Leģenda vēsta, ka pēc Omuļu kaujas 1702. gadā, kad Ērģemes pili izpostīja zviedru karavīri, viņi šeit paslēpuši armijas kara kasi. Kamēr leģenda vēl gaida savu apstiprinājumu, par rosību pilī liecina te atrastās vara un sudraba monētas. Tās galvenokārt ir Polijas karaļa Sigismunda III (1587-1632), Zviedrijas valdnieku Kristīnas (1632-1654) un Kārļa XI (1660-1697) Rīgas un Livonijas šiliņi, bet senākā monēta ir Kurzemes un Sāmsalas Vīkas bīskapa Magnusa Ārensburgas sudraba šiliņš, kas kalts 1567. gadā.