Aicinām uz muzejpedagoģisko nodarbību “Brīvības balsis plakātā”! Valkas novadpētniecības muzejā no 6. janvāra līdz 28. februārim (ieskaitot) apskatāma izstāde “Plakāts 1991. gada barikādēs”. Tās ietvaros nodarbībā 6.–12. klases skolēni iepazīs barikāžu laika plakātus, izpratīs to nozīmi ...
Valkas novadpētniecības muzejs aicina pieteikties uz muzejpedagoģisko nodarbību “Kad nakts visgarākā, diena visīsākā”, kas notiks 11., 12., 17., 18. un 19. decembrī! Ziemas svētki sākas kad diena ir visīsākā, bet nakts – visgarākā. Ceļā uz svētkiem muzejs piedāvā izzināt latviešu tautas Ziemas ...
Valkas novadpētniecības muzejs piedāvā muzejpedagoģisko nodarbību “MŪSU vērtību stāsti”. Norises vieta: Valkas novadpētniecības muzeja krātuve (Semināra iela 27A) izstāde “MŪSU vērtības”. Norises laiks: 13.11.25. - ...
Valkas novadpētniecības muzejs piedāvā muzejpedagoģisko nodarbību “Sievietes tēls mākslā: forma, simboli, skatījums”. Norises vieta: izstāde “Ieva” Norises laiks: 04. 08.–29. 11. 2025. Mērķgrupa: vispārizglītojošās skolas 10.-12. klases audzēkņi; ...
No 7. jūnija līdz 26. jūlijam Valkas novadpētniecības muzejā aplūkojama trīs mākslinieču: Skaidrītes Bondares, Marutas Stabulnieces un Gundas Sīmanes radošo darbu izstāde “Trīs ceļi mākslā”. Izstādē eksponētas gleznas, akvareļi, keramika, aptverot laika periodu no 1979. gada līdz 2024. gadam. Visām ...
No 29. marta līdz 24. maijam Valkas novadpētniecības muzejā aplūkojama Valkas novada mākslinieku darbu izstāde “Saskarsme”. Visām skolēnu vecuma grupām piedāvājam šo izstādi apgūt gan patstāvīgi, gan izmantojot muzejpedagoģisko nodarbību. Tā sagatavota, ievērojot projekta "Skola 2030" mācīšanas ...
Muzejs aicina pieteikties uz muzejpedagoģisko nodarbību “Sagaidām Lielo dienu”, kas notiks 12., 13., 14., 19., 20., un 21. martā! Iedzīvināsim latviešu tautas senās Lieldienu svinēšanas tradīcijas, vingrinoties Lielā dienā un pirms tās darāmajos darbos. Iepazīsim senus priekšmetus, runāsim putnu ...
Valkas novadpētniecības muzejā no 2024. gada 14. oktobra līdz 19. novembrim apskatāma izstāde “Latvijas valsts ģerbonim 100”. Tā ir Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ceļojošā izstāde, kas papildināta ar Valkas novadpētniecības muzeja krājumu. Valsts karogs un ģerbonis ir simboli, lai vienotu tautu. Ja par ...
19.gs. Valkas pilsētas Lugažu priekšpilsēta bija nozīmīgs Vidzemes latviešu un igauņu skolotāju izglītības centrs. Te 1849.-1890.gados darbojās Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs, kuru vadīja Jānis Cimze (1814-1881). Telpa, kurā notiek nodarbība, ir iekārtota, līdzīgi kā semināra ...
Zemnieku saimniecībās līdz 19.gs. beigām galvenais apgaismes līdzeklis bija priežu vai bērzu skali un tikai godos dedzināja pašu lietas sveces. Seno latviešu sveču mēnesis - februāris, kas sakrita tieši ar ziemas vidu – bija tradicionāls sveču liešanas laiks, kad tika ...
Pavasara un vasaras robežu latviešu tautas kalendārā iezīmē Jurģa jeb Ūsiņa diena (23.aprīlis). Jurģa diena, kā liecina folkloras materiāli, uzskatīta par ganu un pieguļas sezonas sākumu. Latviešu folkloras Jurģis ir mitoloģisks zirgu patrons, mājlopu sargātājs un barotājs, kuram pateicas ...
Pavasara saulgrieži - Lieldienas, kad diena un nakts vienādā garumā. Kad dabā noveļas tumsas slogs un saule sāk iet savu uzvaras ceļu, ziemas un vasaras saulgriežu vidū, līdz ar saules atgriešanos, mēs svinam Lieldienas. Lieldienas ir pavasara svētki ar tautas tradīcijām, kad gads savā ritējumā pa ...
Dienā, kad ir visgarākā diena un visīsākā nakts latvieši svin vasaras saulgriežus jeb Jāņus. Jāņu tradīcijas jo plaši apdziedātas dainās. Pirms svētkiem ļaudis mājas darbus darot sāk Jāņu ielīgošanu dziedot dziesmas. Svētku galdā tiek likta maize, rauši, gaļa, siers u.c. Muzejpedagoģiskajā ...
Linus Latvijā audzē jau kopš 2.- 4.gs. Viduslaikos linsēklas, linu šķiedru un izstrādājumus no lina pārdeva vai mainīja pret Rietumeiropas precēm. 19.gs. otrajā pusē linus Vidzemē audzēja, lai iegūtu naudu saimniecību izpirkšanai. Sevišķi liela loma linu eksportam bija pirmajos valsts ...
