10.12.2021
Skolas Valkā 1920. – 1940.g.

1919.gada sākumā laikraksts “Jaunā dzīve” rakstīja: “Valkā pašlaik ir piecas vidusskolas: divi latviešu (viena zēniem, otra meitenēm), divi igauņu, viena internacionāla, bez tam ir iesniegts lūgums atvērt arī vācu vidusskolu vācu tautības bērniem. Pirmmācības skolu ir sešas: trīs latviešu un trīs igauņu.” Latviešu un igauņu vidusskolas kā arī pirmmācības skolas atradās pilsētas pārziņā. Pilsētas valde bija izveidojusi skolu komisiju, kas sastāvēja no7 locekļiem: 4 igauņiem un 3 latviešiem.

 

1920. gadā pēc Latvijas un Igaunijas valsts robežas novilkšanas, kuras rezultātā sadalīja Valku, Latvijas Valka savā teritorijā palika bez skolām. 1920. gada 2. augustā Valkas domes sēdē apstiprināja skolu komisijas lēmumu un atvēra pilsētā vienu reālskolas tipa vidusskolu un divas pamatskolas. 1924. gadā nodibināja “Valkas pilsētas arodskolu” (vīriešiem), savukārt 1939. gada septembrī – “Valkas valsts sieviešu arodu skolu”.

 

1920. gada 27. septembrī skolēniem durvis vēra “Valkas pilsētas vidusskola”. Drīz vien tapa skaidrs, ka pilsēta saviem spēkiem nespēs uzturēt šo skolu, un dome lūdza Izglītības ministriju to pārņemt valsts uzturēšanā. 1921. gada 1. maijā Valkas pilsētas vidusskola kļuva par “Valsts Valkas vidusskolu”. Pēc Izglītības ministrijas 1929. gada 22. augusta rīkojuma vidusskolas saukt par ģimnāzijām tās nosaukums mainījās – “Valkas valsts ģimnāzija”. Savukārt 1932. gada 1. aprīlī tā kļuva par “Valsts Valkas Jāņa Cimzes ģimnāziju”.

Līdz 1927./28. māc. g. skola aptvēra sevī vidusskolas un pamatskolas, respektīvi sagatavošanas klases. Pirmajā mācības gadā no vidusskolas klasēm darbojās vienīgi reālskolas tipa klases. Ar 1921./22. māc. g. sāka funkcionēt reālģimnāzijas (ar latīņu valodu) un neoģimnāzijas (ar divām jaunām valodām) klases. Neoģimnāzijas tips neatrada piekrišanu un izbeidzās 1924./25.māc. g. Reālģimnāzijas tips izbeidzās 1932./33. māc. g.

1934. gada rudenī notika Valkas skolu reorganizācija – ģimnāzijai pievienoja Valkas pilsētas I pamatskolu. Visu darbības laiku 1920.–1940. g. skola bija jaukta tipa ģimnāzija – mācības notika zēniem un meitenēm kopā.

Skolas pirmais direktors no1920. līdz 1938. gadam bija Jūlijs Brūniņš (1876.–1943). Viņš mācīja franču valodu, matemātiku. Skolas absolventu atmiņā J. Brūniņš bija palicis kā bezgala taisnīgs cilvēks, kurš prasījis darba precīzu izpildi. Viņš ir vairāku mācību grāmatu autors. Jūlijs Brūniņš 1928. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru. No 1938. līdz 1944. gadam ģimnāzijas direktors bija Aleksis Ķīsis (1886. –1948.) – stingrs un prasīgs pedagogs. Viņš 1938. gadā apbalvots ar Atzinības Krusta IV šķiru.

1939. gadā skola ieguva savu karogu, kura autors bija latviešu mākslinieks Jēkabs Bīne (1895.–1955.). Joprojām nav zināms, kur palicis Valsts Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas karoga oriģināls.

 

Telpas vidusskolai sākumā ierādīja bijušajā Jāņa Cimzes skolotāju semināra ēkā (tagad Valkas novadpētniecības muzejs; Rīgas ielā Nr. 64, Valkā). 1929. gada novembrī skola pārcēla savu darbību uz jaunceltni Raiņa ielā 28A, kuras iekšdarbi vēl nebija pilnībā pabeigti. Pēc skolas telpu izbūves pabeigšanas 1932. gada 1. oktobrī notika jaunās ēkas iesvētīšana.

 

 

No labās uz kreiso pusi ēkas Valkas I pamatskolai un ģimnāzijai Raiņa ielā – Nr. 28 un 28A.

Foto Valka, pirms 1934. gada.

Ēkās mācības uzsāka: I pamatskolā 1923. g. un ģimnāzijā 1929 g.

Valkas novadpētniecības muzeja krājums

 

Viena no divām pamatskolām, kuru nodibināja Valkā 1920. gada 2. augustā, bija “Valkas pilsētas I pamatskola”.

Mācības pilsētas I pamatskolā uzsāka 1920. gada 22. novembrī. To apmeklēja galvenokārt Valkas pilsētas iedzīvotāju bērni. Saistībā ar Izglītības Ministrijas 1934. gada 17. septembra rīkojumu, skolu uzturēšanā pārņēma valsts un pievienoja ģimnāzijai. Līdz ar šo tās nosaukums mainījās uz “Valkas valsts pamatskola pie Jāņa Cimzes valsts ģimnāzijas”.

Pirmais skolas pārzinis 1920. – 1926. g. bija kreisais sociāldemokrāts Kārlis Gulbis /1875.–1952./, kurš pēc Latvijas Brīvības cīņu noslēguma bija Latvijas-Igaunijas robežas  komisijas loceklis, Valkas pilsētas galva 1920. – 1923 .g., 1. un 2. Saeimas deputāts no LSDSP (1922.–1928.). Viņš no darba skolā aizgāja, jo uzsāka politiķa karjeru. Pēc K. Gulbja līdz pat I pamatskolas pievienošanai ģimnāzijai 1934. gadā pārziņa amatu ieņēma šīs skolas latviešu valodas skolotājs Pēteris Kaniņš /1882.- ? /. Arī viņš bija sociāldemokrātiski noskaņots.

Telpas Valkas pilsētas I pamatskolai tās darbības sākuma gados ierādīja bijušajā Valkas pagasta skolu skolotāju seminārā (tagad adrese Semināra iela Nr.27 Valkā). Līdz 1921. gada jūlijam tā darbojās pagalma ēkā, pēc tam galvenajā – pie ielas. I pamatskola ieguva tiesības 1923. gada 5. novembrī pārcelties uz jaunceltās pamatskolas telpām Raiņa ielā Nr.28. Līdz pat 1927. gadam, kad darbu uzsāka uzceltais tautas nams (Dārziņa iela Nr.8), skolas ēkā bija Valkā vienīgā zāle ar skatuvi. Tajā rīkotos mācību iestādes pasākumus – teātra izrādes, koru koncertus u.c. – apmeklēja arī pilsētas iedzīvotāji.

 

Valkas pilsētas II pamatskola darbu uzsāka 1920. gada 20. oktobrī. Godinot Vidzemes pagasta skolu skolotāju semināra vadītāja (1871. – 1887.) Ādama Tērauda /1830.–1891./ piemiņu viņa nāves 40 gadadienā 1931. gadā skolai piešķīra Ā. Tērauda vārdu. Tā kļuva par “Valkas pilsētas Ādama Tērauda pamatskolu”.

 

 

Semināra iela Nr.27 – bijusī Ādama Tērauda vadītā pagasta skolu skolotāju semināra (1871.–1887.) ēka (uzcelta 1876.g.). Foto Valka, 1920. gadu beigas.

Šeit mācības notika: Valkas pilsētas I pamatskolai 1921. – 1923.g.; Valkas pilsētas II pamatskolai 1923. – 1934.g.; Valkas valsts arodu skolai 1934. – 1944.g.

Valkas novadpētniecības muzeja krājums

 

Valkas pilsētas II pamatskolas pirmais pārzinis 1920. – 1930. g. bija Jānis Bricmanis /1874.–1939/. Viņš allaž sekojis modernās pedagoģijas prasībām. Pārziņa vietu viņš atstāja, jo tika iecelts par Valkas apriņķa tautskolu inspektoru. Par nopelniem tautas izglītības druvā J. Bricmanim divas reizes piešķirts augstais valsts apbalvojums Trīs zvaigžņu ordenis: 1926. gadā – V šķira un 1933. gadā – IV šķira. 1930. – 1938. g. šīs pamatskolas pārziņa amatu ieņēma Teodors Zvaigzne /1879.–1963./. Rakstījis presē par audzināšanas jautājumiem, bijis aktīvs sabiedriskajā darbā. T. Zvaigzne apbalvots ar Trīs zvaigžņu ordeņa V šķiru 1936. gadā. Laikā no 1938. – 1940. g. par Valkas pilsētas Ādama Tērauda pamatskolas pārzini kļuva skolotājs Jānis Sināts /1910. – 1994./ J. Sināts piedalījās arī Valkas sabiedriskā dzīvē, vadot Valkas skautu pulciņa darbu.

 

II pamatskolai darbības sākumā mācības notika bijušajā J. Cimzes skolotāju semināra ēkā (tagad Rīgas iela Nr.64) kopā ar vidusskolu otrajā maiņā, pēcpusdienās. 1921. gada augustā pamatskolu pārcēla uz bijušā Ā. Tērauda skolotāju semināra ēku, kas atradās pagalmā. 1923. gada 15. novembrī skola pārcēlās uz ielas divstāvu ēku. 1934.gada oktobrī Valkas pilsētas Ādama Tērauda pamatskolu pārvietoja uz I pamatskolas telpām Raiņa ielā Nr.28 - tādēļ šo skolas ēku valcēnieši jorojām dēvē par "Tēraudskolu".

 

1924./25. mācību gadā darbu uzsāka Valkas pilsētas valdes dibinātā “Valkas pilsētas amatniecības skola”. Pavisam drīz tās nosaukums nomainījās uz “Valkas pilsētas arodu skola”. 1927. gadā skolu savā pārziņā ņēma valsts, un kopš 1. augusta līdz pat slēgšanai 1944. gadā tās nosaukums bija “Valkas valsts arodu skola”.

Visus darbības laiku Valkas arodskolā pastāvēja divas nodaļas: galdniecības un mehānikas, kura bija populārāka. Skolā uzņēma zēnus ar pamatskolas izglītību. Mācību maksa bija Ls. 10,00 gadā. Mācību kurss bija trīsgadīgs. Skolas darbnīcu aprīkojums ar darbagaldiem 1930. gadu 2. pusē bija tik augstā līmenī, ka audzēkņi varēja ne tikai izgatavot augstā līmenī nepieciešamo mācību procesā, bet arī veikt pasūtījumus. Piemēram, izgatavoja dekoratīvos elementus 1919. gadā kritušo brīvības cīnītāju Brāļu kapos Varoņu ielā Valkā. Pie arodskolas ik pa laikam organizēja kursus strādājošajiem, piemēram amatniecībā, tehniskā zīmēšanā būvniecībā un mašīnu nozarē u. c. Skolā mācījās jaunieši ne tikai no Valkas un tuvākās apkārtnes, bet arī no citiem Ziemeļvidzemes pagastiem.

 

 

 Tālavas iela Nr.12 – Valkas valsts arodu skolas galdnieku darbnīcas pirms piebūvju uzcelšanas. Foto Valka, apt. 1929. gads.

Valkas novadpētniecības muzeja krājums

 

Skolas pirmais direktors līdz 1925. gadam bija inženieris arhitekts Bruno Leilands /1879.–1931./. 1925. gadā par skolas direktoru Izglītības Ministrija apstiprināja inženieri J. Tomsonu. Inženieris Ferdinands Jansons /1891.–1968./ skolu vadīja no 1926. gada augusta līdz 1934. gadam. Viņa laikā Valkas valsts arodu skola kļuva par vienu no labākajām Latvijā. No 1934. gada līdz 1940. gada rudenim šo mācību iestādi vadīja inženieris Osvalds Pūpols /1900. – 1961./.

 

Tālavas iela Nr.12 – Valkas valsts arodu skolas darbnīcas ar piebūvi. Foto Valka, 1930. gadu 1. puse.

Valkas novadpētniecības muzeja krājums

 

Pagāja vairāki gadi, kamēr arodu skola ieguva piemērotas telpas. Sākuma gados darbnīcas atradās bijušās Lugažu muižas krogus telpās Rīgas ielā Nr. 3 (ēka nav saglabājusies), kanceleja – Beverīnas ielā Nr. 5. Teorētiskās nodarbības notika dažādās vietās. Piemērotas telpas darbnīcām arodskola ieguva 1927. gadā bijušās elektriskās centrāles ēkā (tagad Tālavas iela Nr.12 Valkā). 1929. gadā tai uzcēla piebūvi. Darbnīcu ēku rotāja uzraksts “Amatam ir zelta pamats”. Pastāvīgas telpas klasēm un kancelejai, kā arī direktora un darbinieku dzīvokļiem arodskola ieguva 1934. gadā, kad tai nodeva ēku Semināra ielā Nr.27 (tagad Bērnu un Jauniešu Centrs MICE).

 

1939. gada 11. augustā izglītības ministrs parakstīja rīkojumu par “Valkas valsts sieviešu arodskolas” atvēršanu Valkā. Pēc valsts varas maiņas Izglītības Tautas Komisārs ar 1940. gada 13. septembri to pārdēvēja par “Valkas valsts mājsaimniecības skolu”. Skola darbojās trīs gadus.

Mācību kurss bija viengadīgs. Tajā sagatavoja praktiskas mājsaimnieces, kas varēja darboties gan savā, gan citu saimniecībās. Mācību maksa bija 10,00 Ls gadā. Uzņēma 14 gadus vecas meitenes, kas bija ieguvušas pamatskolas izglītību. Skolā mācīja mājturību, šūšanu, aušanu, putnkopību u.c.

Par skolas priekšnieci iecēla Kaucmindes mājturības skolas absolventi Anitu Lucu.

Skolai atbilstošas telpas izbūvēja ugunsdzēsēju depo nama (Raiņa ielā Nr.25; ēka saglabājusies) 2. stāvā, kur 1939. gada 2. oktobrī arī uzsāka mācības.

Raiņa iela Nr.25 – ugunsdzēsēju depo ēka pirms pārbūves Valkas valsts sieviešu arodskolas vajadzībām.

Foto Valka, 1930. gadu vidus.

Valkas valsts sieviešu arodskolai mācības ēkas 2.stāvā notika 1939. – 1942. g.

Valkas novadpētniecības muzeja krājums

 

Fonā 2-stāvu ēka – Raiņa iela Nr.25, kuras 2.stāvā pēc pārbūves atradās Valkas valsts sieviešu arodskola.

Foto Valka, 1970. gadi. Fotogrāfs Antons Pebo (1914.–2009.).

Ēkas 1.stāvā ielas pusē padomju gados atradās pārtikas preču veikals “Baltija”.

Valkas novadpētniecības muzeja krājums

 

Raksts tapis pēc Valgas (Igaunija) ebreju kopienas informatīvi-vēsturiskā biļetena "Walk" redkolēģijas lūguma; publicēts krievu valodā biļetena "Walk" 2021.g. Nr.51., 3.-7.lpp.

 

Ligita Drubiņa,

Valkas novadpētniecības muzeja

Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja.

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.