1917.gada augustā Valkas iedzīvotāji uztraucās par iespēju saslimt ar dizentēriju jeb asinssērgu. Jau jūlija beigās parādījās pirmie saslimšanas gadījumi. Valkas pilsētas ārsts Zībergs dizentērijas parādīšanos skaidro ar to, ka: “uz tirgus sāka parādīties ēdamas vielas, kuras tiek lietotas arī nevārītā veidā, tā ogas, gurķi, dārzu saknes un negatavi āboli, un, ar kuriem dažs labs, gluži nezinot, īpaši bērni, samaitā sev iekšas un tā padara viņas slimības dīgļiem par izdevīgu attīstīšanās vietu”.
Tāpat ārsts laikrakstā “Līdums” publicē norādījumus, kuri jāievēro, lai aizsargātos no saslimšanas ar asinssērgu.
“1.Vest kārtīgu dzīvi un izsargāties no visa, kas varētu apgrūtināt barības sagremošanu: nepārēsties, nelietot grūti sagremojamu un samaitātu barību, lielu augļu un ogu daudzumu, sevišķi negatavu. Neapsaldēties un negulēt uz kailas zemes. Nepeldēties sevišķi aukstā un netīrā ūdenī.
2.Nedzert nevārītu ūdeni no upēm, ezeriem un netīrām akām. Slāpes var dzēst ar svaigu novārītu un atdzisinātu ūdeni vai tēju. Nedzert nevārītu pienu, neēst nevārītā veidā nenotīrītus vai vārītā ūdenī nenomazgātus augļus un ogas. Nelietot barības vielas, pie kurām pieskārušās netīras rokas, mušas u.t.t.
3. Ievērot tīrību mājās, pie drēbēm un vielas; raudzīties vispār uz miesas un sevišķi uz roku tīrību. Mazgāt rokas ar ziepēm katru reizi pirms ēšanas.
4.Galda traukus, kā arī maizi un visādas ēdamās vielas turēt apklātus dēļ nosargāšanas no mušām, kuras izplata slimību.
5.Par bīstamiem tiek uzskatīti slimajā izkārnījumi un vēmekļi un ar tiem aptraipīta miesa, veļa, trauki un priekšmeti. Lai izsargātos no nevajadzīgas satiksmes ar slimniekiem, pēdējie pēc iespējas sūtāmi uz slimnīcu.
6.Nevajag ēst, dzert, smēķēt slimajā istabā, tāpat nevajag arī ņemt uzturu no mājām vai telpām, kur atrodas saslimušie ar asinssērgu./../ ”
Nākošajā laikraksta izdevumā lasāms Valkas iedzīvotāja komentārs par ārsta norādījumiem. Tiek iztirzāts 5.punkts , kurā norādīts, ka slimniekiem pēc saslimšanas ar dizentēriju jādodas uz slimnīcu. Valkas iedzīvotājs norāda, ka Valkā skaitās divas lipīgo slimību lazaretes, viena Lugažu laukumā un otra Aleksandra ielā (tag. Lai iela Valgā, Igaunija). Lazarete Aleksandra ielā jau esot pārpildīta ar zaldātiem, bēgļiem un arī pastāvīgiem Valkas iedzīvotājiem, jo pēdējiem, neesot nekur citur griezties. Otra lipīgo slimību lazareti Lugažu laukumā, kura tieši domāta bēgļu vajadzībām, Dr. Klemptners jau dažus mēnešus turot slēgtu, jo “notiekot remonts”. Valkas iedzīvotājs norāda, ka šī situācija ir jāatrisina, jo tādējādi slimnieku skaits tikai palielinoties.
Jau pēc neilga laika Valkas Apriņķa Sanitārā Komisija uzdod:
“1.Miestu pašvaldēm un pagasta Izpildu Komitejām izvēlēt priekš katra miesta un pagasta divas personas – rajona uzraugus, kuriem uzdod nekavējoši, kopā ar milicijas priekšstāvi un sanitāro ārstu apstaigāt visas mājas un aplūkot sanitāros apstākļus. Gadījumā, ja ārsts nav sasniedzams, apskatīšanai jānotiek bez viņa.
2.Visos gadījumos, kur atrasti sanitārā ziņā neapmierinoši apstākļi, jāsastāda protokols un jāuzdod visdrīzākā laikā tos novērts, nosakot izpildīšanai visīsāko laiku.
3.Pārlūkot, vai ir izpildītas minētās prasības līdz noteiktajam laikam un ja nav, tad vainīgos saukt pie atbildības uz miertiesnešu soda likumu 29.panta pamata pēc 24.marta pagaidu valdības redakcijas (var sodīt ar cietumu līdz 6 mēnešiem).
4.a) Sevišķa vērība jāgriež uz telpām, kuras atrodas vispārējā lietošanā, kurās sapulcējas daudz ļaužu un kurās tiek pārdotas ēdamvielas un dzērieni, piemēram: bodes, krogi, tējnīcas, sapulces vietas, pārdotavas uz tirgiem u.t.t.; b) uz ielu, laukumu, sētu, staļļu, mēslu bedru, ateju vietu, grāvju u.t.t. tīrību.
5.Stingri jālūkojas, ka netiktu pārdotas sabojātas ēdamvielas un dzērieni un jāgriež sevišķa vērība uz visu (ēdamvielu un dzērienu) sagatavošanas un pārdošanas vietu, kā arī sagatavotāju un pārdevēju tīrību.
6.Dažādu augļu, kā: ābolu, ogu, gurķu un citu tamlīdzīgu nevārītā veidā lietojamu produktu pārdošanu jānoliedz.
7.Jāgriež sevišķa vērība uz ēdamvielu aizsargāšanu no netīrumiem, piemēram, putekļiem, mušām u.t.t. un jālūko uz to, ka viņu izgatavotāji, pārdevēji, vai viņu ģimenes locekļi nebūtu slimi.
8.Akām jābūt tīrām un ūdenim nesabojātam. Akas, kuras neapmierina šīs sanitārās prasības, jāaizslēdz.
9.Par katru saslimšanas gadījumu, kuram būtu asinssērgas pazīmes, mājas īpašniekam nekavējoties un nekādi vēlāki par 24 stundām jāpaziņo milicijai vai pagasta Izpildu Komitejai, kuras nekavējoši paziņo ārstam un apriņķa komisāram.”
Statistiskus datus par saslimšanu ar dizentēriju Valkā dod laikraksta “Līdums” 23.augusta numurs, kurā minēts, ka ar dizentēriju saslimuši:
“19.augustā – 4
20.augustā – 5
21.augustā – 3
Miruši:
Laikā no 1.-5.augustam – 2
6.-12.augustam – 10
13.-19.augustam – 12.”
Izmantotie avoti:
“Līdums”, Nr.172., 1917.g. 30.jūl.,1.-2.lpp.
“Līdums”, Nr. 173., 1917.g.1.aug., 2.lpp.
“Līdums”, Nr.190., 1917.g.20.aug.2.-3.lpp.
“Līdums”, Nr.192., 1917.g.23.aug., 3.lpp.
