Valkas novadpētniecības muzejs krājumu komplektē, glabā un eksponē šodienas sabiedrībai. Krājums veido pētniecības avotu kopumu nākamajām paaudzēm.
Valkas novadpētniecības muzeja krājums veidojies kopš 1970. gada. Tas aptver bijušo Valkas rajona teritoriju laika posmā no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kā arī dažādus notikumus un novadniekus Latvijā un pasaulē. Muzeja krājums ir vispusīgs un bagāts, veidots tā, lai varētu pētīt vietējo iedzīvotāju dzīvi un darbu, kultūrvēsturiskos, politiskos, saimnieciskos u. c. notikumus, lai varētu iekārtot ekspozīcijas un izstādes, organizēt tematiskos pasākumus un muzejpedagoģiskās programmas.
Muzeja krājumu veido pamatkrājums un palīgkrājums. Uz 2016. gada 31. decembri Valkas novadpētniecības muzeja rājumā iekļautas 47 625 vienības.
Muzeja pamatkrājums ir Nacionālā muzeju krājuma sastāvdaļa un atrodas valsts aizsardzībā. Tā veidošana, uzskaite, papildināšana, saglabāšana un izmatošana tiek veikta saskaņā ar Muzeju likumu un Ministru kabineta Noteikumiem par nacionālo muzeju krājumu.
Muzeja krājuma komplektēšanas galvenos principus noteikuši:
Krājuma komplektēšana
I. Galvenās muzeja krājuma komplektēšanas tēmas
1.1. Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs un tā audzēkņu kultūrizglītojošā darbība 19. gs. b. - 20. gs. sāk.
Muzejs atrodas bijušā Jāņa Cimzes vadītajā Vidzemes draudzes skolu skolotāju semināra ēkā, tāpēc muzejā apkopo visas vēsturiskās liecības par Jāni Cimzi un viņa audzēkņiem. Turpina krājumā iekļaut fotogrāfijas, dokumentus, iespieddarbus un citus priekšmetus par skolotāju semināru un tā audzēkņu darbību. Tēmai ir vairākas apakš tēmas, viena no tām „Latviešu kora kultūra Vidzemē. Vēsture un attīstība.” – rezultāts – izstāde 2014.gadā, atzīmējot Jāņa Cimzes 200 gadu jubileju.
1.2. Valkas pilsētas vēsture 18. gs. – 21. gs.
Valka – 19.gs. 2.pusē latviešu un igauņu izglītības centrs, pirmā pasaules kara laikā Latvijas politiskās un sabiedriskās dzīves centrs.Pilsētas dalīšana, robežbarjeru un atkal nojaukšana, padarījusi Valkas vēsturi interesantu un savdabīgu. Valkas vēstures atspoguļošanai, krājumā iekļauj lietiskos priekšmetus, dokumentus, iespieddarbus, fotogrāfijas, foto atklātnītes un citas materiālās un nemateriālās kultūras liecības.
1.3. Neatkarības atjaunošana. Trešā atmoda
1988.gadā Latvijā sākās Trešā atmoda un valsts neatkarības atjaunošana, kas radīja pārmaiņas politiskajā, saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē Valkas novadā, tāpat kā visā Latvijā. Krājumā iekļauj fotogrāfijas, dokumentus, iespieddarbus, lietiskos un citus priekšmetus, kas sniedz priekšstatu un raksturo vēsturiskās pārmaiņas Valkas novadā.
1.4. Ievērojamu novadnieku dzīve un darbība
Valkas novadā dzimuši, darbojušies un dzīvo vairāki izcili mākslinieki, literāti, mūziķi un citu nozaru pārstāvji, kuru devums ir nozīmīgs ne tikai novadā, bet arī Latvijā un pasaulē. Tēmas raksturošanai krājumā iekļauj novadnieku radītos darbus, fotogrāfijas , dokumentus, lietiskos un citus priekšmetus, kas atspoguļo novadnieku dzīvi un darbību.
II. Krājuma ģeogrāfiskie un hronoloģiskie ietvari
Krājuma ģeogrāfiskos ietvarus veido Valka un bijušā Valkas rajona teritorija, kā arī dažādas ar Valkas novadu un novadniekiem saistītas vietas, notikumi un darbības Latvijā un pasaulē, atsevišķu cilvēku un dzimtu likteņi dažādu vēsturisko notikumu kontekstā.
Krājumā hronoloģiskie ietvari aptver laika posmu kopš Valkas novads ir cilvēku apdzīvots līdz mūsdienām.
Aija Priedīte,
Valkas novadpētniecības muzeja galvenā krājuma glabātāja
