Senie latvieši mīklu minēšanai pievērsušies ļoti nopietni. Mīkla ir jāsaprot, nevis tikai jāpasaka kādreiz dzirdēts atminējums.    Mīklu valodai nepastāv gramatiskas prasības. Tautas valodai raksturīgs ir bagātais rotājums – vārdu lietošana to netiešā, pārnestā nozīmē. ...

   Mārtiņdiena latviešu gadskārtā zīmīga ar pēdējo rudens darbu nobeigšanu un sagatavošanos ziemai. Pabeigti lauku aršanas darbi, labība izkulta, graudi sabērti klētī. Pēc Mārtiņiem zirgus sāk turēt stallī un arī citus lopus vairs neved ārā, un Mārtiņš par tiem gādā visu ziemu. Šīs ...

  1919.g.11.novembrī - Latvijas brīvības cīņu laikā, no Rīgas tika padzīti bermontieši. Šajā dienā simboliski tika nodibināts Latvijas valsts pirmais un augstākais apbalvojums- Lāčplēša Kara ordenis. Tā devīze – “Par Latviju”.    Lāčplēša Kara ordeņus piešķīra ...

   Ziemas saulgrieži latviešiem bija nozīmīgi svētki labklājības un saticības nodrošināšanai visam nākamajam gardam. Ziemsvētki ir bagāti, tie atbrauc ar rakstītām kamanām un brīnumainu kumeliņu.    Tumšais ziemas laiks tika pavadīts pie skala uguns, meitas un puiši nodarbojās ...

   Latviešu senā laika skaitīšanas sistēma savas skaidrības un vienkāršības dēļ ir viegli iegaumējama bez uzrakstīta kalendāra un neprasa gadskārtējus pārkārtojumus vai sarežģītus aprēķinus, jo gadskārtas notikumi paliek savās vietās nemainīgi gadu pēc gada.                                      ...

   Tautas tradīcijās kā zīmīgs pieturas punkts tiek minēta Miķeļa diena, kas ir arī ziemas sākuma svētki, ko svin 29.septembrī.    Miķeļi iekrīt visbagātākajā laikā, tādēļ galds šai dienā ir ēdienu pārpilns. Uz galda noteikti vajadzēja būt gaļai, tāpēc kāva aunu, āzi vai visbiežāk sivēnu, ...

1917.gadā pēc Februāra revolūcijas Krievijā tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā aktualizējās jautājums par robežu pārdalīšanu. Agrākās administratīvās iestādes vajadzēja aizstāt ar jaunām. Pirmais pasaules karš šo procesu pārtrauca. 1918.gadā, nodibinoties Latvijas un Igaunijas valstīm, sāka ...