Pavasara un vasaras robežu latviešu tautas kalendārā iezīmē Jurģa jeb Ūsiņa diena (23.aprīlis). Jurģa diena, kā liecina folkloras materiāli, uzskatīta par ganu un pieguļas sezonas sākumu.    Latviešu folkloras Jurģis ir mitoloģisks zirgu patrons, mājlopu sargātājs un barotājs, kuram pateicas ...

15.12.2019

   Dienā, kad ir visgarākā diena un visīsākā nakts latvieši svin vasaras saulgriežus jeb Jāņus. Jāņu tradīcijas jo plaši apdziedātas dainās. Pirms svētkiem ļaudis mājas darbus darot sāk Jāņu ielīgošanu dziedot dziesmas. Svētku galdā tiek likta maize, rauši, gaļa, siers u.c.   Muzejpedagoģiskajā ...

15.12.2019

   Tautas tradīcijās kā zīmīgs pieturas punkts tiek minēta Miķeļa diena, kas ir arī ziemas sākuma svētki, ko svin 29.septembrī.    Miķeļi iekrīt visbagātākajā laikā, tādēļ galds šai dienā ir ēdienu pārpilns. Uz galda noteikti vajadzēja būt gaļai, tāpēc kāva aunu, āzi vai visbiežāk sivēnu, ...

15.12.2019

   Mārtiņdiena latviešu gadskārtā zīmīga ar pēdējo rudens darbu nobeigšanu un sagatavošanos ziemai. Pabeigti lauku aršanas darbi, labība izkulta, graudi sabērti klētī. Pēc Mārtiņiem zirgus sāk turēt stallī un arī citus lopus vairs neved ārā, un Mārtiņš par tiem gādā visu ziemu. Šīs ...

15.12.2019