Ērģemes viduslaiku pils celta kā Livonijas ordeņa pils, Cēsu komturejas palīgpils. Tā atradās netālu no ordeņa robežas ar Tērbatas bīskapiju. Ērģeme iekļāvās aizsardzības līnijā, ko veidoja vairākas pilis mūsdienu Latvijā un Igaunijā un kas sargāja ordeņvalsti no iebrukumiem no austrumiem – Pleskavas un Novgorodas.

 Pilī atradās saimniecības telpas, pārtikas un munīcijas noliktavas, kā arī dzīvojamās telpas kareivjiem. No dokumentiem zināms, ka ap 1563. gadu Ērģemes pilī apmeties poļu karaļa garnizons apmēram 200 karavīru sastāvā. Savukārt no 1624. gada revīzijas apraksta uzzinām, ka pilī glabājušās 17 āķa bises, puse mucas pulvera, 10 podi muskešu lodes un cita veida munīcija. Kareivju klātbūtni pilī apstiprina atrastās šaujamieroču detaļas un no svina un dzelzs gatavotas lodes.

  Par savu izskatu Ērģemes pils iedzīvotāji nav atstājuši daudz liecību. Zināms, ka to jostām bijušas metāla sprādzes, bet apavu papēži pastiprināti ar pakaviem. Pilī atrasti vairāki zābaku papēžu apkalumi. Tie pagatavoti no dzelzs plāksnes, kas vizuāli atgādina zirga pakavu un būtībā pilda to pašu funkciju.

  Tāpat kā mūsdienās, arī agrāk apavu zoles visvairāk nodila zem pēdas spilventiņiem un papēža daļā. 17. gadsimta gaitā popularitāti ieguva cietas konstrukcijas apavi ar daudzslāņainu zoli. Biezāka zole izstrādājumam piešķīra stingrību un formu. Bez tam, pie šāda tipa apavu zolēm bija iespējams pievienot pakavveida apkalumus. Tos ar nelielām naglām pienagloja pie apava papēža daļas, un to uzdevums bija rūpēties par šādu apavu ilgmūžību.

Sīkāk par Ērģemes viduslaiku pili un tajā atrastajiem priekšmetiem:

http://muzejs.valka.lv/digitala-programma-ergemes-viduslaiku-pils/

 Informāciju sagatavoja:

 Ilze Mālkalniete,

 arheoloģe