Pirms linu, vilnas vai kokvilnas šķiedras izlieto aušanai vai adīšanai, tās vēl jāapstrādā – jāsavērpj. Vērpšana ir šķiedras sagriešana pavedienā. Pavediena rupjumu un sagriešanas ciešuma pakāpi nosaka vajadzība, kam materiāls paredzēts lietot. Latvieši ...

  1919.g.11.novembrī - Latvijas brīvības cīņu laikā, no Rīgas tika padzīti bermontieši. Šajā dienā simboliski tika nodibināts Latvijas valsts pirmais un augstākais apbalvojums- Lāčplēša Kara ordenis. Tā devīze – “Par Latviju”.    Lāčplēša Kara ordeņus piešķīra ...

   19.gs. Valkas pilsētas Lugažu priekšpilsēta bija nozīmīgs Vidzemes latviešu un igauņu skolotāju izglītības centrs. Te 1849.-1890.gados darbojās Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs, kuru vadīja Jānis Cimze (1814-1881).    Telpa, kurā notiek nodarbība, ir iekārtota, līdzīgi kā semināra ...

   Dienā, kad ir visgarākā diena un visīsākā nakts latvieši svin vasaras saulgriežus jeb Jāņus. Jāņu tradīcijas jo plaši apdziedātas dainās. Pirms svētkiem ļaudis mājas darbus darot sāk Jāņu ielīgošanu dziedot dziesmas. Svētku galdā tiek likta maize, rauši, gaļa, siers u.c.   Muzejpedagoģiskajā ...

   Rija – dižākais celtniecības piemineklis latviešu darba dzīvē.    Riju mēdza celt attālāk no pārējām ēkām. To prasīja parasti sētas ugunsdrošība un nepieciešamais sakars ar tīrumiem.    Vidzemē rija senāk bijusi par dzīvojamo ēku, kura saukta par „dūmistabu”, ...

   Darbarīkiem ir nenovērtējama loma cilvēces attīstībā.    Darbarīku izmantošana bija saistīta arī ar tehnoloģijas pilnveidošanos dažādās nozarēs. Iepazīstoties ar darba rīkiem mēs uzzinām ar ko nodarbojušies mūsu senči.   Muzejpedagoģiskajā programmā Jūs:    -gūsiet ...

   Senču gudrības var smelties gan no mīklām, sakāmvārdiem, parunām, gan no pašiem darbarīkiem. Iepazīstoties ar darba rīkiem mēs uzzinām ar ko nodarbojušies senatnē mūsu senči.     Muzejpedagoģiskajā programmā Jūs:    -iepazīsiet seno latviešu folkloru;    -iepazīsiet ...

   Sakāmvārdos atspoguļoti daudz un dažādi tautas dzīves un stājas izpausmes laikmetu dažādībā, tautas priekšstati, domas, jūtas.    Lielā daļā tie ir politiski, reliģiski, saimnieciski, kulturāli arī bioloģiski faktori, kas veido tautas dzīvi laika gaitā, bet tautas nerakstītās tradīcija par to pārnes ...

   Senie latvieši mīklu minēšanai pievērsušies ļoti nopietni. Mīkla ir jāsaprot, nevis tikai jāpasaka kādreiz dzirdēts atminējums.    Mīklu valodai nepastāv gramatiskas prasības. Tautas valodai raksturīgs ir bagātais rotājums – vārdu lietošana to netiešā, pārnestā nozīmē. ...

   Latviešu senā laika skaitīšanas sistēma savas skaidrības un vienkāršības dēļ ir viegli iegaumējama bez uzrakstīta kalendāra un neprasa gadskārtējus pārkārtojumus vai sarežģītus aprēķinus, jo gadskārtas notikumi paliek savās vietās nemainīgi gadu pēc gada.                                      ...

1917.gadā pēc Februāra revolūcijas Krievijā tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā aktualizējās jautājums par robežu pārdalīšanu. Agrākās administratīvās iestādes vajadzēja aizstāt ar jaunām. Pirmais pasaules karš šo procesu pārtrauca. 1918.gadā, nodibinoties Latvijas un Igaunijas valstīm, sāka ...

Līdz pat 20. gadsimta trīsdesmito gadu beigām nosaukums „Lugažu laukums” tika attiecināts uz visu tagadējās Valkas daļu, sākot no robežas (Varžupītes) līdz tag. Beverīnas ielai. Lai atceramies teikumu, kas bieži rakstīts dažādos avotos: „Valkas sadalīšanas rezultātā Latvijai palika tikai smilšainais ...

Valkas novadpētniecības muzeja krājumā glabājas pirmais 1872. gadā Leipcigā izdotais Jāņa Cimzes „Dziesmu rotas” sējums - jaunekļiem un vīriem, kas ir nozīmīga Latvijas kultūras mantojuma un Nacionālā muzeja krājuma sastāvdaļa. Krājuma 1.daļā „Dārza puķes” ievietotas 19.gs. vācu tautas dziesmas un vācu ...

   Pavasara un vasaras robežu latviešu tautas kalendārā iezīmē Jurģa jeb Ūsiņa diena (23.aprīlis). Jurģa diena, kā liecina folkloras materiāli, uzskatīta par ganu un pieguļas sezonas sākumu.    Latviešu folkloras Jurģis ir mitoloģisks zirgu patrons, mājlopu sargātājs un barotājs, kuram pateicas ...

   Linus Latvijā audzē jau kopš 2.- 4.gs. Viduslaikos linsēklas, linu šķiedru un izstrādājumus no lina pārdeva vai mainīja pret Rietumeiropas precēm. 19.gs. otrajā pusē linus Vidzemē audzēja, lai iegūtu naudu saimniecību izpirkšanai.    Sevišķi liela loma linu eksportam bija pirmajos valsts ...