29.12.2020
Kalendāri Valkas novadpētniecības muzeja krājumā

   Valkas novadpētniecības muzejs, tuvojoties gada izskaņai, ļauj ikvienam ielūkoties krājumā esošajos kalendāros. Muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 170 kalendāri un gada grāmatas. Vecākais ir “Latviešu kalenderis uz to 1856.gadu pēc Kristus dzimšanas”.

   Krājumā atrodas arī Jāņa Rauskas Valkā izdotie kalendāri “Blāzma”, “Laiks” un “Ziemeļvidzemes” (vēlāk “Ziemeļlatvijas”). Kalendāru “Blāzma” Jānis Rauska izdeva no 1907.-1911.gadam, kalendāru “Laiks” no 1911.-1939.gadam, kalendāru “Ziemeļvidzemes” no 1913.-1916.gadam, no 1917.-1919.gadam kalendāru “Ziemeļlatvija”.

   Kalendārs ir dienu uzskaitījums pa nedēļām un mēnešiem vienam gadam. Tajā bieži ir atzīmētas svētku, atpūtas, tirgus dienas, izcili notikumi, sniegtas astroloģiskas ziņas un praktiski padomi.  

   Kalendāra nosaukums cēlies no seno romiešu pierakstiem par parādnieku iemaksām, kas parasti tika izdarītas kalendārās - katra mēneša pirmajā dienā. Senākais saglabājies kalendārs ir romiešu kalendārs 354.gadam. Sākumā izveidoja t.s.pastāvīgos kalendārus, ko varēja lietot jebkurā gadā. Pirmo kalendāru vienam gadam izdeva 15.gs.beigās Nirnbergā. Viduslaikos kalendāru izstrādāšanu pārņēma baznīca. Laicīgie kalendāri parādījās 14.gs. Iespiestie kalendāri kļuva par tautas grāmatu. Kalendāru pielikumu praktiskajos padomos atspoguļojās zinātniskie sasniegumi, stāstos un dzejoļos - filozofiskas atziņas.

   19.gs.visās zemēs paplašinājās kalendāru uzziņu daļa (informācija par dzelzceļa un kuģu satiksmi, pasta tarifiem u.tml.). 19.gs.2.pusē kalendārus - gan lētus izdodot miljonos eksemplāros, gan dārgus un greznus - sāka izdot privāti grāmatu izdevēji. Kalendārus izdeva grāmatas, albumu, sastiprinātu lapu (noplēšamie, pārliekamie), tabulu, atklātņu u.c. veidā.

 

   Pirmo pastāvīgo Rīgas kalendāru 1554.gadam sastādīja Rīgas arhibīskapa ārsts Tarkvīnijs Šnellenborgs, bet tas nav saglabājies. Saglabājies ir Z.Stopija sastādītais un Kēnigsbergā iespiestais kalendārs "Rīgas apvārsnim" (1565.). No 16.gs.iznāca vācu valodā iespiesti pastāvīgie kalendāri Rīgas iedzīvotājiem. Pirmais Latvijā iespiestais kalendārs ir N.Arborija sastādītais un N.Mollīna izdotais kalendārs 1590.gadam. Pēc tam Rīgā regulāri iznāca kalendāri.

   Pirmais latviešu kalendārs Vidzemē bija K.Hardera (1747-1818) izdotais "Vidzemes kalendārs" (1781-1844), ko pats K.Harders salika un iespieda Ķieģeļmuižā pie Valmieras. Šajā kalendārā tika ievietoti plaši raksti par astronomijas jautājumiem. Ar 1789.gadu šī kalendāra izdošanu pārņēma Millera tipogrāfija Rīgā, bet ar 1812.g. – V.F.Hekera firma Rīgā. Līdz pat Pirmajam pasaules karam tas bija viens no populārākajiem latviešu kalendāriem.

   Līdz 19.gs.vidum kalendāru literāros pielikumus sastādīja tikai vācu mācītāji, ievietojot tajos literāros sacerējumus, kas domāti zemnieku audzināšanai padevībā baznīcai un muižai. 19.gs.2.pusē sāka iznākt latviešu pašu sastādītie kalendāri: "Latviešu tautas kalendārs" (1875-1897; 1875 sast.Auseklis) un Ausekļa sastādītais "Baltijas gruntnieku, saimnieku, pagastu valdību u.c. kalendārs" (1879) u.c. Iznāca ļoti daudz kalendāru, populāri kļuva to pielikumi.

   Jau pašos pirmajos latviešu kalendāros blakus nedēļas dienu iedalījumiem iespieda cilvēku kristāmos vārdus. Daļēji tos pārņēma un pārveidoja no vācu kalendāriem, bet jau pašā sākumā kalendāros sastopami arī latviski vārdu darinājumi, piemēram, Maija, Tenis u.c. Turpmākajos kalendāros vārdu sastāvs nepārtraukti mainījās un papildinājās.

   Arī mūsdienās kalendāri nav zaudējuši popularitāti – tie tiek joprojām iespiesti tipogrāfijā dažādākos formātos, kā arī kalendāru liela daļa cilvēku izmanto telefonos, lai veiktu nelielas piezīmes un atgādnes.

 

   Valkas novadpētniecības muzeja krājumā esošie kalendāri apskatāmi šeit (uzspiežot play uz augšējā labajā stūrī esošā attēla).

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.