ĒRĢEMES PILS
Monētas
Leģenda vēsta, ka pēc Omuļu kaujas 1702. gadā, kad Ērģemes pili izpostīja zviedru karavīri, viņi šeit paslēpuši armijas kara kasi. Kamēr leģenda vēl gaida savu apstiprinājumu, par rosību pilī liecina te atrastās vara un sudraba monētas. Tās galvenokārt ir Polijas karaļa Sigismunda III (1587-1632), Zviedrijas valdnieku Kristīnas (1632-1654) un Kārļa XI (1660-1697) Rīgas un Livonijas šiliņi, bet senākā monēta ir Kurzemes un Sāmsalas Vīkas bīskapa Magnusa Ārensburgas sudraba šiliņš, kas kalts 1567. gadā.
Zviedrijas karaļa Kārļa XI Rīgas šiliņš, 1663. g.
Zviedrijas karaļa Kārļa X Gustava (1654-1660) Livonijas šiliņš (bez gada)
Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa (1621-1632) šiliņš (bez gada)
Sāmsalas bīskapa Magnusa Ārensburgas šiliņš, 1567.g.
Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera šiliņš, kalts Jelgavā 1576.g.
Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa 1 ēre (klipe), 1625.g.(?)
Zviedrijas karalienes Kristīnas Rīgas šiliņš, 1636.g.
Polijas karaļa Sigismunda III (1587-1632) Rīgas šiliņš (bez gada)
Krievijas cara Alekseja Mihailoviča (1645-1676) kapeika
Zviedrijas karaļa Johana III (1568-1592) Rēveles (Tallinas) šiliņš (bez gada)
Polijas karaļa Sigismunda III (1587-1632) Rīgas šiliņš (bez gada)
Zviedrijas karaļa Kārļa XI Livonijas šiliņš, 1663. g.
