Šogad no 30. jūnija līdz 9. jūlijam Rīgā notiks XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Pirms 150 gadiem notika pirmie vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki. Dziesmu svētku ideja izplatījās pateicoties Jānim Cimzem (1814-1881) un viņa audzēkņiem.
J. Cimze bija studējis Vācijā, kur pirmie laicīgie kori radās 19. gadsimta sākumā. Tur gūtie iespaidi mudināja iedibināt kordziedāšanas tradīciju arī Vidzemē. Pirmie lokālie latviešu Dziesmu svētki notika 1864. gadā Dikļos. Tos rīkoja J. Cimzes bijušais audzēknis Dikļu mācītājs un rakstnieks Juris Neikens (1826-1868).
Jānis Cimze kopā ar saviem Vidzemes draudzes skolu skolotāju semināra audzēkņiem pierakstīja tautas melodijas un veica to apdari četrbalsīgai dziedāšanai. Rezultātā, laikā no 1870. gada līdz 1872. gadam, Valkā tika sagatavota kora dziesmu krājuma „Dziesmu rota” pirmā grāmata.
Jāņa Cimzes apgādātais kora dziesmu krājums
“Dziesmu rota. Jaunekļiem un vīriem”.
Izdots Leipcigā (Vācija) 1872. gadā.
Krājuma 1. daļā „Dārza puķes” ievietotas 19.gs. vācu
tautas dziesmas un vācu komponistu dziesmas,
2. daļā „Lauka puķes” – latviešu tautas dziesmu apdares koriem.
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
Valkā pirmos Dziesmu svētkus 1868. gada Vasarsvētkos sarīkoja pēc Valkas draudzes (tagad Valgā) mācītāja Pīrsa Hermaņa Otto (1827-1869) ierosmes un ar aktīvu draudzes skolotāju semināra vadītāja Jāņa Cimzes dalību. Tajos piedalījās 7 kori – Valkas skolotāju semināra, Valkas Latviešu biedrības, Valkas Vācu biedrības „Sängerkranz” („Dziesmu vainags”), Trikātas, Smiltenes, Ēveles un Ērģemes kori. Dziedātāju „vadonis” bija cimzietis Valkas draudzes skolotājs un ērģelnieks, kordiriģents Indriķis Zīle (1841-1919) – vēlākais I, II un III Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku virsdiriģents.
Valkas novada pagastos saviesīgi vakari ar četrbalsīgu dziedāšanu rīkoti jau 19. gadsimta 70. gados. Tie nebija ļoti plaši pasākumi. Visai bieži šādi vakari rīkoti pēc tāda paša scenārija, kā šis Jaunkārķos 1877. gada otrajās Lieldienās: “Sākumā skolotāja Jēkaba Cera vadībā dziedātāji nodziedājuši vairākas tautas dziesmas četrbalsīgi, tad sekojusi saviesīga daļa ar visu klātesošo dziedāšanu un dejošanu.” Savukārt Lugažu draudzes koris 1885. gada jūnijā sarīkojis dziedāšanas svētkus pie Lugažu “Smēķa” mājas uz Pedeles upes krasta – tagad pie Tālavas un Varoņu ielas krustojuma Valkā.
20. gadsimtā Dziesmu svētku tradīcija ir piedzīvojusi visdažādākās pārmaiņas gan politisko nostādņu, gan repertuāra ziņā. Valkā 1900. gada Dziesmu svētku organizēšanā visaktīvāko dalību ņēma cimzietis Lugažu draudzes skolotājs un ērģelnieks, sabiedriskais darbinieks Mārtiņš Ūdris (1839-1921). Viņš diriģēja gan garīgo koncertu Valkas Jāņa baznīcā, gan laicīgo koncertu Viesīgās biedrības dārzā (tagad Valgā Kultūras centra apkārtnē), kur viņam palīdzēja no Pēterburgas atbraukušais ērģelnieks un diriģents Pēteris Pauls Jozuus (1873-1937).
Otro Valkas Dziesmu svētku kopkoris, diriģenti un organizatori Valkas Viesīgās biedrības dārzā,
tagad Valgā Kultūras centra apkārtnē. 1900. gada 10., 11. jūnijs.
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
1920. gados, jau sadalītajā Valkā un Valgā, divas reizes notika kopīgie latviešu un igauņu Dziesmu svētki. 1927. gada 26. jūnijā notika pirmā Latvju-Igauņu Dziesmu diena Igaunijas Valkas pilsētas parkā. Svētkos piedalījās Latvijas Izglītības ministrs Jānis Rainis (1865-1929). Otrā Latvju-Igauņu Dziesmu diena notika 1929. gada 18. augustā Valkas Sporta biedrības dārzā (tagad Valkas stadions). Šajos svētkos piedalījās jau vairākas abu valstu augstas amatpersonas. Abu svētku virsdiriģenti bija Teodors Reiters (1884–1956) un Juhans Aaviks (1884-1982).
Otrās latvju – igauņu Dziesmu dienas kopkoris un diriģenti J. Aaviks un T. Reiters (stāv 1. rindā)
Valkas Sporta biedrības dārzā, tagad Valkas stadions. 1929. gada 18. augusts.
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
1930. gados bez Dziesmu svētkiem un Dziesmu dienām, kļuva populāri arī Vispārējo Dziesmu svētku atskaņu koncerti, kurus rīkoja ne tikai Valkā, bet arī pagastos.
Padomju gados (1940-1990) Dziesmu svētki Valkas rajonā atbilstoši politiskajām nostādnēm ieguva dažādus nosaukumus: gan Tautu Draudzības svētki, gan Darba svētki.
Valkas un Valgas rajonu apvienotie Dziesmu svētki Valkas brīvdabas estrādē. 1971.gada 6. jūnijs.
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
Periodiski Valkā notika arī Vidzemes zonas Dziesmu svētki. Tie tika veltīti dažādām gadskārtām, bet tikai 1989. gada Vidzemes novada Dziesmu svētki, kas notika Valkā, pirmo reizi padomju gados bija veltīti Jāņa Cimzes atcerei.
21. gadsimtā Valkā Dziesmu svētki, Dziesmu dienas tiek rīkotas ik pēc pieciem gadiem – par godu Jāņa Cimzes dzimšanas gadadienām.
Jāņa Cimzes un viņa audzēkņu iesāktais darbs ir vainagojies ar skaistu tautas svētku tradīciju, kas turpinās joprojām.
Valkas novadpētniecības muzeja
izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja
Ligita Drubiņa
