Par laikraksta pirmajiem gadiem.   Izziņa: "Ziemeļlatvija" – bezpartejisks, progresīvi–demokrātisks, nacionāls, politisks nedēļas laikraksts Ziemeļlatvijas pilsētām un laukiem, kuru izdeva 1925.-1940. g. Iznāca reizi nedēļā. Līdz 1929.gadam laikrakstu izdeva paju sabiedrība „Ziemeļlatvija”, pēc tam izdošanu ...

1970.gada 30.janvārī Valkas rajona DDP izpildu komiteja pieņēma lēmumu Valkā atvērt rajona novadpētniecības muzeju 22.aprīlī – par godu V.I.Ļeņina 100.dzimšanas dienai. Tomēr muzeja oficiālā atklāšana notika citā tolaik nozīmīgā datumā – 8.maijā. Šajā dienā Valkā atzīmēja padomju karavadoņa ...

Valkā Lugažu draudzē 1893.gada 6.oktobrī (pēc jaunā stila 18.oktobrī) Kārļa un Lotes (dzimusi Pulst) Zušu ģimenē piedzima septītais bērns – dēls, kuram deva vārdu Bernhards Aleksandrs. Viņu ģimene bija svētīta ar astoņiem bērniem. Bernhards absolvēja Mārtiņa Alkšņa 4-klasīgo tirdzniecības skolu Valkā. ...

7.Valkas aizsargu pulka muzeja darbības laiks bija īss. 1940.gada 17.jūnijā Latvijā mainījās valsts vara, un Valkas aizsargu muzeju padomju valdība, protams, slēdza.   1941.gada septembrī, kad Valka bija vācu armijas pakļautībā, Valkas pilsētas valde lēma par muzeja atjaunošanu. Laikraksts “Tālavietis” 1942.gada ...

            1930.gados eksponātu vākšanu 7. Valkas aizsargu pulka muzejam organizēja gan pulka vadība, gan muzeja pārzinis Jānis Jaunzems /1899–1976/. Piemēram, J.Jaunzems izsūtīja Ziemeļlatvijas pašvaldībām informāciju ar sīki aprakstītu muzejam derīgo mantu ...

...

1920.gados radušos domu par savu muzeju valcēnieši neatmeta un turpināja darbu. Valkas pilsētas valde 1930.gada 5.septembrī Oskaram Bušam* un Jānim Jaunzemam** izdeva apliecības, ka “apliecības uzrādītājs ir Valkas pilsētas muzeja darbinieks, kamdēļ, visas personas un iestādes tiek lūgtas sekmēt viņa darbību”. ...

Iecere Valkā dibināt muzeju bija jau 1920.gadu sākumā. “Jau no 1923.gada pastāv nodoms Valkā nodibināt muzeju” – tā apgalvoja Valkas pilsētas galva D.Abuls savā vēstulē Kultūras fonda domei.   1924.gada jūlijā Valkas pilsētas dome ziņoja Izglītības ministrijai, ka domā atklāt pilsētas muzeju. Tā paša ...

Pagasta skolas bija viens no izplatītākajiem pamatizglītības iegūšanas veidiem laukos Latvijas teritorijā 19.gadsimtā. Saskaņā ar zemnieku brīvlaišanas likumu Vidzemē (1819.g.) uz katriem 500 vīriešu kārtas iedzīvotājiem vajadzēja atvērt vienu pagasta skolu. 1860.-jos gados valdība sāka pievērst lielu vērību ...

Valkas nozīme Latvijas valstiskuma izveidē   “Valkas nozīme arvienu būs jāatceras, kad runās par Latvijas tapšanu. Svarīgu nacionālo ideju realizēšanā piedalījās ne vien no Rīgas atbraukusī inteliģence, bet arī vietējie ļaudis. Sākot ar bēgļu laiku, Valkai piekrita svarīgāka loma, nekā citām Vidzemes ...

Mazpilsētu dzīvē liela loma vienmēr bijusi atsevišķām personām. 20.gadsimta 1.pusē Valkas saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē ļoti nozīmīgu vietu ieņēma grāmatrūpnieks, tirgotājs, fotogrāfs, sabiedriskais darbinieks Jānis Rauska. Baltā galdauta svētki šogad (2017) 4.maijā Valkā iecerēti J.Rauskas piemiņai.   Jānis ...

Līdz pat 20. gadsimta trīsdesmito gadu beigām nosaukums „Lugažu laukums” tika attiecināts uz visu tagadējās Valkas daļu, sākot no robežas (Varžupītes) līdz tag. Beverīnas ielai. Lai atceramies teikumu, kas bieži rakstīts dažādos avotos: „Valkas sadalīšanas rezultātā Latvijai palika tikai smilšainais ...