1917.gada oktobris. Evakuācijas drudzis Valkā

   1917.gada oktobrī vietējā laikrakstā “Līdums” ik dienas publicēts par pasaulē notiekošo karu. Ziņas ir biedējošas. Tā, piemēram, “Līduma” septembra numurā publicēts: “Pēc privātām ziņām, kuras izplata telegrāfa aģentūra, vācieši Rīgā pakāruši kādus 150 cilvēkus, pa lielai daļai latviešu sociāldemokrātijas partijas locekļus”. Tāpat vēlāk tiek ziņots, ka: “Vācija gatavojas ziemas karam...”.

    1917.gada 1.oktobrī (pēc vecā stila 18.septembrī) “Säde” (“Dzirkstele”) namā (tag.Vabaduse iela 8, Valgā, Igaunija) sasauca sapulci, kurā tika pieņemta rezolūcija lūgt kara priekšniecību neevakuēt sabiedrības un privātas mācību iestādes. Sapulce, sastāvoša no kara priekšniecības, vietējas administrācijas un attiecīgo skolu pārstāvjiem, pēc karstām debatēm nolēma neevakuēt sabiedrības un privātās skolas. Telpas tomēr bija jāzaudē, jo tās bija vajadzīgas kara iestādēm. Tāpat bija jāevakuējas tam skolas personālam, kas strādāja kroņa (valsts) dienestā.

    Nākošajā dienā - 2.oktobrī (pēc vecā stila 19.sept.) tika sasaukta pilsētas domes sēde, kuras dienas kārtībā bija skolu evakuācijas jautājums. Pilsētas galva, Kārlis Aleksandrs Ozoliņš, ziņoja, ka viņš iepriekš spēris soļus, lai kroņa mācības iestādes paliktu Valkā, cik ilgi vien to atļauj frontes stāvoklis. Pilsētas galva atzina, ka tam nav bijis panākuma, jo reālskola jau izvākta, augstākai tautskolai un valdības pirmmācības skolām jāaizbrauc jau tuvākajā laikā. Pēc kara priekšniecības aizrādījumiem, pilsētā varētu palikt pilsētas uzturētas un privātas skolas, bet skolotājiem, kuri iesaukuma gados un valsts dienestā, jāaizbrauc. Pilsētas galva norādīja, ka kara priekšniecība aizrādījusi, ka skolām, kuras izlems palikt Valkā, vēlāk nevarēšot iedot vagonus, ar kuriem izvest skolas mantas.

   Sēdē tika nolemts, ka pilsētas uzturētām pirmmācības skolām jāpaliek uz vietas un jāpieņem darbā aizbraukušo skolotāju vietu izpildītāji. Sieviešu ģimnāzijai, no kuras personāla jāizbrauc tikai diviem skolotājiem, jāpaliek Valkā, un jāuzsāk darbi, cik ātri vien iespējams. Komercskola, kurā gandrīz visi pedagogi un vecākie audzēkņi ir bijuši iesaukuma gados, izvācama. Komercskolai bija jādodas uz Armaviru (Krasnodarskas apg., Krievija), kur bija paredzētaskolas darbības atsākšana. Skola Valku pameta 6.oktobrī (pēc vecā stila 23.sept.).

    Tāpat sēdē tika pārrunāta citu iestāžu evakuācija. Piemēram, uz to momentu, pilsētā vairs neatradās tiesa, kas pilsētā radīja nedrošības sajūtu. Domnieki nosprieda sazināties ar armijas tiesu, vai tie nevarētu uzņemties arī privāto ļaužu sūdzību izskatīšanu, jo savādāk būtu jāmeklē cits tiesu ierēdnis, kas paliktu Valkā, cik ilgi vien iespējams.

   Sieviešu ģimnāzija un pirmmācības skolas, pateicoties pilsētas domes lēmumam, palika uz vietas, tā, ka vismaz viena daļa skolnieku varēja turpināt mācības. Mācības 1917.gada rudenī turpinājās arī proģimnāzijā un dažās privātās pirmmācības skolās.

    Neskatoties uz to, ka ir kara apstākļi un daļa skolu tika evakuētas, bija skolas, kas šajā laikā tika atvērtas no jauna. Tā, piemēram, Valkas tirdzniecības skola un vīriešu vidusskola.

      Valkas reālskola.

   No minētajām skolām tagadējā Valkas pilsētā atradās reālskola. Tā bija pirmā skola, kas evakuējās, baidīdamās no kara briesmām. Tā pilsētu pameta 1.oktobrī (pēc vecā stila 18.sept.). Reālskola darbojās Valkā no 1908. līdz 1917.gadam. Skola atradās Semināra ielā 27, ēkā, kura uzcelta 1876.gadā latviešu pagasta skolotāju semināram.

   Jau divus gadus iepriekš (1915.g.) tika izdots rīkojums, ka Valkas reālskolai jāevakuējas uz Vjazņikiem, Vladimiras guberņā (Krievija), bet skola meklēja arī citas, labāk piemērotas vietas, kur turpināt savu darbu. Skolas administrācija bija devusies pat uz Valdaju (Novgorodas apg., Krievija), lai apskatītu tur vietu, bet nezināmu iemeslu dēļ, tomēr tur nav devusies.

   1917.gada 1.oktobrī (pēc vecā stila 18.sept.) reālskolas direktors ar kancelejas pārvaldnieku un dažiem skolotājiem devās ceļā līdzi paņemot skolas arhīvu un skolas piederumus. Izbraukšanas brīdī skolas administrācija nezināja konkrētu skolas atrašanās vietu. Vēlāk, 13.oktobrī (pēc vecā stila 1.okt.) laikraksts “Līdums” publicēja ziņu, ka skolas administrācija ir Vjazņikos, un, ka tur valdot ārkārtīga dzīves bardzība un skolnieki slimojot ar skorbutu (slimību, ko izraisa C vitamīna trūkums organismā).

    Kā 1937.gadā atcerējās bijušais reālskolas absolvents O.Aizupīts, audzēkņi tika mierināti, ka rudenī Vjazņikos skola atjaunos savu darbību. Bet, kad mācības jau sen bija sākušās, no Vjazņikiem ziņoja, ka skola vairs nedarbosies. O.Aizupīts min, ka iebraucēji no turienes zināja stāstīt bēdīgas lietas: mācības spēki izklīduši, kur nu kurais un skolas vērtīgais inventārs izvazāts.

    Audzēkņi, kas nebija evakuējušies un šādu notikumu pavērsienu nebija paredzējuši, atradās neapskaužamā stāvoklī, jo citās Valkas skolās mācības jau sen bija sākušās. Viņiem šajā brīdī palīdzību sniedza bijušie reālskolas skolotāji: latvieši – Pēteris Kalniņš un Augusts Balodis, un igaunis J.Langs. Pēdējām divām klasēm viņi sakomplektēja pedagoģisko personālu no Valkā palikušiem audzinātājiem un paātrinātā gaitā turpināja mācības, līdz radās iespēja tās turpināt citās skolās.

    Jau 1917.gada 31.oktobrī (pēc vecā stila 18.okt.) Valkas reālskolas III.klases kursa skolnieku grupa turpināja mācības pie Koha kundzes. Mācības notika Mārtiņa Ūdra namā (tagad Tālavas iela 4, Valka).

   1937.gada 5.jūnija laikrakstā “Brīvā Zeme” O.Aizupīts rakstījis savas atmiņas par Valkas reālskolu. O.Aizupīts min: “Valkas reālskola bija viena no pirmajām Krievijas valsts vidusskolām plašajā Vidzemes apkārtnē. Toreiz skolu sauca par „Kroņa reālskolu". Par pirmo reālskolas direktoru strādājis Tērbatas (tagad Tartu) mācību iestāžu pedagogs G.Ļubimovs. Neilgā laikā G.Ļubimovs skolu noorganizēja priekšzīmīgā audzināšanas iestādē un saistīja arī krietnu pedagogu sastāvu. Mācību pasniegšanā un audzināšanas metodēs reālskola bija pirmā vietā ne tikai mazajā provinces pilsētiņā, bet viņa izcēlās tālu starp daudzām līdzīgām mācības iestādēm. Audzēkņu pašdarbības nolūkos skola noorganizēja pūtēju un simfoniskos orķestrus, kuros varēja piedalīties ikviens skolas audzēknis bez sevišķām piemaksām, šie orķestri ik semestrus sarīkoja koncertus, kuros noklausījās arī laba daļa Valkas iedzīvotāju. Arī svinīgos gājienos vienmēr priekšgalā gāja skolnieku pūtēju orķestris un lielākos svētkos zem viņa skaņām, soļoja arī karaspēks, jo vietējam garnizonam tāda orķestra nebija. Ja arī ne lielu, tad palīdzīgu darbu skolnieki sniedza visai Valkas pilsētai ugunsnelaimju gadījumos: pie skolas pastāvēja audzēkņu ugunsdzēsēju nodaļa, kas ietilpa pilsētas ugunsdzēsēju kolonā un nēsāja šādos gadījumos speciālu formu pie saviem skolas tērpiem. Audzēkņus apmācīja ugunsdzēsības darbā un viņu piepalīdzība bija visai svētīga, jo toreizējā Valkā ugunsgrēka apkarošana notika visai primitīviem līdzekļiem un arī pilsētas ugunsdzēsēju skaits bija samērā niecīgs.”

Izmantotie avoti:

“Līdums”, Nr.220., 24.09.1917., 3.lpp.

“Līdums”, Nr.217, 21.09.1917., 2.lpp.

“Līdums”, Nr.226., 01.10.1917., 2.lpp.

“Līdums”, Nr.222., 27.09.1917., 2.lpp.

“Līdums”, Nr.230., 06.10.1917., 3.lpp.

“Līdums”, Nr.240, 18.10.1917., 3.lpp.

“Brīvā Zeme”,Nr.123, 05.06.1937., 15.lpp.

Semināra iela Nr. 27. Valka, 1924. g.

No 1908.līdz 1917.gadam ēkā atradās Valkas reālskola.

Valkas novadpētniecības muzeja krājums

Valkas reālskolas audzēkņu ugunsdzēsēju kolona. Valka, 1912.gads.

Valgas Muzeja krājums