19.gs. Valkas pilsētas Lugažu priekšpilsēta bija nozīmīgs Vidzemes latviešu un igauņu skolotāju izglītības centrs. Te 1849.-1890.gados darbojās Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs, kuru vadīja Jānis Cimze (1814-1881).    Telpa, kurā notiek nodarbība, ir iekārtota, līdzīgi kā semināra ...

23.08.2017

   Linus Latvijā audzē jau kopš 2.- 4.gs. Viduslaikos linsēklas, linu šķiedru un izstrādājumus no lina pārdeva vai mainīja pret Rietumeiropas precēm. 19.gs. otrajā pusē linus Vidzemē audzēja, lai iegūtu naudu saimniecību izpirkšanai.    Sevišķi liela loma linu eksportam bija pirmajos valsts ...

23.08.2017

   Pavasara un vasaras robežu latviešu tautas kalendārā iezīmē Jurģa jeb Ūsiņa diena (23.aprīlis). Jurģa diena, kā liecina folkloras materiāli, uzskatīta par ganu un pieguļas sezonas sākumu.    Latviešu folkloras Jurģis ir mitoloģisks zirgu patrons, mājlopu sargātājs un barotājs, kuram pateicas ...

23.08.2017

   Rija – dižākais celtniecības piemineklis latviešu darba dzīvē.    Riju mēdza celt attālāk no pārējām ēkām. To prasīja parasti sētas ugunsdrošība un nepieciešamais sakars ar tīrumiem.    Vidzemē rija senāk bijusi par dzīvojamo ēku, kura saukta par „dūmistabu”, ...

23.08.2017

   Darbarīkiem ir nenovērtējama loma cilvēces attīstībā.    Darbarīku izmantošana bija saistīta arī ar tehnoloģijas pilnveidošanos dažādās nozarēs. Iepazīstoties ar darba rīkiem mēs uzzinām ar ko nodarbojušies mūsu senči.   Muzejpedagoģiskajā programmā Jūs:    -gūsiet ...

23.08.2017

   Senču gudrības var smelties gan no mīklām, sakāmvārdiem, parunām, gan no pašiem darbarīkiem. Iepazīstoties ar darba rīkiem mēs uzzinām ar ko nodarbojušies senatnē mūsu senči.     Muzejpedagoģiskajā programmā Jūs:    -iepazīsiet seno latviešu folkloru;    -iepazīsiet ...

23.08.2017

   Sakāmvārdos atspoguļoti daudz un dažādi tautas dzīves un stājas izpausmes laikmetu dažādībā, tautas priekšstati, domas, jūtas.    Lielā daļā tie ir politiski, reliģiski, saimnieciski, kulturāli arī bioloģiski faktori, kas veido tautas dzīvi laika gaitā, bet tautas nerakstītās tradīcija par to pārnes ...

23.08.2017

   Senie latvieši mīklu minēšanai pievērsušies ļoti nopietni. Mīkla ir jāsaprot, nevis tikai jāpasaka kādreiz dzirdēts atminējums.    Mīklu valodai nepastāv gramatiskas prasības. Tautas valodai raksturīgs ir bagātais rotājums – vārdu lietošana to netiešā, pārnestā nozīmē. ...

23.08.2017

   Pavasara saulgrieži - Lieldienas, kad diena un nakts vienādā garumā. Kad dabā noveļas tumsas slogs un saule sāk iet savu uzvaras ceļu, ziemas un vasaras saulgriežu vidū, līdz ar saules atgriešanos, mēs svinam Lieldienas.    Lieldienas ir pavasara svētki ar tautas tradīcijām, kad gads savā ritējumā pa ...

23.08.2017

   Pirms linu, vilnas vai kokvilnas šķiedras izlieto aušanai vai adīšanai, tās vēl jāapstrādā – jāsavērpj. Vērpšana ir šķiedras sagriešana pavedienā. Pavediena rupjumu un sagriešanas ciešuma pakāpi nosaka vajadzība, kam materiāls paredzēts lietot. Latvieši ...

23.08.2017

   Tautas tradīcijās kā zīmīgs pieturas punkts tiek minēta Miķeļa diena, kas ir arī ziemas sākuma svētki, ko svin 29.septembrī.    Miķeļi iekrīt visbagātākajā laikā, tādēļ galds šai dienā ir ēdienu pārpilns. Uz galda noteikti vajadzēja būt gaļai, tāpēc kāva aunu, āzi vai visbiežāk sivēnu, ...

23.08.2017

   Mārtiņdiena latviešu gadskārtā zīmīga ar pēdējo rudens darbu nobeigšanu un sagatavošanos ziemai. Pabeigti lauku aršanas darbi, labība izkulta, graudi sabērti klētī. Pēc Mārtiņiem zirgus sāk turēt stallī un arī citus lopus vairs neved ārā, un Mārtiņš par tiem gādā visu ziemu. Šīs ...

23.08.2017

  1919.g.11.novembrī - Latvijas brīvības cīņu laikā, no Rīgas tika padzīti bermontieši. Šajā dienā simboliski tika nodibināts Latvijas valsts pirmais un augstākais apbalvojums- Lāčplēša Kara ordenis. Tā devīze – “Par Latviju”.    Lāčplēša Kara ordeņus piešķīra ...

23.08.2017

   Latviešu senā laika skaitīšanas sistēma savas skaidrības un vienkāršības dēļ ir viegli iegaumējama bez uzrakstīta kalendāra un neprasa gadskārtējus pārkārtojumus vai sarežģītus aprēķinus, jo gadskārtas notikumi paliek savās vietās nemainīgi gadu pēc gada.                                      ...

23.08.2017

   Ziemas saulgrieži latviešiem bija nozīmīgi svētki labklājības un saticības nodrošināšanai visam nākamajam gardam. Ziemsvētki ir bagāti, tie atbrauc ar rakstītām kamanām un brīnumainu kumeliņu.    Tumšais ziemas laiks tika pavadīts pie skala uguns, meitas un puiši nodarbojās ...

23.08.2017