07.04.2020
1940.-1960.gadi. Valkas aizsargu muzeja liktenis un jauni centieni dibināt muzeju Valkā

7.Valkas aizsargu pulka muzeja darbības laiks bija īss. 1940.gada 17.jūnijā Latvijā mainījās valsts vara, un Valkas aizsargu muzeju padomju valdība, protams, slēdza.

 

1941.gada septembrī, kad Valka bija vācu armijas pakļautībā, Valkas pilsētas valde lēma par muzeja atjaunošanu. Laikraksts “Tālavietis” 1942.gada 11.jūnijā publicēja rakstu, ka: “Tagad Valkas vēsturiskais mūzejs atrodas Izglītības un kultūrlietu direkcijas pārziņā un padots Rīgas vēsturiskam mūzejam. Par mūzeja direktoru izraudzīts kand. vēsturnieks – teologs A.Kleperis. Pašlaik mūzejs apmeklētājiem slēgts, jo notiek plašāka pārkārtošana un papildināšana jauniem eksponātiem.” Muzeju paredzēja izveidot par plašāko provincē. Tomēr to realizēt neizdevās, jo 1944.gada 19.septembrī Valkā ienāca Sarkanā Armija.

 

Par 7.Valkas aizsargu pulka muzeja eksponātu likteni versijas ir dažādas. Vieni apgalvo, ka muzeja priekšā sakurts liels ugunskurs un tajā viss sadedzināts, citi – ka daļa priekšmetu aprakti. Ir uzskats, ka muzeja inventārs un liela daļa eksponātu “izvazāti un salauzti”. Katrā ziņā līdz šim Valkas novadpētniecības muzejā ar 7.Valkas aizsargu pulka muzeja šifru ir nonākuši tikai pāris priekšmetu – fotogrāfija un grāmata.

 

Latvijas Nacionālā arhīva Valmieras zonālā valsts arhīva (LNA VAZVA) dokumenti, lai arī fragmentāri, tomēr liecina, ka vēlāk – 1945g.-1969.g. – atkal bija centieni Valkā organizēt muzeju.

 

1945.gada maijā parādās informācija, ka Valkā iecerēts muzejs ar nodaļu “par Valkas apriņķa atbrīvošanu no vācu fašistiskajiem iebrucējiem un partizānu darbību”. Vēsturiskā muzeja vadītājs J.Ķincis aicināja “visas organizācijas un atsevišķus pilsoņus, kam ir attiecīgi dokumenti, laikraksti, žurnāli, uzsaukumu lapiņas, afišas, pavēles, fotogrāfijas, vēstules, ieroči u.c., kas liecinātu par šo laiku, nodot mūzeja vadībai Valkā, Ausekļa ielā 12.” Muzejs atradās Valkas apriņķa Tautas Izglītības nodaļas pārziņā. Tā kā bijušās muzeja telpas Rīgas ielā 64 pārņēma sarkanarmieši, un pēc kara telpu trūkums bija liels, tad 1945.gada 2.augustā Valkas pilsētas Izpildu komitejas sēdē nolēma: “apskatot jautājumu par muzeja ēku, kura būtu piemērota muzeja vajadzībām, šo ēku nozīmēt nav iespējams”.

1948.gada janvārī atskaitē Centrālās Statistikas pārvaldes Valkas apriņķa inspektūrai sniegtas ziņas, ka Valkas apriņķa novada pētīšanas muzeja adrese ir Valkā Dārziņa iela 8, uz 1948.gada 1.janvāri štatā ir muzeja direktors un apkalpotāja, bet tas skatītājiem vēl nav atvērts. Laikraksts “Mūsu Zeme” 1948.gada 20.martā publicēja rakstu ar nosaukumu “Kad uzsāks darbu Valkas muzejs?”. Tajā rakstīts: “/../ Viena maza istabiņa un tajā visi materiāli salikti krustām šķērsām. Nevienam eksponātam nav paskaidrojuma /../ Muzeja direktore b. Veinberga paskaidroja, ka plašajā kultūras namā nevarot atrast muzejam telpas. /../” Muzejs tā arī netika atvērts.

 

Par muzeja darbību Valkā 1950.gados liecību nav ne tā laika periodikā, ne Valmieras arhīva dokumentos. Lai gan bez muzeja valcēnieši tomēr nepalika. 1958.gadā Valkas 1.vidusskolā izveidoja novadpētniecības muzeju skolotājas Mirdzas Rēpeles /1921-2005/ vadībā, bet materiālu vākšanu uzsāka jau ap 1949.gadu jauno novadpētnieku pulciņš.

Valkas rajona teritorijā 1950.gados rīkojuši eksponātu vākšanas ekspedīcijas gan Latvijas PSR Centrālais Valsts muzejs (tagad Latvijas Nacionālais muzejs), gan Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūts. Zinātņu akadēmija 1958.gada ekspedīcijas laikā sarīkoja sesiju, kuru noslēdzot ierosināja: “atjaunot likvidēto Valkas novadpētniecības muzeju, jo sabiedrības intereses prasa, lai tiktu turpināts ekspedīcijā iesāktais darbs un pēc iespējas pilnīgāk un ātrāk tiktu savākts un saglabāts nozīmīgais un interesantais materiāls, kas tik bagātīgi atrodams Valkas rajona teritorijā, bet ik dienas strauji izzūd.” Iespējams šis ieteikums mudināja LKP Valkas rajona komiteju un rajona izpildu komiteju 1959.gada 28.oktobrī pieņemt lēmumu “Par novadpētniecības muzeja organizēšanu pie rajona kultūras nama”. Tajā pat dienā Valkas rajona darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komiteja izdeva rīkojumu “piešķirt līdzekļus no rajona kulturas sadzīves fonda: rajona novadpētniecības muzeja iekārtošanai un telpu remontam 8,0 t. rbļ./../”. Tomēr nav dokumentālu liecību par turpmākām aktivitātēm saistībā ar muzeja organizēšanu.

Latvijas Komunistiskās partijas Valkas rajona komitejas

un rajona izpildu komitejas Lēmums

“Par novadpētniecības muzeja organizēšanu pie rajona kultūras nama”.

Valkā, 1959.gada 28.oktobrī.

Latvijas Nacionālā arhīva Valmieras zonālā valsts arhīva dokuments

 

Par vēlmi Valkā dibināt muzeju 1960.gados nav informācijas. Līdz 1969.gada nogalei, kad 16.decembra laikrakstā “Darba Karogs” atrodams raksts “Rajonā būs savs novadpētniecības muzejs.” Tajā informē, ka ir uzsākti priekšdarbi novadpētniecības muzeja iekārtošanai un rajona iedzīvotāji tiek aicināti aktīvi piedalīties vēsturisku priekšmetu un uzziņas materiālu vākšanā. Šo darbu organizēja Valkas rajona vēstures un kultūras pieminekļu un dabas aizsardzības biedrības priekšsēdētāja vietniece Inta Laganovska.

 

Kā veicās šoreiz, par to nākamajā publikācijā.

 

Izmantotie avoti:

Valmieras zonālā valsts arhīva un Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti

Prese izdevumi: “Mūsu Zeme”, “Darba Karogs”,  “Tālavietis”, “Latvijas Zinātnieks”, “Zinātnes Dzīve”.

Īpašs paldies Mārai Stabrovskai - LNA VAZVA vecākai ekspertei!

 

Informāciju sagatavoja Ligita Drubiņa,

Valkas novadpētniecības muzeja

izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.