...

...

   19.gs. Valkas pilsētas Lugažu priekšpilsēta bija nozīmīgs Vidzemes latviešu un igauņu skolotāju izglītības centrs. Te 1849.-1890.gados darbojās Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs, kuru vadīja Jānis Cimze (1814-1881).    Telpa, kurā notiek nodarbība, ir iekārtota, līdzīgi kā semināra ...

      Zemnieku saimniecībās līdz 19.gs. beigām galvenais apgaismes līdzeklis bija priežu vai bērzu skali un tikai godos dedzināja pašu lietas sveces.    Seno latviešu sveču mēnesis - februāris, kas sakrita tieši ar ziemas vidu – bija tradicionāls sveču liešanas laiks, kad tika ...

   Pavasara un vasaras robežu latviešu tautas kalendārā iezīmē Jurģa jeb Ūsiņa diena (23.aprīlis). Jurģa diena, kā liecina folkloras materiāli, uzskatīta par ganu un pieguļas sezonas sākumu.    Latviešu folkloras Jurģis ir mitoloģisks zirgu patrons, mājlopu sargātājs un barotājs, kuram pateicas ...

   Pavasara saulgrieži - Lieldienas, kad diena un nakts vienādā garumā. Kad dabā noveļas tumsas slogs un saule sāk iet savu uzvaras ceļu, ziemas un vasaras saulgriežu vidū, līdz ar saules atgriešanos, mēs svinam Lieldienas.    Lieldienas ir pavasara svētki ar tautas tradīcijām, kad gads savā ritējumā pa ...

   Dienā, kad ir visgarākā diena un visīsākā nakts latvieši svin vasaras saulgriežus jeb Jāņus. Jāņu tradīcijas jo plaši apdziedātas dainās. Pirms svētkiem ļaudis mājas darbus darot sāk Jāņu ielīgošanu dziedot dziesmas. Svētku galdā tiek likta maize, rauši, gaļa, siers u.c.   Muzejpedagoģiskajā ...

   Linus Latvijā audzē jau kopš 2.- 4.gs. Viduslaikos linsēklas, linu šķiedru un izstrādājumus no lina pārdeva vai mainīja pret Rietumeiropas precēm. 19.gs. otrajā pusē linus Vidzemē audzēja, lai iegūtu naudu saimniecību izpirkšanai.    Sevišķi liela loma linu eksportam bija pirmajos valsts ...

   Rija – dižākais celtniecības piemineklis latviešu darba dzīvē.    Riju mēdza celt attālāk no pārējām ēkām. To prasīja parasti sētas ugunsdrošība un nepieciešamais sakars ar tīrumiem.    Vidzemē rija senāk bijusi par dzīvojamo ēku, kura saukta par „dūmistabu”, ...

   Darbarīkiem ir nenovērtējama loma cilvēces attīstībā.    Darbarīku izmantošana bija saistīta arī ar tehnoloģijas pilnveidošanos dažādās nozarēs. Iepazīstoties ar darba rīkiem mēs uzzinām ar ko nodarbojušies mūsu senči.   Muzejpedagoģiskajā programmā Jūs:    -gūsiet ...

   Senču gudrības var smelties gan no mīklām, sakāmvārdiem, parunām, gan no pašiem darbarīkiem. Iepazīstoties ar darba rīkiem mēs uzzinām ar ko nodarbojušies senatnē mūsu senči.     Muzejpedagoģiskajā programmā Jūs:    -iepazīsiet seno latviešu folkloru;    -iepazīsiet ...

   Pirms linu, vilnas vai kokvilnas šķiedras izlieto aušanai vai adīšanai, tās vēl jāapstrādā – jāsavērpj. Vērpšana ir šķiedras sagriešana pavedienā. Pavediena rupjumu un sagriešanas ciešuma pakāpi nosaka vajadzība, kam materiāls paredzēts lietot. Latvieši ...

   Sakāmvārdos atspoguļoti daudz un dažādi tautas dzīves un stājas izpausmes laikmetu dažādībā, tautas priekšstati, domas, jūtas.    Lielā daļā tie ir politiski, reliģiski, saimnieciski, kulturāli arī bioloģiski faktori, kas veido tautas dzīvi laika gaitā, bet tautas nerakstītās tradīcija par to pārnes ...

   Senie latvieši mīklu minēšanai pievērsušies ļoti nopietni. Mīkla ir jāsaprot, nevis tikai jāpasaka kādreiz dzirdēts atminējums.    Mīklu valodai nepastāv gramatiskas prasības. Tautas valodai raksturīgs ir bagātais rotājums – vārdu lietošana to netiešā, pārnestā nozīmē. ...

   Mārtiņdiena latviešu gadskārtā zīmīga ar pēdējo rudens darbu nobeigšanu un sagatavošanos ziemai. Pabeigti lauku aršanas darbi, labība izkulta, graudi sabērti klētī. Pēc Mārtiņiem zirgus sāk turēt stallī un arī citus lopus vairs neved ārā, un Mārtiņš par tiem gādā visu ziemu. Šīs ...