krusts
pils

Ērģemes pils plāns. 1773.g.

Pēc Johana Ludviga Bergera (Johann Ludwig Boerger)
skices zīmējis Johans Kristofs Broce (Johann Christoph Brotze).
(No grāmatas Broce J.K. Zīmējumi un apraksti,
4.sēj.Rīga,2007.)

ĒRĢEMES PILS

Vēsture

Ērģemes viduslaiku pils
(vācu: Schloß Ermes) bija Livonijas ordeņa pils, Sedas upes pietekas Ērģemes labajā krastā, netālu no robežas ar Tērbatas bīskapiju. Līdz mūsdienām saglabājušās iespaidīgas pilsdrupas ar apaļu stūra torni.

buvkeramika
Izzini

Būvkeramika un būvlaukumi

visual-bg
pils

Ērģemes pilsdrupas.
Zīmējis Johans Ludvigs Bergers (Johann Ludwig Boerger), 1773.g.
(No grāmatas Broce J.K. Zīmējumi un apraksti,
4.sēj.Rīga,2007.)

buvkeramika

Izzini

Būvkeramika un
būvlaukumi

visual-bg

14.-15. gadsimts

Ērģemes pils precīzs celtniecības gads nav zināms, tā varētu būt celta ap 1320. gadu, pēc Livonijas ordeņa mestra Gerharda fon Jorkes (Gerhard von Jorke) rīkojuma. Pirmo reizi rakstos pils minēta 1323. gadā, kad tajā Livonijas ordeņa domkapituls sprieda par miera līgumu ar Lietuvas lielkunigaiti.


Ērģemes pils celta kā Livoijas ordeņa Cēsu komturejas palīgpils un bija tieši pakļauta ordeņa mestriem. Mestri to izmantoja kā noliktavu, atbalsta punktu un naktsmītni.

Pils bija viena no galvenajiem Livonijas austrumu robežas nocietinājumiem. Tajā atradās dzīvojamās telpas kareivjiem, pārtikas un munīcijas noliktavas, kā arī saimniecības telpas.

Ordeņpils celta no vietējiem laukakmeņiem, ķieģeļiem un kaļķu javas, kā taisnstūra formas nocietinājums ar četriem korpusiem ap iekšējo pagalmu, 15.gs. tā papildināta ar diviem nocietinājuma torņiem. Iekļūt pils pagalmā varēja caur pusapaļo torni, pa vārtiem ar paceļamajām dzelzs restēm. Pils ārpusē bruģēts ceļs veda uz Ērģemes upīti, pār kuru likts paceļamais tilts. Pili sargāja ar ūdeni pildīti grāvji, Ērģemes upīte un tās uzpludinājums.

karte
trauki

Izzini

Trauki

Izzini

Ieroči un
bruņojums

ieroci
visual-bg
visual-bg

Ērģemes pils celta kā Livoijas ordeņa Cēsu komturejas palīgpils un bija tieši pakļauta ordeņa mestriem. Mestri to izmantoja kā noliktavu, atbalsta punktu un naktsmītni.

lasīt vairāk

Pils bija viena no galvenajiem Livonijas austrumu robežas nocietinājumiem. Tajā atradās dzīvojamās telpas kareivjiem, pārtikas un munīcijas noliktavas, kā arī saimniecības telpas.

Ordeņpils celta no vietējiem laukakmeņiem, ķieģeļiem un kaļķu javas, kā taisnstūra formas nocietinājums ar četriem korpusiem ap iekšējo pagalmu, 15.gs. tā papildināta ar diviem nocietinājuma torņiem. Iekļūt pils pagalmā varēja caur pusapaļo torni, pa vārtiem ar paceļamajām dzelzs restēm. Pils ārpusē bruģēts ceļs veda uz Ērģemes upīti, pār kuru likts paceļamais tilts. Pili sargāja ar ūdeni pildīti grāvji ,Ērģemes upīte un tās uzpludinājums.

pils

Ērģemes pilsdrupu skats no dienvidu puses.
Zīmējis M.Horebs (M. Horeb),1805.g.
(No grāmatas Broce J.K. Zīmējumi un apraksti,
4.sēj.Rīga,2007.)

iedzive

Izzini

Iedzīves
priekšmeti

iedzive

Izzini

Iedzīves
priekšmeti

visual-bg

16.-18. gadsimts

Postošo 16.-18. gs. karu laikā Ērģemes viduslaiku pils vairākas reizes nonākusi gan poļu, gan zviedru pārvaldībā.

1562. gadā Ērģemi ieguva poļi un Livonijas hercogs Sigismunds II Augusts Ērģemes pilsnovadu iznomāja Somijas hercogam Juhanam.

1575. gadā Ērģemi ieņēma Livonijas karalis Magnuss, bet 1578. gadā Polijas- Lietuvas karaspēks.

Polijas - Zviedrijas kara (1600.-1629.) laikā 1621. gadā Ērģemes pili iekaroja zviedri.

Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs 1625. gadā to izlēņoja ģenerālmajoram Vilhelmam de la Baram (Willhelm de la Barre), kura dzimtai Ērģemes pilsmuiža piederēja līdz 1795. gadam.

1658. gadā pili atkal ieņēma poļi, pamatīgi izlaupīja un nodedzināja.

1670. gadā pilī izcēlās ugunsgrēks un tā kļuva daļēji neapdzīvota.

Lielā Ziemeļu kara laikā (1700.-1721.), pēc Omuļu jeb Hummeļu kaujas 1702. gada jūlijā pili izpostīja un uzspridzināja zviedru karavīri.

18. gs. 2. pusē ordeņpils mūri bija vēl diezgan labi saglabājušies, to austrumu pusē atradās labības magazīna.

16.-18. gadsimts

Postošo 16.-18. gs. karu laikā Ērģemes viduslaiku pils vairākas reizes nonākusi gan poļu, gan zviedru pārvaldībā.

lasīt vairāk

1562. gadā Ērģemi ieguva poļi un Livonijas hercogs Sigismunds II Augusts Ērģemes pilsnovadu iznomāja Somijas hercogam Juhanam.

1575. gadā Ērģemi ieņēma Livonijas karalis Magnuss, bet 1578. gadā Polijas- Lietuvas karaspēks.

Polijas - Zviedrijas kara (1600-1629.) laikā 1621. gadā Ērģemes pili iekaroja zviedri.

Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs 1625. gadā to izlēņoja ģenerālmajoram Vilhelmam de la Baram (Willhelm de la Barre), kura dzimtai Ērģemes pilsmuiža piederēja līdz 1795. gadam.

1658. gadā pili atkal ieņēma poļi, pamatīgi izlaupīja un nodedzināja.

1670. gadā pilī izcēlās ugunsgrēks un tā kļuva daļēji neapdzīvota.

Lielā Ziemeļu kara laikā (1700.-1721.), pēc Omuļu jeb Hummeļu kaujas 1702. gada jūlijā pili izpostīja un uzspridzināja zviedru karavīri.

18. gs. 2. pusē ordeņpils mūri bija vēl diezgan labi saglabājušies, to austrumu pusē atradās labības magazīna.

pils

Ērģemes pilsdrupas skats no ziemeļaustrumu puses.
Zīmējis Vilhelms Tušs (Willhelm Tusch), ap 1827.g.
(No grāmatas Pauluči F. Livonijas piļu attēli no
marķīza Pauluči albuma. Rīga, 2008.)

apgerbs

Izzini

Apģērbs un
rotas

Izzini

Monētas

moneta
visual-bg visual-bg

19.-20. gadsimts

Līdz 1853. gadam Ērģemes viduslaiku pils teritorijā atradās pagasta labības magazīna.


1925. gada 27. martā, pamatojoties uz Latvijas Republikas Pieminekļu aizsardzības likumu, Pieminekļu valde nolēma Ērģemes ordeņa pilsdrupas ierakstīt valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā ar Nr. 77.


20. gs. pilsdrupās ierīkoja brīvdabas estrādi un līdz pat 21. gs. sākumam to izmantoja koncertu, brīvdabas izrāžu, zaļumbaļļu un citu kultūras pasākumu, kā arī sporta sacensību rīkošanai.

apgerbs

Izzini

Apģērbs un
rotas

Izzini

Monētas

moneta
visual-bg visual-bg
pils pils pils pils

Ērģemes pilsdrupas,
1925.g. 30.maijs
(Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums)

Ērģemes pilsdrupas,
19.gs. 50. gadi. Autors nezināms
(Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums)

Ērģemes pilsdrupas, 1909.g.
Autors nezināms
(Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums)

Ērģeme Livonijā. Zīmējis Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens
(Wilelm Siegfried Stavenhagen), 1857.g. septembris
(Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums)

pils

Ērģemes pilsdrupu izkārtojuma un situācijas plāns. Zīmējis Vilhelms Tušs (Wilhelm Tusch), ap 1827.g.
(No grāmatas Pauluči F. Livonijas piļu attēli
no marķīza Pauluči albuma, Rīga, 2008.)

krasns

Izzini

Krāsns

visual-bg
pils pils pils pils

Ērģemes pilsdrupas, 1930.gadi
(Valkas novadpētniecības muzeja krājums)

Ērģemes pilsdrupas, 1930.gadi
(Valkas novadpētniecības muzeja krājums)

Valkas Izglītības biedrības teātra trupas
iestudētā Ādolfa Alunāna lugas "Mūsu senči"
brīvdabas izstrāde Ērģemes pilsdrupās, 1924.g. 3. augusts
(Valkas novadpētniecības muzeja krājums)

Omuļu kapela Ērģemes pilsdrupās, 1930. gadu beigas
(Valkas novadpētniecības muzeja krājums)

krasns

Saliec

krāsni

Izzini

Pēdējā diena pilī

pēdējā diena pilī
krasns

Saliec

krāsni

Izzini

Pēdējā diena
pilī

pēdējā diena pilī
visual-bg visual-bg

Mūsdienas

Ērģemes pilsdrupas ir valsts nozīmes vēstures un arheoloģijas piemineklis. Adrese: Ērģeme, Ērģemes pagasts, Valkas novads.

Pateicoties Valkas novada domes, biedrības "Ērģemes bruņinieku pils" ieguldītajiem līdzekļiem un piesaistītajam līdzfinansējumam notiek pilsdrupu arheoloģiskās, arhitektoniskās izpētes, restaurācijas un teritorijas sakārtošanas darbi. Regulāri tiek veikti arheoloģiskie izrakumi.

2020. gadā Eiropas Reģionālās attīstibas fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta "Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos" ietvaros turpinājās Ērģemes pils Ziemeļu torņa restaurācijas un atjaunināšanas darbi.

Pils atdzimst par jaunu, kvalitatīvu tūrisma un izziņas objektu.

Mūsdienas

Ērģemes pilsdrupas ir valsts nozīmes vēstures un arheoloģijas piemineklis. Adrese: Ērģeme, Ērģemes pagasts, Valkas novads.

Pateicoties Valkas novada domes, biedrības "Ērģemes bruņinieku pils" ieguldītajiem līdzekļiem un piesaistītajam līdzfinansējumam notiek pilsdrupu arheoloģiskās, arhitektoniskās izpētes, restaurācijas un teritorijas sakārtošanas darbi. Regulāri tiek veikti arheoloģiskie izrakumi.

lasīt vairāk

2020. gadā Eiropas Reģionālās attīstibas fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta "Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos" ietvaros turpinājās Ērģemes pils Ziemeļu torņa restaurācijas un atjaunināšanas darbi.

Pils atdzimst par jaunu, kvalitatīvu tūrisma un izziņas objektu.

pils pils pils

Ērģemes pilsdrupu rekonstrukcijas vizualizācija.
Idejas autors arhitekts Pēteris Blūms,
zīmējis arhitekts Oto Ozols,
2017.g.

Ērģemes pilsdrupu rekonstrukcijas vizualizācija.
Idejas autors arhitekts Pēteris Blūms,
zīmējis arhitekts Oto Ozols,
2017.g.

Ērģemes pilsdrupu rekonstrukcijas vizualizācija.
Idejas autors arhitekts Pēteris Blūms,
zīmējis arhitekts Oto Ozols, 2017.g.

visual-bg
viktorina

Pārbaudi

Zināšanu pārbaude - viktorīna

visual-bg
visual-bg