Mazpilsētu dzīvē liela loma vienmēr bijusi atsevišķām personām. 20.gadsimta 1.pusē Valkas saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē ļoti nozīmīgu vietu ieņēma grāmatrūpnieks, tirgotājs, fotogrāfs, sabiedriskais darbinieks Jānis Rauska. Baltā galdauta svētki šogad (2017) 4.maijā Valkā iecerēti J.Rauskas piemiņai.
Jānis Rauska piedzima 1873.gada 27.novembrī Lugažu pagasta „Vekšos”. Pēc pamatizglītības iegūšanas viņš piecus gadus strādāja par mācekli grāmatu sietuvē pie Jūlija Pauliņa Valkā. Pēc darba gadiem Liepājā, karadienesta un dalības krievu-japāņu karā viņš atgriezās Valkā. Te 1906.gada 27.novembrī, savā 33. dzimšanas dienā, draugu mudināts Jānis Rauska atvēra grāmatu veikalu un iekārtoja nelielu grāmatu sietuvi. Pieaugot materiālajai labklājībai uzņēmumu varēja pārcelt no pieticīgajām telpām tagadējā Sõpruse ielā Valgā uz Kungu ielu Nr.13 (tagad Raja iela Valgā). 1919.gada beigās, kad sākās aktīvas runas par Valkas dalīšanu, J.Rauska savu uzņēmumu pārcēla Varžupītes otrā pusē – uz Rīgas ielu Nr.12.
Pirmā pasaules kara laikā Jāni Rausku iesauca armijā, vecuma dēļ gan ne aktīvajā dienestā, bet kancelejas darbos. Ģimenes uzņēmumā darbu turpināja viņa sieva Emma (dzim. Bundža). 1916.gadā J.Rauska demobilizējās un turpināja strādāt savā uzņēmumā.
1940.gadā Jāņa Rauskas uzņēmumu nacionalizēja. 1949.gada 28.jūlijā namu Rīgas ielā Nr.12 nodeva bilancē LPSR Poligrāfijas trestam. Līdz 1952.gadam J.Rauskam atļāva vadīt savu bijušo grāmatu veikalu. Bet tad atlaida ar ierakstu darba grāmatiņā: „Atbrīvots kā nepiemērots grāmatnīcas vadītāja amatam.”
Jānis Rauska nomira 1967.gada 17.aprīlī, apglabāts Cimzes (Lugažu) kapos.
Jāņa Rauskas uzņēmumā dažādos laikos strādājuši vidēji 1 – 5 strādnieki tipogrāfijā un 1 – 2 sietuvē. Tiklīdz paaugās bērni – dēli Jānis un Visvaldis, meita Aina - arī viņi tika iesaistīti uzņēmuma darbā. Vecākajam dēlam Jānim patika fotografēšana un pastkaršu izdošana, ko 1930.gados viņš pilnībā pārņēma. Pastkartes, uz kurām stūrī ir „JARA”, nozīmē Jānis Rauska (juniors). Viņš pazuda 2. pasaules kara gados “Kurzemes katlā”.
Rauskas izdevniecība gan kara gados, gan visos „juku” laikos nepārtrauca darboties. Spiestuvē sākumā bija tikai rokas iespiedmašīna, uz kuras iespieda vizītkartes, ielūgumus, biļetes un citus sīkus iespieddarbus. Kad Vācijā iegādājās jaunu iekārtu, sāka iespiest arī grāmatas. 1910.-1919.gadā izdeva dažādus laikrakstus, piemēram, „Kāvi”, „Malienas dzīvi”, „Līduma” atsevišķu numuru daļas, „Sarkanais Karogs”, „Tautas Balss” un citus. Viena no pirmajām izdotajām grāmatām bija Ļeva Tolstoja „Baznīca un valsts”, ko visu pilnībā konfiscēja un iznīcināja cara cenzūra. Te izdeva: daiļliteratūru, piemēram, R.Eidemaņa „Straumē” (1910.g.), K.Dzelzskalna „Plāksterus” (1917.g.), L.Laicena „Laternu tumsā” (1918.g.), Ed.Virzas „Dievišķīgās rotaļas” (1919.g.) u.c.; mācību grāmatas, piemēram, lasāmo grāmatu „Strauts”, kas kļuva ļoti populāra un pieprasīta pat Rīgā, franču hrestomātiju vidusskolām u.c.; kalendārus.
Jānis Rauska bija cilvēks ar aktīvu dzīves pozīciju. Kā Ziemeļlatvijas armijas atbalstītājs viņš 1934.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Viņš bija rosīgs Valkas sabiedriskajā dzīvē. Jānis Rauska piedalījās Valkas Savstarpējās Apdrošināšanas biedrības dibināšanā, darbojās Valkas Sporta biedrībā (bija aizrautīgs šahists, par tādu kļuva arī viņa vecākais dēls), Valkas Krāj-aizdevu sabiedrībā u.c. Viņš bija ilgus gadus Valkas pilsētas Valdes Revīzijas komisijas loceklis. Viņš darbojās ģimnāzijas vecāku komitejas darbā kā loceklis.
Ļoti nozīmīgs bija Jāņa Rauskas devums laikraksta „Ziemeļlatvija” izdošanā. Kad to 1925.gadā sāka izdot, plāni bija grandiozi, bet jau pēc gada kļuva skaidrs, ka ieņēmumi nav pietiekami lieli, lai algotu darbiniekus laikraksta izdošanai. Netika samaksātas algas, tai skaitā izdevējam J.Rauskam. Šai kritiskajā situācijā Jānis Rauska pārņēma „Ziemeļlatvijas” izdevniecību, lai kaut cik atgūtu zaudējumus un laikrakstu nostādītu uz reāliem pamatiem. 1930.gados par laikraksta dvēseli kļuva Jānis Rauska juniors, kurš ar laiku kļuva gan par faktisko redaktoru, korektoru, līdzstrādnieku un nereti arī salicēju.
Kārlis Bundža, „Ziemeļlatvijas” līdzstrādnieks 1928.-1936.g., savu radinieku Jāni Rausku raksturojis šādi: „Pamaza auguma, vienmēr gāja un strādāja tikai rikšiem. Ātri arī ēda. /../ Jānis bija veikalnieks un tam nodevās ar sirdi un dvēseli, bet reizēm tas bija arī tīri vieglprātīgs mecenāts. Viņš bija vienīgais no radiem, kas savus masīvos laulības gredzenus bija noziedojis Latvijas atjaunošanas zelta fondam. Viņš bija tas, kas atbalstīja Valkas biedrības; kas faktiski uzturēja, pat piemaksādams, vietējo laikrakstu „Ziemeļlatvija”. Viņš reizēm izdeva pavisam jaunu dzejnieku darbus, kas neatmaksājās un kurus nepirka. Viņš bija tas, kas glāba pāris parādos nonākušus nekustināmos īpašumus, tos nopirkdams. Līdz ar to viņa ģimene dzīvoja pastāvīgās naudas grūtībās. /../ Jānis daudz nesūrojās, kad viņam veikalu nacionalizēja. /../ Visa Rauskas ģimene pēc otrā pasaules kara palika dzimtenē.”
Iespējams pateicoties Jāņa Rauskas nesavtībai un pašaizliedzīgai rīcībai dzimtās vietas labā, viņa ģimene tomēr netika pakļauta padomju laika represijām – izsūtīšanai.
Ligita Drubiņa,
Valkas novadpētniecības muzeja
izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja
Augšējā attēlā: Jānis Rauska. Valka, 1930.-to gadu sākums. Valkas novadpētniecības muzeja krājums.
Apakšējā attēlā: Ēka Rīgas ielā 12, kur atradās J.Rauskas grāmatu tirgotava, drukātava un sietuve, kā arī ģimenes dzīvoklis. Valka, apt. 1920.-30.-tie gadi.
Fotogrāfija no LNB Konrāda Ubāna mākslas lasītavas - paldies Valkas novada Centrālajai bibliotēkai.
