Ērģemes viduslaiku pilī atrastas gan vara, gan sudraba sakausējuma monētas. Tās galvenokārt ir Polijas karaļa Sigismunda III, Zviedrijas valdnieku Kristīnas un Kārļa XI valdīšanas laikā kaltie 16. un 17. gs. šiliņi. Vienai no atrastajām monētām ir četrstūra forma. Tā ir Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa laikā kaltā 1 ēre. Ideju par četrstūrainu, no vara kaltu monētu laišanu apgrozībā Zviedrijā īstenoja 1624. gadā. Savu nosaukumu Klipe (zv.-klippingar) šīs monētas ieguva no izgatavošanas tehnikas, kurā viens no galvenajiem procesiem bija vara plāksnes griešana. Tika kaltas divu, vienas, pusēres un ceturtdaļēres monētas. Vienā pusē monētai uzkala nomināla apzīmējumu, bet otrā - tās izlaidēja apzīmējumus - valdnieka monogrammu un kaltuves zīmi. Šādu monētu priekšrocība bija ātra, lēta un vienkārša izgatavošana. Tās bija viegli viltojamas, tādēļ tirgotāji klipes pieņēma nelabprāt. Kā oficiāls maksāšanas līdzeklis tās tika lietotas īsu brīdi - tikai līdz 1629. gadam.

     Ērģemes pilī šī monēta varētu būt nonākusi ar zviedru karavīru palīdzību. Zināms, ka Gustava II Ādolfa karaspēks kādu laiku uzturējies Ērģemē, un Zviedrijas karaļa armijas algotņiem atlīdzību maksāja tieši vara klipēs …

 Sīkāk par klipēm:

Ozoliņa A. Zviedrijas 17.-18. gadsimta vara monētas un to atradumi Latvijas teritorijā// Latvijas vēstures muzeja raksti, Nr. 12. - Rīga, 2007. - 69.-78.lpp.

Sīkāk par Ērģemes viduslaiku pili un tajā atrastajiem priekšmetiem:

http://muzejs.valka.lv/digitala-programma-ergemes-viduslaiku-pils/

 Informāciju sagatavoja:

 Ilze Mālkalniete,

 arheoloģe