24.12.2020
Pedagogam Ādamam Tēraudam - 190

Jāņa Cimzes /1814-1881/ audzēknim un kolēģim Ādamam Tēraudam /1830-1891/ šogad 24.decembrī atzīmējami 190 gadi kopš viņa dzimšanas. Ā.Tērauds laika gaitā nepelnīti piemirsts, lai gan tika minēts starp populārākajiem Vidzemes skolotājiem. Viņš izdeva pirmās matemātikas mācību grāmatas latviešu valodā, vadīja pagasta skolotāju semināru Valkā. Viņu min kā J.Cimzes kora dziesmu krājuma “Dziesmu rota” (1.izd. 1872.g.) līdzstrādnieku. Viņš devis savu artavu latviešu folkloras vākšanā. Ā.Tērauds bijis arī sabiedriski aktīvs cilvēks – piedalījies skolotāju konferencēs un dažādu sabiedrisko organizāciju darbā.

Latviešu publicists, valodnieks, pedagogs Atis Kronvalds (arī Kronvaldu Atis; 1837-1875) pēc kādas sarunas ar skolotāju Ādamu Tēraudu, teicis: “Bet no visa skaidri pārliecinājos, ka mūsu laikos nevien priekš asinsizliešanas karā pret ienaidniekiem “tērauds” savu darbību un svētību spēcīgi parāda, nē - arī pie tautas apgaismošanas mums “Tērauda” ļoti vajaga.”

 

1830.gada 24.decembrī (pēc vecā stila 12.decembrī) Nītaures draudzē (tagad Amatas novadā) ”Liel-Kļaviņu” saimnieka Jāņa un viņa sievas Trīnes ģimenē piedzima dēls Ādams. Kad Ādamam bija kādi divi gadi, viņa tēvs nomira. Māte Trīne 1837.gada sākumā apprecējās otru reizi – ar Nītaures ”Vec-Rožu” saimnieku, atraitni Jāni Čuibi. Viņu laulībā piedzima Ādama 8 pusbrāļi un pusmāsas: Jānis, Pēteris, Kārlis, Juris, Andrejs (viņa dvīņu māsiņa piedzima nedzīva), Edde un Kristīne. Ā.Tērauda pusbrālis Jānis Čuibe /1838-?/ mācījās Valkā Vidzemes draudzes skolu skolotāju seminārā 1859.-1862.gadā.

 

Ādams Tērauds mācījās Nītaures draudzes skolā. Liktenim labpatikās iekārtot tā, ka kādā dievkalpojumā, kurā piedalījušies arī Vidzemes luterāņu baznīcas virsvaldes (konsistorijas)* pārstāvji, neieradās draudzes ērģelnieks. Mācītājs licis ērģeles spēlēt Ādamam, kura labo prasmi ievēroja augstie viesi.

Konsistorijas locekļi Ādamu Tēraudu ņēma savā aizgādībā un aicināja viņu uz Rīgu. 1850.gadā Ādamu nosūtīja mācīties uz Valku – draudzes skolotāju semināru pie Jāņa Cimzes. Sākums nav bijis viegls, jo trūkušas labas vācu valodas zināšanas (seminārā mācības notika vācu valodā). Pēc semināra beigšanas 1853.gadā Ādamu nosūtīja uz Ērgļu draudzi, kur viņš pieņēma draudzes ērģelnieka un skolotāja vietu.

 

Skolotājs.

Ērgļu draudzes skola Ā.Tērauda laikā (1853.-1869.g.) kļuva par populārāko apkārtnē. To apmeklēja ne tikai skolas vecuma bērni, bet arī šo vecumu pārsniegušie cilvēki, lai iegūtu draudzes skolas izglītību. Pie Ādama Tērauda savu 17 gadus veco brāli Miķeli (vēlāk dzejnieks Auseklis; 1850-1879) nosūtīja arī Mārtiņš Krogzemis /1841-1929/. Viņš vēlējās, lai brālis Mikus mācās draudzes skolotāju seminārā pie J.Cimzes, kā viņš pats to bija darījis 1859.-1862.gadā. Lai nodomu īstenotu, vajadzēja būt labām (pat izcilām) zināšanām draudzes skolas apjomā.

Pie Ādama Tērauda Ērgļu skolā mācījušies arī: skolotājs un literāts Jūlijs Vīstucis (arī Jūlijs Vīstucs, ps. Aģinieks; 1839-1909); izdevējs Jānis Klāviņš (arī Kļaviņš, ps. Ģedautis; 1843-1902), vēlākais komponists Andrejs Jurjāns /1856-1922/ un citi ievērojami kultūras darbinieki.

Par ērglēniešu cieņu pret Ādamu Tēraudu liecina fakts, ka viņi to aicinājuši par krusttēvu saviem bērniem – ir aptuveni 50 šādi gadījumi. Ā.Tērauds ir bijis kristību liecinieks Andrejam Jurjānam (1856.g). Arī vēlākam dramaturgam, rakstniekam Rūdolfam Blaumanim /1863-1908/ viņš bija viens no 15 kristību lieciniekiem.

Tomēr Ā.Tērauds atstāja darbu Ērgļos – dēļ konflikta ar vietējo muižnieku fon Tranzē.** Viņa darbu skolā līdz 1883.gadam turpināja pusbrālis Jānis Čuibe.

1869.-1871.g. Ādams Tērauds savas darba gaitas turpināja Cēsu draudzē kā skolotājs un ērģelnieks. Viņš bija arī Cēsu-Āraišu kora diriģents.

 

Pagasta skolotāju semināra direktors.

 

       

Ādams Tērauds. Gleznas reprodukcija. Apt. 1870.gadi.

No LU akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas

 

1871.gadā Skolu virsvalde sprieda par latviešu pagasta skolotāju semināra dibināšanu Valkā. Tā 11.maija sēdē nolēma aicināt par semināra direktoru Ādamu Tēraudu, nosakot algu 750 rbļ. Vasarā viņu ar lauku skolu pārvaldes līdzekļiem (komandējuma nauda 100 rubļi) komandēja uz ārzemēm iepazīties ar jauna tipa semināru, kas savienots ar mēģinājuma skolu. Ārzemēs Tērauds paguva uzturēties tikai vienu mēnesi apceļojot daļu Vācijas līdz Veisenfelzas (Weiβenfels) pilsētai. Atgriezies dzimtenē, Tērauds pagasta skolotāju seminārā ar lielu pienākuma apziņu un darba mīlestību strādāja 16 gadus, t. i. līdz pat semināra slēgšanai.

 

Lai gan pagasta skolu skolotāju semināra direktora pienākumus Ādams Tērauds izpildīja kārtīgi, bez kādām piezīmēm, tomēr muižniecība uz viņa darbu raudzījās skeptiski. Tai bija aizdomas, ka seminārā neveicina vācietību, bet semināristos modina tautisku apziņu.

Par to, cik tālu sniegusies Ādama Tērauda iesaistīšanās tautiskā laikmeta darbībā, šobrīd ir grūti spriest. Skolotājs un literāts Alvils Kalnietis–Klēbahs /1876-1958/, viņu raksturojis kā karstu tautībnieku: ”Kādā sanāksmē viņam iznākusi asa vārdu apmaiņa ar vācu Iršu kolonijas skolmeistaru Štālu, ko Ā.Tērauds beidzot izmetis pa durvīm. Atgriezies pie sanāksmes dalībniekiem, Tērauds teicis: “redziet, tā latviskam tēraudam jāloka vāciskais!

Pēc laukskolu padomnieka (1872.-1889.g.) Johanna Heinriha Gulekes /1821-1889/ ierosinājuma Vidzemes laukskolu pārvalde 1872.gadā pieņēma lēmumu, ka semināra direktora amatu var ieņemt cilvēks tikai ar akadēmisku izglītību (Ā.Tēraudam šādas izglītības nebija) un izsludināja pieteikšanos uz šo amatu. To uzzinājis Ādams Tērauds atteicās seminārā strādāt. Viņa aiziešanu no semināra muižniecība tomēr nevēlējās, jo viņš bija labs pedagogs. Lai kļūdu izlabotu, Ā.Tēraudu tomēr atstāja kā otru direktoru ar agrākajām tiesībām (saglabājot arī līdzšinējo algu) līdz pat semināra slēgšanai. Semināristu liecībās parakstījās abi direktori.

 

Ādams Tērauds seminārā pasniedza galvenos mācību priekšmetus: latviešu valodu, matemātiku, dabas mācību un pedagoģiju. Latviešu valodu viņš esot mācījis no paša sastādīta manuskripta, jo semināra kursam atbilstošas latvju gramatikas nebija.

 

Vidzemes muižniecība 1887.gada 12.jūnija landtāgā (muižnieku sanāksmē) nolēma slēgt Valkas pagasta skolu skolotāju semināru, ko pati bija atvērusi. Tādā veidā muižnieki atbildēja uz Krievijas valdības prasību – pakļaut visas Baltijas guberņās esošās mācību iestādes Izglītības ministrijai.

 

Šobrīd autorei trūkst precīza informācija, ko Ādams Tērauds ir darījis pēc semināra slēgšanas atlikušos mūža četrus gadus. Ir versija, ka devies īsu laiku uz ārzemēm un strādājis Valkas skolās vai kā privātskolotājs.

 

Mācību grāmatu sastādītājs.

Vislielākais Ādama Tērauda ieguldījums Latvijas pedagoģijā ir viņa latviešu valodā sastādītās mācību grāmatas matemātikā. Par to popularitāti liecina tas, ka dažām ir bijuši atkārtoti izdevumi. Pirmās divas grāmatas izdotas Rīgā 1857.gadā: ”Rēķenu uzdošanas, uz tāpeles rēķinājamas. I.daļa.” un ”Rēķenu iznākumi, no tām uzdošanām, kas uz tāpeles rēķinājamas. I.daļa”. Arī Valkas periodā F.Kajanders*** ir izdevis vairākas Ā.Tērauda mācību grāmatas matemātikā.

 

Sabiedriskais darbinieks.

1848.gadā Turaidā notika pirmā Vidzemes skolotāju konference. Ilgus gadus tās regulāri notika Turaidā. (Vidzemes skolotāju konferences valdība aizliedza 1886.gadā.) “Kas būtu Turaidas konferences bez Švecha, Tērauda, Erdmaņa, Šmita u. t. t. ?” rakstīja vēsturnieks Andrejs Vičs /1897-1943/. Ādams Tērauds konferencēs aktīvi piedalījās kopš 1854.gada – vairākas reizes ievēlēts par protokolistu, regulāri uzstājies ar runām. Piemēram, 1860.gada konferencē Ā.Tērauds runājis par ģeometrijas vajadzību draudzes skolās, uzdodot arī programmas projektu. Savukārt, 1861.gada konferencē savā runā par tematu “Uzskatāmība un uzmanība mācības stundās”, Ā.Tērauds izcēlis divus praktiskus jautājumus - kādus līdzekļus lietot uzskatāmības un kādus uzmanības stiprināšanai skolās.

1867.gadā Vidzemes skolotāju konferencē nodibināja “Skolotāju bāriņu un atraitņu kasi”. Par tās priekšnieku ievēlēja Ādamu Tēraudu. Viņš esot darbojies arī citās biedrībās.

 

Jāņa Cimzes bērēs 1881.gada oktobrī Ā.Tērauds bijušo semināra latviešu audzēkņu vārdā teica sirsnīgu runu savam bijušajam skolotājam. Viņš ievēlēts arī J.Cimzes piemiņas saglabāšanas komitejā.

 

 

Ā.Tērauds ar J.Cimzes semināra absolventiem. Valka, 1879.gads.

I rindā sēž no labās puses 2.Ādams Tērauds, 3.Jānis Cimze, 4.Balzons.

III rindā stāv no labās puses 2.Jānis Jaunzemis (vēlāk rakstnieks, ps. Apsīšu Jēkabs).

No Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma.

 

Folklorists.

Ādams Tērauds pievērsies latviešu folklorai. 1863.gadā vācbaltiešu izcelsmes luterāņu mācītājs un valodnieks Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins /1826-1907/ apmeklēja Ērgļus sava pirmā Latviešu biedrības atbalstītā pētnieciskā brauciena laikā. Viņš ticies ar draudzes skolas skolotāju Ā.Tēraudu. Vismaz daļēji A.Bīlenšteina iespaidā Ā.Tērauds pievērsies Ērgļu folkloras un etnogrāfijas materiālu krāšanai. Viņi sarakstījušies arī par latviešu valodas jautājumiem.

Savukārt, 1869.gadā etnogrāfijas un folkloras ekspedīcijas noslēgumā Ā.Tēraudu apciemojis latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs Fricis Brīvzemnieks /1846-1907/. Ā.Tērauda devums folkoristikā ir 12 rindiņu gara tautasdziesma trijos pantos un desmit pasakas, kas publicētas A.Lerha–Puškaiša sastādītajā krājumā ”Latviešu tautas teikas un pasakas” (1896.g.).

Vidzemes latviešu pagasta skolu skolotāju seminārā Valkā viens no Ā.Tērauda ievērojamākajiem skolniekiem bija vēlākais latviešu folklorists un skolotājs Dāvis Ozoliņš /1856-1916/. Viņi sarakstījušies.

 

Ģimene.

Savās atmiņās F.Brīvzemnieks pieminējis viesošanos 1869.gadā pie Vidzemē pazīstamā skolotāja Ā.Tērauda. Viņš atcerējās, ka izpelnījies nosodījumu no Tērauda kundzes, kura pārmetusi, ka viņš ar viņas vīru sarunājoties latviski – izglītotiem cilvēkiem taču būtu jāsarunājas vāciski. Uz to F.Brīvzemnieks jokojoties atbildējis, ka pārāk bieža runāšana vāciski šo valodu var lieki nodeldēt un tā var pavisam iznīkt, tamdēļ, aizvien vairāk runājot latviski, šis drauds var tikt novērsts. Par šo joku Tērauda kundze apvainojusies un tās pāris stundas, kamēr F.Brīvzemnieks viesojies, vairs nav rādījusies.

 

Ādams Tērauds izveidoja savu ģimeni Ērgļos aptuveni 1866.gadā. Viņš apprecēja vācu izcelsmes sievu – Jūliju Matildi Stalbovu (Juhle Matilde Stalbow; daļai šajā dzimtā ir uzvārds Stolbovs) no Cesvaines draudzes. Ērgļos viņiem piedzima dēls Vilhelms /1867-1939/, kurš kļuva par ārstu un strādāja Valkas apriņķī, pēc tam Rīgā. Valkā sv. Jāņa luterāņu baznīcas vācu draudzē (tagad baznīca atrodas Valgā) Tēraudiem reģistrētas četru meitu dzimšanas: 1876.gadā - Mollijas; 1880.gadā - Elzas Bertas, kura 1884.gada 13.jūnijā mirusi ar šarlaku; 1883.gadā - Augustes Moni Hildegardes, kura 1884.gada 6.jūnijā mirusi ar šarlaku; un 1887.gadā - Marijas Margaritas Angelikas Elfrīdes.  Par Ā.Tērauda meitu likteņiem ziņu nav.

 

Ādams Tērauds pēc slimības mira 1891.gada 25.februārī. Viņa sieva Jūlija Matilde mirusi 6 gadus pēc vīra nāves Nītaurē, bet apglabāta Valkā Lugažu draudzes kapos (tagad Cimzes kapi).

 

Piemiņas saglabāšana.

 

Ā.Tērauda un viņa ģimenes aptuvenā kapa vieta Cimzes kapos.

Valka, 2020.gads.

Ar “” akmens no Ā.Tērauda kapa krusta.

Ar “x” Sēru iela.

Diemžēl mūsdienās Ādama Tērauda ģimenes kapa vieta Cimzes kapos ir izzudusi – tur veikti jauni apbedījumi, ir zināma vien aptuvena vieta. Par Ādama Tērauda pienācīgu piemiņas saglabāšanu rakstīja jau 1899.gadā laikraksts “Baltijas Vēstnesis”: “Lugažu kapos, netālu no galveniem kapsētas vārtiem, starp daudz cēliem kapu krustiem, izgreznotām citu mūža atdusas vietām grūti atrodama ir Tērauda tēva atdusas vietiņa. Viņa un priekš viņa mirušo bērnu kapus, akāciju sētu /../ apēno neliels balta marmora ģimenes krusts ar gandrīz jau pusizdzisušiem īsiem krusta vārdiem.” Turpat rakstā Cēsu skolotājs D.Brūkšis ierosināja pieminekļa celšanu Ādamam Tēraudam un Vidzemes pagasta skolotāju semināra vēstures izdošanu. Cik zināms, pēdējais tā arī nav īstenots. Bet šķiet, ka kapa piemineklis Ādamam Tēraudam varētu būt uzstādīts, bet tikai 1941.gadā, jo 1936.gadā laikrakstā “Jaunākās Ziņas” publicēts: “Valkas skolotāju sabiedrībā ierosināts 1941.g., kā Ā.Tērauda 50 gadu nāves atceres gadā, rīkot ievērojamā kultūras darbinieka godināšanai plašākas svinības un Lugažu kapsētā viņam atklāt pieminekli.” Diemžēl vēl avotos nav atrasts konkrēts pierādījums, ka tas ticis realizēts. To var secināt tikai no kāda nostāsta.

 

Šobrīd Valkā par Ādamu Tēraudu atgādina dažas vietas. Mēs pieminam “Tēraudskolu”, kuras nosaukuma izcelsme ir sekojoša. Valkas pilsētas II pamatskola 1921.-1934.gadā atradās bijušajā Vidzemes pagastu skolu skolotāju semināra ēkā. 1931.gada rudenī godinot izcilā pedagoga piemiņu to pārdēvēja par „Valkas pilsētas Ā.Tērauda pamatskolu”. Šo skolu 1934.gada rudenī pārcēla uz skolas ēku Raiņa ielā Nr.28, kuru valcēnieši joprojām dēvē par ”Tēraudskolu”. Kādai ielai Valkā dots nosaukumus “Tērauda”. Semināra ielā Nr.27 ir saglabājusies ēka, kas uzcelta Vidzemes pagasta skolotāju semināram, kam par godu dots nosaukums ielai – Semināra iela.

 

 

Ēka Semināra ielā Nr.27, kuru uzcēla 1876.gadā pagasta skolu

skolotāju semināram. Valka, 1904.gads.

Valkas novadpētniecības muzeja krājums

 

 

Paskaidrojumi:

* Konsistorija – baznīcas administratīvās pārvaldes institūcija (Vidzemē 1633.-1922.g.), kuras kompetenču vidū bija arī skolu uzturēšana un uzraudzība.

** Fon Tranzē - fon Tranzē dzimtai Ērgļi piederēja no 1782. līdz 1920.gadam. 1850.gada revīzijā kā muižas īpašnieks minēts asesors Gustavs Johans Eduards fon Tranzē /1828?-1905/

*** F.Kajanders - Ferdinandam Aleksandram Tomasam Kajanderam (Ferdinand Alexander Thomas Kajander) /1838 Tartu–1910 Valka/ piederēja Valkā grāmatu drukātava un litogrāfija (ēka nav saglabājusies; vieta tag. Valgā, Igaunijā). Viņš bijis arī fotogrāfs Valkā 1865.-1910.g.

 

Materiālu sagatvoja:

Ligita Drubiņa,

Valkas novadpētniecības muzeja

izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja

 

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.