1909. gada 23. janvārī Jēkaba un Ievas Bīrīšu ģimenē piedzima meita Milda Agate Veronika, kura kļuva par gleznotāju. Viņas dzīve sākās Valkā, bet noslēdzās Vējavā (apglabāta Vējavas kapsētā, Madonas novadā).
Mildas tēvs Jēkabs Bīrītis (1867–1941) strādāja uz dzelzceļa – bija mašīnista palīgs. Viņš cieta negadījumā darba vietā un saņēma tik lielu naudas kompensāciju, ka varēja uzcelt ģimenes māju Valkā. Jaunceltnē – tagadējā adrese Rīgas iela 23 – viņi sāka dzīvot 1909. gadā.
Bīrīšu ģimenē dzimušas septiņas meitas:
Berta Alvīne 1900. g.–1978. g.; prec. Kruskopa;
Anna Marija 1901. g.–1990. g.;
Marta Elizabete 1904. g.–1906. g.;
Emma Vilhelmīne 1906. g.– 1989. g.; prec. Bērziņa;
Milda Agate Veronika 1909. g. – 1988. g.;
Olga Kristīne 1911. g.–1978. g.; prec. Eniņa;
Alma Luīze 1914. g.–1994. g., prec. Rekke.
Bīrīšu ģimene. Aptuveni 1917. gads.
No kreisās puses. Priekšplānā: 1. Olga Kristīne, 2. Alma Luīze.
Stāv: 1. Emma Vilhelmīne. 2. tēvs Jēkabs Bīrītis; 3. Berta Alvīne; 4. Anna Marija;
5. māte Ieva (dzim. Tomsone; 1876.–1965.); 6. Milda Agate Veronika.
No Bīrīšu dzimtas arhīva
Milda Bīrīte 1927. gadā absolvēja Valkas valsts vidusskolu. Tā kā vecākiem bija finansiāli grūti uzturēt kuplo meitu pulciņu, Mildu drīz nosūtīja pie viņas vecākās māsas Bertas, kura tobrīd dzīvoja Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga, Krievijā). Pēc māsas ieteikuma Milda mācījās Ļeņingradas inženierekonomiskajā institūtā, kur ieguva ekonomista specialitāti (1934). Tomēr turpmāk viņa strādājusi dažādās darba vietās gan par ekonomisti, gan mākslinieci u. c.. Otrā pasaules kara gados viņa piedzīvoja Ļeņingradas blokādi (08.09.1941.–27.01.1944.), kuras laikā veica sanitāres un strādnieces pienākumus hospitāļos un pilsētas slimnīcā.
Milda Bīrīte. Ļeņingrada, 1935. gada 13. decembris
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
Latvijā Milda Bīrīte atgriezās 1945. gada sākumā un pavasarī iestājās Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā (tagad Latvijas Mākslas akadēmija) 3. kursā. Viņa bija krietni vecāka par saviem kursa biedriem un studiju laikā ir “šaubas un neticība saviem spēkiem, jo līdzās jauni, talantīgi kursa biedri, kuru profesionālā sagatavotība krietni labāka,” – tā vēlāk rakstīja Mildas Bīrītes piemiņai mākslas zinātniece Ingrīda Burāne (laikraksts “Literatūra un Māksla” 1988. gada 22. aprīlis). Tomēr 1949. gadā Milda absolvēja stājglezniecības kursu pie profesora Ģederta Eliasa (1887–1975), iegūstot kvalifikāciju mākslinieks-gleznotājs. Vienlaikus ar M. Bīrīti studijas Mākslas akadēmijā beidza Džemma Skulme (1925–2019), Felicita Pauļuka (1925–2014), Maija Eliase (1924–1991) u. c..
Milda Bīrīte. Rīga, 1949. gads.
Fonā viņas diplomdarbs glezna «Mākslas akadēmijas bibliotēkā».
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
Pēc studijām Milda Bīrīte palika Rīgā. Viņa strādāja par zīmēšanas skolotāju, pēc tam ilgus gadus bija portretiste Latvijas PSR Mākslas fondā, kā arī veica noformēšanas darbus. Izstādēs Milda Bīrīte sākusi piedalīties 1949. gadā. 1950.-tajos gados un 1960.-to gadu sākumā M. Bīrīte aktīvi piedalījusies grupu izstādēs. 1959. gada decembrī viņu uzņēma Latvijas PSR Mākslinieku savienībā.
Ap 1966. gadu Milda Bīrīte un dzīvesbiedrs gleznotājs Bruno Sipāns (1913–1973) pārcēlās dzīvot uz viņa tēva mājām “Skrandas” Jumurdas pagasta Vējavā (tagad Madonas novads). Tur viņa dzīvoja līdz mūža beigām – 1988. gada 7. aprīlim.
Glezna. M. Bīrīte “Gleznotājs Bruno Sipāns miegā”. Glezna. M. Bŗīte "Pašportrets".
1957. gads Valkas novadpētniecības muzeja krājums
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
“Savu mūža nogali viņa pavadīja nošķirtībā, lauku klusumā, – saskaņu ar sevi rodot gan reliģijā, gan otas un krāsu pasaulē, un viss, ko mēs, madonieši, varbūt par viņu zinājām, bija tas, ka tur un tur dzīvo kāds cilvēks, kāda veca sieviete, kas slauc kaziņu un dažbrīd arī glezno.” Tas lasāms gleznotājas Mildas Bīrītes piemiņai veltītajā rakstā Madonas rajona laikrakstā “Stars” 1988. gada 27. septembrī.
Lai arī pēdējos gados Milda Bīrīte bija attālinājusies no aktīvās darbības galvaspilsētā, tomēr saglabāja saikni ar Madonas mākslinieku grupu un regulāri piedalījās izstādēs.
Milda Bīrīte pieder tiem gleznotājiem, kas pārstāvēja latviskās glezniecības tradīcijas. Māksliniece strādājusi eļļas tehnikā reālisma manierē. Viņa gleznojusi krāsaini, sulīgi un ekspresīvi, galvenokārt klusās dabas, portretus, ainavas.
Glezna. M. Bīrīte “Vējava rudenī”. 1958. gads
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
Gleznotāja Milda Bīrīte atstājusi bagātīgu radošo mantojumu. Viņas mākslas darbi atrodas pie dzimtas locekļiem un privātpersonām, kā arī glabājas vairāku Latvijas muzeju krātuvēs.
Valkas novadpētniecības muzejā ir visvairāk mākslinieces darbu – 115 gleznas, kā arī 70 zīmējumi un skices. Izpildot māsas vēlēšanos, darbus un citas lietas Mildas Bīrītes jaunākā māsa Alma Rekke dāvināja dzimtās pilsētas muzejam. Valkas novadpētniecības muzejs vairākkārt ir organizējis M. Bīrītes darbu izstādes, kā arī iekļāvis viņas darbus muzeja tematiskajās mākslas izstādēs.
Gleznotāja Milda Bīrīte. 1957. gads
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
Milda Bīrīte ir teikusi:
«Kas dzīvē nav saskatījis jēgu, tam arī mākslā tās nebūs.
Tādēļ arī mākslas darbs runā par tā darītāju.»
Rakstam izmantoti Valkas novadpētniecības muzeja, LNA Latvijas Valsts arhīva, LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva un LNB Digitālās bibliotēkas materiāli.
Paldies: Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja vadošajai pētniecei Ilzei Gaujēnai; Bīrīšu dzimtas pārstāvjiem Elitai Leinei un Arnim Fogelim; Valkas novada Centrālās bibliotēkas vecākai bibliotekārei novadpētniecības darbā Janai Čākurei !
Ligita Drubiņa,
Valkas novadpētniecības muzeja
Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja
