Ērģemes pils saglabāšanā un atjaunošanā iesaistīti dažādu profesiju pārstāvji. Tiek veikta teritorijas labiekārtošana, pilsdrupu izpēte, mūru konservācija un restaurācija. Viens no redzamākajiem pēdējā laika darbiem ir jumta uzlikšana pils Ziemeļu tornim 2020. gadā. Sarkanais dakstiņu jumts ...

28.09.2022

   Ērģemes pilī dzīvojamās telpas 17. gs. apsildīja ar krāsnīm. Tās gādāja par siltumu un estētisko baudījumu gan pils iemītniekiem, gan tās viesiem. Vienas zaļi glazētas podiņu krāsns paliekas atrastas 2016.-2019. gada arheoloģiskās izpētes laikā. Būvgružu slānī atrasti vairāki tūkstoši krāsns podiņu ...

28.09.2022

   Izrakumos atrastie, dažkārt nelielie vai pat fragmentārie priekšmeti sniedz mums informāciju par pils iedzīvotāju ikdienu 17. gadsimtā. Piemēram, no dzelzs gatavotais mūzikas instruments – vargāns liecina par muzicēšanu, bet māla svečtura fragments – par telpu apgaismošanas veidu. Savukārt ...

28.09.2022

   Ērģemes pilī atrasti bronzas, māla un stikla trauku fragmenti. Saimniecībā lietoti lieli metāla katli. No sarkana māla virpoti šķīvji, podi un trijkāju vārāmie trauki. Izrakumos iegūta arī gandrīz vesela no akmensmasas darināta pudele. Citas pudeles gatavotas no stikla. Viena no tām bijusi īpaši grezna - ...

28.09.2022

   2016.-2019. gadā arheoloģiskie izrakumi norisinājās vienā no Ērģemes pils dienvidu korpusa telpām. Pēc izpētes pabeigšanas ir iespējams iztēloties tās izskatu.    Pirmā stāva 8,5 x 8,5 m lielās telpas stūrī atradusies skaista, zaļi glazēta podiņu krāsns, par ko liecināja izrakumos atrastie krāsns ...

28.09.2022

   Ērģemes viduslaiku pilī atrastas gan vara, gan sudraba sakausējuma monētas. Tās galvenokārt ir Polijas karaļa Sigismunda III, Zviedrijas valdnieku Kristīnas un Kārļa XI valdīšanas laikā kaltie 16. un 17. gs. šiliņi. Vienai no atrastajām monētām ir četrstūra forma. Tā ir Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa ...

28.09.2022

  Ērģemes viduslaiku pils celta kā Livonijas ordeņa pils, Cēsu komturejas palīgpils. Tā atradās netālu no ordeņa robežas ar Tērbatas bīskapiju. Ērģeme iekļāvās aizsardzības līnijā, ko veidoja vairākas pilis mūsdienu Latvijā un Igaunijā un kas sargāja ordeņvalsti no iebrukumiem no austrumiem – Pleskavas un Novgorodas.  Pilī ...

28.09.2022

    Ērģemes pils ārsienas mūrētas no laukakmeņiem, bet abu torņu un iekšsienu izveidē lietoti sarkana māla ķieģeļi. Tie izmantoti šaujamlūku un durvju ailu izbūvē, kāpņu pakāpienu un velvju mūrēšanai. Ķieģeļu lietošana dekoratīvā nolūkā redzama Ērģemes pils vārtu torņa mūrējumā.   ...

28.09.2022