Izrakumos atrastie, dažkārt nelielie vai pat fragmentārie priekšmeti sniedz mums informāciju par pils iedzīvotāju ikdienu 17. gadsimtā. Piemēram, no dzelzs gatavotais mūzikas instruments – vargāns liecina par muzicēšanu, bet māla svečtura fragments – par telpu apgaismošanas veidu. Savukārt par lasīšanu Ērģemes pilī stāsta kāds grāmatas elements.

    Par grāmatu vērtību viduslaikos un jauno laiku sākumā liecina rūpes par to saglabāšanu. Grāmatu vākus pagatavoja no koka (visbiežāk ozola vai oša) un pārvilka ar ādu. Šāda iesējuma mērķis bija pasargāt grāmatas lapas no bojājumiem. Grāmatas tika uzglabātas lielākoties guļus plauktos vai uz lasāmajām pultīm. Vāku metāla daļas izgatavoja specializējušies amata meistari, kuri gatavo produkciju pārdeva tālāk grāmatsējējiem. Metāla apkalumi ar augšup izvirzītām daļām - pogas - nodrošināja, ka grāmatas ādas vāki nesaskārās ar cietu vai netīru virsmu un nenobružājās. Centra un stūra apkalumi sargāja grāmatas vāku un stūrus no bojājumiem, un tiem bija arī rotājoša funkcija. Savukārt lielo un smago grāmatu vākus aizvērtā stāvoklī fiksēja metāla slēdži.

   Vidēja izmēra grāmatai bija divas aizdares vietas. Ērģemē atrasta viena šādas aizdares detaļa - grāmatas slēdža turētājs. Tā ir bronzas plāksnīte, kuru ar naglām piestiprināja pie pirmā grāmatas vāka malas virs ādas. Īpašās cilpiņās tika iestrādāta metāla ass, kurā ievietot āķi no āķa slēdža, kurš savukārt bija piestiprināts pie grāmatas aizmugurējā vāka. Ar slēdžiem aizvērta grāmata bija pasargāta no deformācijām mitruma un temperatūras ietekmē, no putekļiem, no netīrumiem un, iespējams, no svešām acīm. No bronzas izgatavotais slēdža turētājs pagaidām ir vienīgā liecība par grāmatu Ērģemes pilī.

Sīkāk par grāmatu apkalumiem:

https://arheo.cesis.lv/wp-content/uploads/2019/12/CPR2_AijaTaimina_GramatuApkalumi.pdf

Sīkāk par Ērģemes viduslaiku pili un tajā atrastajiem priekšmetiem:

http://muzejs.valka.lv/digitala-programma-ergemes-viduslaiku-pils/

Informāciju sagatavoja:

 Ilze Mālkalniete,

 arheoloģe