21.04.2017
Latviešu Pagaidu Nacionālai padomei 100

Valkas nozīme Latvijas valstiskuma izveidē

 

“Valkas nozīme arvienu būs jāatceras, kad runās par Latvijas tapšanu. Svarīgu nacionālo ideju realizēšanā piedalījās ne vien no Rīgas atbraukusī inteliģence, bet arī vietējie ļaudis.

Sākot ar bēgļu laiku, Valkai piekrita svarīgāka loma, nekā citām Vidzemes pilsētām, tamdēļ, ka te atradās politiski aktīvais laikraksts “Līdums”. Avīzes redaktori sēdēja visi ap vienu galdu Kalēju ielas stūra mājā un gatavoja manuskriptus. Ar to viņi kaldināja Latvijas valsti: lielākā tautas daļa te loloto patstāvības domi pieņēma.

Valka, pulcēdama latviešu organizācijas un rosīgākos sabiedriskos darbiniekus, bija galvenā Latvijas pašnoteikšanās un patstāvības ideju rosināja un propagandētāja. Te norisinājās pirmie Latvijas organizēšanas priekšdarbi”, tā par Valkas nozīmi Latvijas valstiskuma izveidē rakstīja Ādolfs Erss /1885-1945/ - laikraksta “Līdums” līdzstrādnieks.

 

 1917.gada vasarā Latvijas patstāvības doma tautā un inteliģencē jau bija laidusi dziļas saknes, taču trūka autoritatīvas, apvienojošas organizācijas, kas šos neatkarības centienus sevī iemiesotu un reprezentētu latviešu tautas gribu.

1917.gada oktobrī Petrogradā pulcējās, vāciešu neokupētajā Vidzemes daļā un bēgļu gaitās Krievijā dzīvojošie, latviešu pilsonisko partiju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji un nolēma dibināt – LATVIEŠU PAGAIDU NACIONĀLO PADOMI (LPNP) – vienu kopēju organizāciju, kas varētu pārstāvēt visu tautu gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Vienlaikus izveidoja arī Latviešu pagaidu nacionālās padomes organizācijas biroju.

Lielinieku apvērsuma dēļ LPNP dibināšanas sapulce Petrogradā nevarēja notikt, tāpēc organizatori to nolēma sasaukt Valkā, tā laika lielākajā latviešu kontrolētajā pilsētā.

 

Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes dibināšanas sapulce – 1.sesija notika Valkā no 1917.gada 16. līdz 19.novembrim (pēc jaunā stila no 29.novembra līdz 2.decembrim).

Sapulcē piedalījās lielākās latviešu sabiedriskās organizācijas un partijas, kas pauda nacionālu viedokli. Pirmajā dienā no 20 aicinātām organizācijām un partijām piedalījās 13 organizāciju un partiju pārstāvji, otrajā - jau 17 organizāciju un partiju pārstāvji.

Ievērojamākie tās dalībnieki bija: žurnālists, redaktors Oto Nonācs un advokāts Voldemārs Zāmuēls no Vidzemes Zemes padomes pilsoniskās frakcijas, politiķi Jānis Goldmanis un Ādolfs Klīve no Kurzemes Zemes padomes, rakstnieks Jānis Akuraters un kareivis Jānis Palcmanis no Latviešu Kareivju Nacionālās savienības, politiķis Zigfrīds Meierovics no Latviešu Zemnieku savienības centrālas padomes, rakstnieks Kārlis Skalbe un notārs Kristaps Bahmanis no Latviešu Nacionāldemokrātu partijas centrālas padomes, profesors, Dr.phil. Pēteris Zālīte no Latvijas Demokrātu partijas, podporučiks Jānis Rubulis no Latgales Pagaidu Zemes padomes.

 

Mūsu sapulcei vietējie darbinieki atraduši neitrālu vietu: kādu istabu pilsētas valdes telpās. Istaba pildās lēmām: delegāti nāk pa vienam, pa diviem. Istabā pakrēsla. Apgaismošana vāja. Klusiņām ienāk divi latviešu virsnieki. Viņi mūs biedina, lai esam uzmanīgi. Ja mūsu nolūki nāktu lielinieku vadoņu ausīs, mūs bez kavēšanās arestētu un nodotu „Iskolata” rokās.

Apspriede iesākas. Gara stāvoklis pacilāts. Istaba uzreiz liekas svinīgāka it kā gaišāka.

Delegātu sarunas ieilgt un sēde jāpārtrauc līdz rītdienai. Sapulces dalībnieki izklīst pa savu paziņu dzīvokļiem, kam tuvāku paziņu nav, paliek turpat pilsētas valdes telpās pārgulēt uz galdiem”, tā par LPNP dibināšanas sanāksmes pirmo dienu raksta Kristaps Bahmanis.

 

LPNP 1.sesijas laikā tās delegāti apsprieda dažādus jautājumus:

      vispārējo politisko stāvokli,

      par lieliniekiem,

      Nacionālas padomes nepieciešamību,

      Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanu,

      autonomijas projekta izstrādāšanu,

      Latvijas apvienošanu teritoriālā ziņā,

      ārzemju informēšanu un citus.

 

19.novembrī (2.decembrī) LPNP pieņēma vairākas deklarācijas. Svarīgākās no tām –“Krievijas revolucionārai demokrātijai” un “Ārvalstīm un tautām”.

 

Deklarācijā “Ārvalstīm un tautām” LPNP pasludināja Latvijas autonomiju, valsts nedalāmības principu un, ka līdz Satversmes Sapulces sasaukšanai tā ir vienīgā īstā, pilntiesīgā latviešu tautas un Latvijas iedzīvotāju domu un uzskatu paudēja.

Respektējot sabiedroto lielvalstu tālaika nostāju jautājumā par Krievijas teritoriālo vienotību, deklarācijas autori vēl nerunāja par pilnīgu neatkarību, bet neizslēdza šādu iespēju nākotnē.

Tomēr jau šajā sesijā vairāki delegāti (Dr. Pēteris Zālītis, Kristaps Bahmanis, Kārlis Skalbe) pieprasīja tūlītēju Latvijas neatkarības proklamēšanu.

Pamatojoties uz deklarāciju “Ārvalstīm un tautām” atsevišķi autori, piemēram, Ādolfs Klīve un Edgars Dundorfs uzskata, ka Latvijas neatkarība proklamēta Valkā 1917.gada 19.novembrī (pēc j.s. 2.decembrī).

Vēl jāatzīmē, ka, pamatojoties uz minēto deklarāciju, Lielbritānija atzina Latvijas neatkarību de facto jau 1918.gada 11.novembrī.

 

Par LPNP valdes priekšsēdētāju ievēlēja advokātu Voldemāru Zāmuēlu – izcilu latviešu juristu un raksturā stingu vīru. Par viņa biedriem – Kārli Pauļuku, Jāni Rubuli, Jāni Palcmani. Par sekretāru ievēlēja Kristapu Bahmani, viņa biedriem – Jāni Akurateru un Kārli Skalbi.

Izveidoja astoņas nodaļas, ievēlēja to priekšsēdētājus un locekļus.

Noteica, ka valdei un nodaļu centriem jāatrodas Valkā, bet Ārlietu nodaļas centram – Petrogradā.

LPNP valdes sēdes notika Valkā, tās priekšsēdētāja Voldemāra Zāmuēla dzīvoklī.

 

Ziņas par LPNP nodibināšanu sasniedza tuvas un tālas vietas. Visur dibinājās Padomes nodaļas.

LPNP padome savu darbu sāka grūtos apstākļos, jo 1917.gada beigās Latvijā, vācu neieņemtajā daļā, valsts vara atradās lielinieku rokās. Viņi lika dažādus šķēršļus LPNP darbībai, tās darbiniekus vajāja.

1917.gada 19.decembrī (pēc j.s. 1918.gada 1.janvārī) Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja (Iskolats) pieņēma lēmumu aizliegt LPNP darbību, taču Iskolata priekšsēdētājs Fricis Roziņš kavējās lēmumu izpildīt, un LPNP valde savu darbību turpināja.

1917.gada 22.februārī vācu karaspēks ieņēma Valku. Vācu okupācijas laikā LPNP valde galvenokārt izlēma saimnieciskos, kultūras un izglītības jautājumus. Pārrunāja un izlēma arī politiskos jautājumus, bet tajos pieņemtos lēmumus pilnībā neprotokolēja.

Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes pēdējā 49.valdes sēde Valkā notika 1918.gada 26.jūlijā (pēc j.s. 8.augustā). Pēc tam LPNP darbinieki pārcēlās uz Rīgu.

 

 

Lai popularizētu Latvijas neatkarības ideju, dažas dienas pēc 1.sesijas – dibināšanas sapulces

LPNP izdeva kvēlu Kārļa Skalbes sarakstīto

uzsaukumu “Visiem latviešiem!”.

"Latvieši!

                Svešas tautas krusto savus zobenus pār mūsu zemi un prasa, kam viņa pieder? Šai brīdī, lai skaļi visā pasaulē atskan latvju tautas balss: šī zeme ir mūsu, noliekat savus zobenus, mēs paši gribam valdīt par savu zemi kā brīva tauta! Mēs negribam būt nevienam par laupījumu. Ir laiks, ka latvju arkls izar tās robežu ežas, ko likušas svešas tautas – krievi, poļi un vācieši, dalīdamas kā laupījumu mūsu tēvu zemi. Kurzeme, Vidzeme un Latgale lai top par apvienoto Latviju, tā ir vienas tautas zeme, to nedrīkst šķirt ne upes, ne robežu stabi! Lai svabadi pa viņu staigā latviešu arkls un sētuve.

                        Latvieši!

            Grūts ir bijis mūsu tautas mūžs svešu tautu jūgā. Mūsu gaita ir bijusi darba bērnu gaita, bet savās dvēselēs mēs dziļi esam glabājuši īgnumu pret saviem apspiedējiem. Ne vienreiz vien mūsu tauta ir sacēlusies, lai ar asinīm pirktu sev brīvību. Un tad Eiropas tautas izgāja lielā cīņā par savu neatkarību, arī latvju dēli pacēla savu zobenu un savu karogu par brīvu Latviju. Dārgas ir mums šīs varonīgās cīņas, kuras mums maksājušas daudz dārgu dvēseļu… Ar ugunsgrēku dūmiem ir aizgājusi mūsu pūliņos uzceltā dzīve. Mūsu tauta ir izkaisīta pa visiem vējiem.

                        Brāļi, latvieši!

            Līdzi tautas zemei ir saraustīta gabalos svētā tautas miesa. Viena daļa aiz vācu drāšu žogiem, otra Kurzemē. Citi min bēgļu tekas, citi svešos kara pulkos kalpo svešai varai. Māte Latvija grib ar mīlestību salasīt šīs saplosītās tautas daļas un no jauna savienot, lai viņas top par vienu un veselu tautas miesu. Jo latvju tautai nebūs mirt, bet dzīvot!

            Lai apvienotu sašķelto tautu un sadalīto tautas zemi par vienu nedalāmu valsts vienību, par Latviju, ir nodibinājusies Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome.

            Viņa ir radusies visgrūtākā brīdī, kad ienaidnieks izstiepj savu roku pār Latviju, kad mūsu nacionālā griba ir salauzta un asās partiju cīņās mēs esam pazaudējuši tos lielos mērķus, ko vēsture nostāda acu priekšā visām mazām un kalpinātām tautām.

                        Latvieši!

            Esat šī lielā brīža cienīgi un apvienojaties ap savu Pagaidu Nacionālo Padomi. Lai viņa top jums par ceļa zvaigzni, kas ved uz brīvu apvienotu Latviju!

            Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome ir radusies no organizācijām un partijām, kas paguvušas apvienoties uz izpostītās dzimtenes drupām, lai paceltu balsi pret Latvijas sadalīšanu un pulcinātu izklīdušo tautu ap atdzisušiem dzimtenes pavardiem.

            Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome protestē pret jebkuru Latvijas sadalīšanu un sevišķi pret Kurzemes, vai arī visas Latvijas pievienošanu, vai kaut kādu saistīšanu pie Vācijas un pasludina, ka Latvija, t.i., Kurzeme, Vidzeme un Latgale ir autonoma un nedalāma valsts vienība, par kuras iekšējo iekārtu un attiecībām uz ārieni lems viņas Satversmes Sapulce, kura izteiks tautas gribu.

            Latvijas Satversmes Sapulces sasaukšanu, saziņā ar citām sabiedriskām organizācijām un iestādēm Latviešu pagaidu Nacionālā Padome tur par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem.

                        Latvieši!

            Lielais atlaišanas vārds ir atskanējis: pašnoteikšanos tautām! Negaidat vairs citas atlaišanas! Ņemat sev paši, ko vēsture jums dod un esat gatavi, notīrīt savas durvis no saviem apspiedējiem! Ņemat sev paši šo zemi, kuru mūsu tēvi ir pirkuši ar saviem asins sviedriem un ceļat tur labāku un taisnīgāku valsti, nekā tā, kura tagad iet bojā.

                        Lai dzīvo brīva, apvienota Latvija! 

 

Valkā, novembrī 1917.g.                                             Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome "

 

 

 

Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes

1917.gada 19.novembra (pēc jaunā stila 2.decembra) sēdē

pieņemtās deklarācijas un telegrammas

 

Latviešu Pagaidu Nacionālpadomes pirmie soļi uz ārieni

Pēc savas konstituēšanās Latviešu Pagaidu Nacionālpadome pieņēma šādas deklarācijas un telegrammas, ar kurām tā griezās gan pie ārzemēm, gan pie iekšzemes demokrātijas, gan pie atsevišķām tautām, kuras savas pašnoteikšanās cīņā ir uzskatāmas kā priekšējās cīņas vedējas.

 

Krievijas revolucionārai demokrātijai

Nostājoties uz Krievijas revolucionārās demokrātijas vairākkārt pasludināto Krievijas tautu pašnoteikšanās tiesību pamata, Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome paskaidro, ka Latgale, t i. Vitebskas guberņas Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķi, ir pievienojama Latvijai, kuras stāvokli un attiecības uz ārieni un iekšējo iekārtu noteiks viņas Satversmes Sapulce un tautas plebiscīts.

 

Ārvalstīm un tautām

Ievērojot latvju tautas tieksmes pēc politiskas brīvības un autonomas Latvijas, kas jo spilgti parādījās 1905. gada atsvabināšanas cīņās, un nostājoties uz tautu pašnoteikšanās tiesību pamata, Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome uz visstingrāko protestē pret jebkuru Latvijas sadalīšanu un it īpaši pret Kurzemes vai arī visas Latvijas pievienošanu vai kaut kādu saistīšanu pie Vācijas, un līdz ar to pasludina, ka Latvija, kurā ieiet Vidzeme, Kurzeme un Latgale, ir autonoma valsts vienība, kuras stāvokli, attiecības uz ārieni un iekšējo iekārtu noteiks viņas Satversmes Sapulce un tautas plebiscīts.

 

Ukraines Centrālai Radai

Noklaisījusēs Centrālās Radas telegrammu par Ukraines republikas izsludināšanu, Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome sūta savu brāļa sveicienu Ukraines tautai un Brīvai Ukrainei. Lai dzīvo Ukraines tauta! Lai dzīvo tautu federācijas ideja!

 

Ukraines Centrālai Radai un Tautu Padomei Kijevā

Latviešu sabiedriskās organizācijas un politiskās partijas, kuras turas pie tautu nacionāli teritoriālās pašnoteikšanās principa, 17. novembrī nodibināja un izsludināja Latviešu Pagaidu Nacionālo padomi, kura atrodas Valkā, Vidzemes guberņā.

 

 

Valkas pilsētas valdes ēka, kurā notika Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes dibināšanas sanāksme – 1.sesija. Valka (tagad Kesk iela 11, Valgā, Igaunijā). Fotografēta apt. 1916. g.

Valkas novadpētniecības muzeja krājums

 

Aija Priedīte,

Valkas novadpētniecības muzeja

galvenā krājuma glabātaja

 

 

 

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.