“Valkas nozīme arvienu būs jāatceras, kad runās par Latvijas tapšanu. Svarīgu nacionālo ideju realizēšanā piedalījās ne vien no Rīgas atbraukusī inteliģence, bet arī vietējie ļaudis.
Sākot ar bēgļu laiku, Valkai piekrita svarīgāka loma, nekā citām Vidzemes pilsētām, tamdēļ, ka te atradās politiski aktīvais laikraksts “Līdums”. Avīzes redaktori sēdēja visi ap vienu galdu Kalēju ielas stūra mājā un gatavoja manuskriptus. Ar to viņi kaldināja Latvijas valsti: lielākā tautas daļa te loloto patstāvības domu pieņēma.
Valka, pulcēdama latviešu organizācijas un rosīgākos sabiedriskos darbiniekus, bija galvenā Latvijas pašnoteikšanās un patstāvības ideju rosināja un propagandētāja. Te norisinājās pirmie Latvijas organizēšanas priekšdarbi”.
/Ādolfs Erss. Vidzeme brīvības cīņās. Rīga, 1935./
Valka. Attēla kreisā pusē 2 stāvu ēka Lielā Kalēju ielā 6 (tagad Sepa iela Valgā, Igaunijā), kurā 1916. – 1917.g. 1.pusē atradās laikraksta „Līdums” redakcija un kantoris. Apt. 1917. g.
Valka. Attēla labajā pusē 1,5 stāvu ēka Kungu ielā 6 (ēkas vieta, tagad Raja iela Valgā, Igaunijā), kurā 1917. g. 2.pusē – 1918. g. atradās laikraksta „Līdums” tipogrāfija. Apt. 1916. g.
Pēc 1917.gada Februāra revolūcijas Krievijā jautājums par Latvijas valstiskuma īstenošanu kļuva sevišķi aktuāls.
1917. gada oktobrī Petrogradā pulcējās, vāciešu neokupētajā Vidzemes daļā un bēgļu gaitās Krievijā dzīvojošie, latviešu pilsonisko partiju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, un nolēma dibināt – Latviešu Pagaidu Nacionālo padomi (LPNP) – latviešu sabiedriskos un politiskos spēkus vienojošu nacionālu organizāciju, kas varētu runāt visas latviešu tautas vārdā.
Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes dibināšanas sapulce – 1. sesija notika Valkā no 1917. gada 16. līdz 19. novembrim (pēc jaunā stila no 29. novembra līdz 2. decembrim).
Sapulcē piedalījās lielākās latviešu sabiedriskās organizācijas un partijas, kas pauda nacionālu viedokli.
LPNP jau no tās dibināšanas brīža kļuva par galveno pilsonisko uzskatu paudēju. Gan lielinieku, gan vācu okupācijas laikā tā aktīvi darbojās, lai izcīnītu Latvijas neatkarību.
LPNP Ārlietu nodaļa neatlaidīgi strādāja, lai Rietumvalstis informētu par latviešu tautas centieniem nodibināt Latvijas valsti. Rezultātā, 1918. gada 11. novembrī, nedēļu pirms Latvijas Valsts proklamēšanas, LPNP pilnvarotais pārstāvis Londonā Zigfrīds Anna Meierovics panāca, ka Lielbritānijas valdība rakstiski atzina Latviešu Pagaidu Nacionālo padomi de facto par Latvijas valdību, kas traktējama kā Latvijas neatkarības atzīšana de facto.
Valkas pilsētas valdes ēka (tagad Kesk iela 11 Valgā, Igaunijā), kurā notika LPNP 1.sesija – dibināšanas sanāksme . Ap. 1916. g.
Sesijas noslēdzošajā dienā – 19. novembrī (pēc jaunā stila 2. decembrī) LPNP pieņēma vairākas deklarācijas un uzsaukumus.
Deklarācijā "Ārvalstīm un tautām” LPNP pasludināja, ka “uz visstingrāko protestē pret jebkuru Latvijas sadalīšanu un it īpaši pret Kurzemes vai arī visas Latvijas pievienošanu pie Vācijas un līdz ar to pasludina, ka Latvija, t.i., Kurzeme, Vidzeme un Latgale ir autonoma un nedalāma valsts vienība, kuras attiecības uz ārieni un iekšējo iekārtu noteiks viņas Satversmes Sapulce un tautas plebiscīts”.
Respektējot sabiedroto lielvalstu (Anglijas, Francijas un ASV) tālaika nostāju jautājumā par Krievijas teritoriālo vienotību, Deklarācijas autori vēl nerunāja par pilnīgi neatkarīgu Latviju, bet lietoja autonomas un nedalāmas valstsvienības apzīmējumu kā alternatīvu jēdzienam “neatkarība”.
LPNP deklarācijas un uzsaukumi.
1917. g. 19. novembris (2. decembris)
Sesijas noslēgumā ievēlēja LPNP valdi un izveidoja astoņas nodaļas.
Par valdes priekšsēdētāju ievēlēja advokātu Voldemāru Zāmuelu – izcilu latviešu juristu un raksturā stingu vīru.
Noteica, ka valdei un nodaļu centriem jāatrodas Valkā, bet Ārlietu nodaļas centram – Petrogradā.
Voldemārs Zāmuels (1872. – 1948.)
LPNP valdes, Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanu un Latvijas Satversmes projekta izstrādāšanas komisiju priekšsēdētājs
LPNP valde. Valka, 1917. g. decembris
Sēž (no kreisās): Kristaps Bahmanis, Jānis Rubulis, Voldemārs Zāmuels, Jānis Palcmanis, Kārlis Pauļuks.
Stāv (no kreisās): Vilis Siliņš, Oto Nonācs, Kārlis Skalbe, Jānis Akuraters, Eduards Laursons
Valka. Attēla kreisajā pusē 2. ēka Jāņa ielā 3 (tagad Kesk iela 15 Valgā, Igaunijā), kurā notika LPNP valdes sēdes. Ap 1910. g.
Lai popularizētu Latvijas neatkarības ideju, 1917.gada 25.novembrī (pēc jaunā stila 8. decembrī) LPNP izdeva Kārļa Skalbes sarakstīto uzsaukumu “Visiem latviešiem!”
Latvijas pirmā politiskā karte.
LPNP izdotā pastkarte. 1918. g. janvāris
Mākslinieka Burharda Dzeņa zīmējums
