Pēc 1920.gada 1.jūlija lēmuma - sadalīt Valku nospraužot Latvijas un Igaunijas valsts robežu - latvieši “jaunajā pilsētā” līdztekus administratīvo un praktisko vajadzību risināšanai domāja arī par pilsētas izdaiļošanu. Kā pirmais pārmaiņas piedzīvoja Rīgas un Raiņa ielas krustojums.
Pētot Valkas novadpētniecības muzeja krājuma fotogrāfijas, lasot tā laika preses izdevumus un aptaujājot Valkas iedzīvotājus var izdarīt diezgan konkrētus secinājumus, kā veidojušies apstādījumi šai vietā 20.gadsimtā.
“Tirdzniecības centrā, galveno ielu Rīgas un Raiņa krustojumā starp baznīcu un Nākotnes ēku (tagad ēka Raiņa iela Nr.9), izveidoja divus zāļu trīsstūrus, kurus ierobežoja apgriežams dzīvžogs un kuros vēlākos gados iedēstīja vairākus piemiņas ozolus.” Tā bijušais valcēnietis Kārlis Bundža /1908-2002/ rakstīja savās atmiņās “Kārļa Bundžas dzīve un pasaule” (1995.g.).
Skats uz Rīgas un Raiņa ielu krustojumu no Tautas nama. Valka. pirms 1935.gada maija.
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
Laukums Lugažu baznīcas priekšā
Valkas novadpētniecības muzeja krājuma fotogrāfijās redzams, ka ap pašu baznīcu koki ir auguši jau 20.gadsimta sākumā. Laukumā baznīcas priekšpusē – trīsstūrī, kas izveidojies krustojoties ielām, līdz pat 1930.gadu sākumam nav bijuši apstādījumi. Gar Rīgas un Raiņa ielas malām dzīvžogs redzams 1930.gadu pirmajā pusē un vēl 1960.gadu vidū.
1935.gada 15.maijā – Tautas vienības svētku laikā uz Ziemeļlatvijas atbrīvotāju ierosinājumu baznīcas priekšā svinīgi iedēstīja piemiņas kokus: trīs ozolus un vienu liepu. Pirmo ozolu ministru prezidentam Kārlim Ulmanim /1877-1942/ iestādīja Valkas apriņķa priekšnieks Kārlis Briedis /1892-1990/ ar novēlējumu, lai tas augtu un gadu simtos paustu slavu par latvju tautas apvienotāju. Latvijas brīvības cīnītāju biedrības “Ziemeļnieki" goda biedrs Oto Hasmanis /1873-1941/ par piemiņu ziemeļnieku pirmajām kaujām iestādīja otru ozolu. Trešo ozolu dēstīja latvju-igauņu tuvināšanās biedrības priekšstāvis, Igaunijas Valkas aizsargu pulka bataljona komandieris kapteinis Mauruss Vahtriks /1892-1941/ – par zīmi tautu draudzībai un ieroču brālībai. Savukārt liepu par godu latvju varoņu mātēm iestādīja 7. Valkas aizsargu pulka vecākā aizsardze Eliass. No šiem četriem kociņiem līdz mūsdienām izdzīvojuši divi – viens ozols un liepa. Spriežot pēc fotogrāfijām, divi ozoli nav ieaugušies – diemžēl nav zināms, kam veltītie kociņi tie bija.
Fonā laukums Lugažu baznīcas priekšā. Valka, 1939. vai 1940.gads.
Priekšplānā sēž no kreisās puses 1. tirgotājs Kārlis Bundže;
2. Valkas fotogrāfs, uzņēmējs Jānis Rauska juniors /1911-1944/.
Fonā iezīmēti 1935.gadā stādītie kociņi: uzreiz aiz viņiem – liepiņa, kas veltīta
latvju varoņu mātēm; kreisajā malā – viens no trim ozoliem.
J.Rauskas dzimtas arhīvs
1967.gadā laukums Lugažu baznīcas priekšpusē piedzīvoja lielas pārmaiņas. Te novietoja pieminekli “Lielgabals”. Līdz ar to pārveidoja apstādījumus: baznīcas priekšā iestādīja trīs egles. Lielgabalu demontēja 1990.gada 16.martā.
Šobrīd trīsstūrī bez 1935.gadā stādītās liepas un ozola aug vēl dažas liepas, kas acīmredzot iestādītas jau pēc 2.pasaules kara.
Koki laukumā pie Lugažu baznīcas. Valka, 2020.gada septembris.
Ar “x” 1935.gada 15.maijā stādītā liepa; ar “xx” – ozols.
Foto L.Drubiņa
Runājot ar vairākiem valcēniešiem, izskanēja doma, ka pie liepas varētu novietot kādu piemiņas zīmi un varētu iestādīt jaunus ozoliņus to vietā, kuri neieauga.
Skvērs Raiņa ielā Nr.9A
Fotogrāfijās redzams, ka jau 1922.gada pavasarī gar Rīgas un Raiņa ielu ir iestādītas liepas, kuras savienotas ar 10 ozolu aleju. Vēlāk ozoliem piešķirti veltījumi kādam svarīgam Valkas dzīves notikumam – Tautas nama atklāšanai, ģimnāzijas ēkas iesvētīšanai u.c. Šie ozoli ir saglabājušies, tikai nav zināms, kuram notikumam katrs veltīts.
Skats no Lugažu baznīcas torņa. Valka, apt. 1922.gads.
Ar sarkanu svītru – 10 ozolu aleja pie Raiņa ielas Nr.9.
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
Par šī K.Bundžas atmiņās pieminētā trīsstūra–skvēra izdaiļošanu rūpējies farmaceits, sabiedriskais darbinieks, mecenāts Bernhards Aleksandrs Zutis /1893-1968/, jo tas atradās pretī viņa 1925.gadā celtajam namam (Rīgas iela 13). B.Zutis te 1930.gadu vidū izvietoja solus atpūtai.
Skats uz skvēru pie Raiņa Nr.9. Valka, apt 1934.gads.
Redzami B.Zuta uzstādītie soliņi.
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
1975.gadā uz šejieni no Lugažu laukuma pārvietoja Valkas rajona labāko darba darītāju Goda plāksni. Iekārtojot vietu saīsināja dzīvžogu, noklāja ar betona plāksnēm laukumu pie Goda plāksnes, kas te atradās līdz 1990.gadu sākumam.
Skats uz Valkas rajona labāko darba darītāju Goda plāksni skvērā pie Raiņa ielas Nr.9.
Valka, 1970.gadu 2.puse.
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
Mūsdienās skvēra Raiņa Nr.9A pārveidošana tapusi pēc 2000.gadā izstrādāta projekta.
Muzejs lūdz atsaukties tos cilvēkus, kuri var pastāstīt gan par 1935.gada 15.maijā stādītajiem kokiem, gan par veltījumiem, kas piešķirti ozoliem skvērā pretim Rīgas ielai Nr.13, kā arī par citu Valkas pilsētas vietu iekārtošanu un izdaiļošanu.
Sagatavoja:
Ligita Drubiņa,
Valkas novadpētniecības muzeja
izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja.
