19.12.2022
Diskotēkas - krāsainais brīvības un prieka mirklis. (1977.g. – 1990.gadi)

Latvijā aptuveni 30 gadus sākot ar 1973. gadu, kad notika pirmā diskotēka Rīgā Poligrāfiķu centrālajā kultūras namā, dēvē par disko ēru.

 

Valkā disko ēra sākās vēlāk. Pirmo diskotēku Valkas kultūras namā 1977. gada izskaņā sarīkoja Ziedonis Knope. Viņš atceras, ka darbošanos bremzēja birokrātija – neskaitāmi daudzās formalitātes, kurām bija jāizrokas cauri, lai dabūtu vajadzīgās atļaujas diskotēkas rīkošanai. Z.Knope sarīkojis kādas piecas vai sešas līdz 1978. gada vasarai. Pāris diskotēkas Valkas kultūras namā sarīkoja Aivars Zelčs. Viņš kopā ar igauni Lembitu Jetu jau 1976. gada vasarā Valgas kultūras namā sarīkoja diskotēku, kas bija pirmā mūsu dvīņu pilsētā. Pie A.Zelča diskotēku vajadzībām varēja iegādāties kvalitatīvus mūzikas ierakstus.

 

        

   No kreisās puses 1. Lembits Jets, 2. Jānis Garozs 

   Valkas kultūras namā. 1982.gads. Foto A.M. Dubļāns                                  

           

  Priekšplānā no labās puses 3. Aivars Zelčs

  Valkas kultūras namā. 1982.gads. Foto A.M. Dubļāns

 

1979. gada vasarā pirmās diskotēkas sāka rīkot Konstantīns Grehovs, kurš izveidoja diskotēku ar nosaukumu “Spectrum”, kas uzstājās ne tikai Valkā, bet arī Valgā. Vēlāk par K.Grehova diskotēkas bāzes vietu kļuva Valgas kultūras nams.

 

    

    Konstantīns Grehovs - diskotēkas “Spectrum” vadītājs,

    Valkas kultūras namā. 1982.gads. Foto A.M. Dubļāns

 

Ap to pašu laiku, kad K.Grehovs, ar diskotēkām sāka darboties Jānis Garozs un Pēteris Vaivods. Lai praktizētos strādāt ar publiku un apgūtu tehniskās lietas, vispirms viņi rīkoja diskotēkas lauku tautas namos. Drīz vien viņus uzaicināja sarīkot diskotēku Valkas kultūras namā, kas kļuva par šīs diskotēkas mājvietu. Tā kā P.Vaivods strādāja Valkas 1.vidusskolā, tad diskotēkas bieži rīkoja arī tur. Viņiem pievienojās Ilmārs Blūms un Aigars Gulbis.

 

                        

        No kreisās puses 1. Jānis Garozs, 2.Pēteris Vaivods

        pasākumā Valkas 1.vidusskolā. Apt. 1979.gads.

        No Antas Sausās (dzim. Dukure) privātā arhīva.

 

      

 

 

1982. gadā Jānis Garozs ar Normundu Gredzenu izveidoja Lauktehnikas (LRTNK Valkas apvienība) diskotēku “AD`REM”. Savukārt Pēteris Vaivods savai diskotēkai deva nosaukumu “VIVO”. Tajā dažādos laikos darbojušies Agris Knope, Aleksandrs Gruntmanis, Uģis Stilbiņš, Raivo Zālītis, Agris un Ivo Meļķi, kā arī citi. 1980.-to gadu beigās un 1990.-to gadu sākumā P.Vaivods darbojās kā diskžokejs Sabiedriskās ēdināšanas apvienības restorānā “Vidzeme” un kafejnīcā “Rota”, kā arī ļoti bieži spēlēja dažādos igauņu iestāžu un uzņēmumu pasākumos.

 

      

      Fragments no diskotēkas “AD`REM” scenārija diskotēku skatei. 1986.gads. 

      Šai laikā diskotēkā darbojās: Dainis Rudzītis, Vilnis Briedis, Lilita Ikale (dz. Rudīte),

      Normunds Gredzens.

       No LNA VAZVA    

 

       

        Diskotēka “VIVO” kārtējā pasākumā netālu no Valgas (Igaunija).   Apt. 1984.gads.

        Notupušies: no kreisā puses 1. Uģis Stilbiņš, 2. Agris Knope.

        Stāv no kreisās puses 1. Agris Meļķis, 2. Pēteris Vaivods.

 

1990.-to gadu sākumā diskotēkas no kultūras un tautas namiem pārvietojās uz kafejnīcām un restorāniem. Piemēriem, Valkā 1990.-to gadu vidū Valkas kafejnīcā “Pienenīte” (Rīgas ielā Nr.22) bija populāras diskotēkas, kuras rīkoja Aigars Zirnis un Andis Vanags.

 

Diskotēkas rīkoja arī skolās paši audzēkņi. Piemēram, Vijciema 8-gadīgajā skolā regulāri to darīja Armands Āboliņš.

Savas diskotēkas bija arī ārpus pilsētas. Piemēram, kolhozā “Arājs” (pirms tam “Ļeņina ceļš”) 1986. gadā diskotēku “Arājs” nodibināja Juris Pulks, Guntis Seļezņevs un Juris Ābens. Padomju saimniecībā “Lugaži” 1980.-tos gados bija diskotēka “Kvants”, kurā darbojušies Guntis Upītis, V.Noskovs, G.Baskovs un citi.

                          

                     Diskotēka “Arājs” – gatavošanās kārtējam pasākumam. 

                     No kreisās puses Juris Pulks un Skaidrīte Bondare.

                     Apt. 1987.-1989.g. 

                      No Skaidrītes Bondares privātā arhīva

               

                  

                  Diskotēkas “Arājs” vadītājs Arnis Rudītis. Apt. 1989.g.
                 
No Skaidrītes Bondares privātā arhīva

 

 

Rīkoja arī diskotēku svētkus un draudzības festivālus. Valkā pirmais festivāls notika 1982. gada 8. oktobrī. Nākošais – tikai 1987. gada 26., 27. septembrī, un turpmākie četri – katru gadu. Tā bija iespēja diskoriem satikties un apgūt jaunas iemaņas.

             

          Pirmie diskosvētki Valkas kultūras namā. Valka, 1982.gada 8.oktobris. 

         Foto A.M. Dubļāns   

 

           

         Valkas otrā diskotēku draudzības festivāla dalībnieki – grupu vadītāji un diskori. 

          Valka. 1987.g. Foto A.M. Dubļāns

 

Varas iestādes mēģināja diskotēkas ievirzīt akceptējamā ideoloģiskajā gultnē. Kultūras ministrija 1980. un 1981. gadā pieņēma vairākus lēmumus par to kontroli. Em. Melngaiļa tautas mākslas namā izveidoja diskotēku darba sektoru, nodibināja tarifikācijas komisiju. 1980.-to gadu sākumā Latvijā sākās diskotēku vērtēšana jeb tarifikācija. Maksas pasākumos nedrīkstēja uzstāties diskotēkas, kas nebija izgājušas tarifikācijas skati. Vispirms notika rajona, tad zonas un pēc tam Latvijas skates.

 

           

Teksts par Valkas diskotēku “AD`REM” 1988. gada diskotēku zonas skates programmiņā.

No LNA VAZVA

 

Patiesības labad jāsaka, ka disko grupu attieksme pret šīm skatēm bija visai formāla. Parasti diskotēku nerīkoja pēc skates scenārija – ikdienā vairāk pievērsās izklaides elementiem. Valmieras zonālais arhīvs (LNA VAZVA) glabā, piemēram, 1987. gada 4.republikāniskās pašdarbības diskotēku kolektīvu skates komisijas viedokli par iepriekšējo sezonu: “Daudzu diskotēku mākslinieciskais līmenis ir ievērojami pazeminājies. Klubu iestādes, rūpējoties par budžeta uzlabošanu, nepievērš pienācīgu uzmanību mēģinājumiem un pašizglītībai diskotēku kolektīvos.” Kā atzīst tā laika kultūras namu darbinieki, diskotēkas tiešām atrisināja šo kultūras iestāžu finansiālās problēmas. Tiesa līdzi gan nāca arī negatīvā puse – publika diskotēku pasākumos nebija tā kulturālākā...

                         

     Fragments no Latvijas PSR Kultūras ministrijas E.Melngaiļa Republikas tautas mākslas un

     kultūras izglītības darba zinātniski metodiskā centra vēstules par 4.republikānisko pašdarbības

     diskotēku kolektīvu skati. 1987.g.

     No LNA VAZVA

 

Diskotēkas, kas rajona skatē ieguva III kategoriju, drīkstēja uzstāties tikai savā tautas namā; kas ieguva II kategoriju – savā rajonā. Ja tika uz zonas skati, un tur ieguva II kategoriju, varēja uzstāties visā zonā. 1988. gada zonas skatē Valkas diskotēka “AD`REM”, kuras diskors bija Normunds Gredzens, pirmo reizi Valkas rajona disko kustības vēsturē ieguva augsto 1. kategoriju ar tiesībām uzstāties visā Latvijā.

        

  Programmiņas vāks.

  No LNA VAZVA

 

Ar laiku diskotēkām bija jāveido arī programmas bērniem. Piemēram, 1987. gadā Valkā rīkotā diskotēku draudzības festivāla nolikumā bija paredzēts, ka katrai diskotēkai jāsagatavo arī programmiņa bērniem. Toreiz tikai pāris diskotēkas veica šo uzdevumu. Valkas kultūras namā uz diskotēkas “VIVO” bāzes darbojās bērnu diskotēka “Mazputniņš”. Tām programmas sastādīja par “Mazputniņa” krustmāti dēvētā Aija Sallu, kura bērnu diskotēkas arī vadīja. LNA VAZVA atrodas 1986. gada scenārijs video-disko pēcpusdienai, kas liecina, ka diskotēku programmās ienāca video.

         

Valkas kultūras nama bērnu diskotēka                  No kreisās puses: 1. Aleksandrs Gruntmanis

“Mazputniņš”.                                                         un 2. Ivo Meļķis  bērnu svētkos pie kultūras nama.

Uz skatuves no labās puses: Pēteris Vaivods         Valka, 1988.g. Foto T.Papēdis.

un Aija Sallu.    Apt. 1986.g.                                      No Valkas novadpētniecības muzeja krājuma

 

Diskotēku pirmsākumos dīdžejus varēja dēvēt tikai par diskoriem, vēlāk – par diskžokejiem.

Rajonos bija arī diskotēku virsvadītāji, kas strādāja sabiedriskā kārtā. Pirmais Valkas rajona diskotēku virsvadītājs 1985.–1988.g. bija Vents Krauklis, pēc tam Dainis Rudzītis – diskotēkas “AD`REM” vadītājs.

 

Gandrīz katrai diskotēkai bija arī sava disko deju grupa. Bet tā jau ir atsevišķa tēma citam rakstam.

 

Diskotēkas ar laiku ieguva dažādas formas. Piemēram, 1984. gadā Valkas kinoteātrī “Draudzība” sākās diskkino – pirmsseansa mūzikas programma. Tas bija ļoti veiksmīgs Valkas kinoteātra un entuziastu projekts, kas turpinājās kā Valkas rajona kinodirekcijas direktora Gunāra Liedaga un Valkas kultūras nama diskotēkas «Vivo» sadarbība. Diskkino Valkā turpinājās vairākus gadus.

 

Interneta ēras sākums ļoti lielā mērā veicināja disko ēras norietu. Diskotēkas zaudēja savu īpašo statusu kā vietas, kur klausīties populārāko un jaunāko ārzemju mūziku. Diskotēkas nenoliedzami bija sava veida 20.gadsimta kultūras fenomens, kas reglamentētajā sistēmā padomju cilvēkiem deva iespēju caur mūziku ļauties krāsainam brīvības un prieka mirklim.

 

Paldies visiem – gan bijušajiem diskoriem/diskžokejiem, gan pārējiem, kas atsaucās Valkas novadpētniecības muzejam un dalījās: gan ar informāciju un atmiņām, gan ar materiāliem par diskotēkām 1977. – 1990.gados Valkas novadā!!!

Īpašs paldies LNA VAZVA vecākai ekspertei Mārai Stabrovskai!

 

 

Ligita Drubiņa,

Valkas novadpētniecības muzeja

Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.