Ērģemes pils plāns. 1773.g.
Pēc Johana Ludviga Bergera (Johann Ludwig Boerger)
skices zīmējis Johans Kristofs Broce (Johann Christoph Brotze).
(No grāmatas Broce J.K. Zīmējumi un apraksti,
4.sēj.Rīga,2007.)
Ērģemes viduslaiku pils
(vācu: Schloß Ermes) bija Livonijas ordeņa pils, Sedas upes pietekas Ērģemes labajā krastā, netālu
no robežas ar Tērbatas bīskapiju. Līdz mūsdienām saglabājušās iespaidīgas pilsdrupas ar
apaļu stūra torni.
Ērģemes pilsdrupas.
Zīmējis Johans Ludvigs Bergers (Johann Ludwig Boerger), 1773.g.
(No grāmatas Broce J.K. Zīmējumi un apraksti,
4.sēj.Rīga,2007.)
Ērģemes pils precīzs celtniecības gads nav zināms, tā varētu būt celta ap 1320. gadu, pēc Livonijas ordeņa mestra Gerharda fon Jorkes (Gerhard von Jorke) rīkojuma. Pirmo reizi rakstos pils minēta 1323. gadā, kad tajā Livonijas ordeņa domkapituls sprieda par miera līgumu ar Lietuvas lielkunigaiti.
Ērģemes pils celta kā Livoijas ordeņa Cēsu komturejas palīgpils un bija tieši pakļauta ordeņa mestriem. Mestri to izmantoja kā noliktavu, atbalsta punktu un naktsmītni.
Pils bija viena no galvenajiem Livonijas austrumu robežas nocietinājumiem. Tajā atradās dzīvojamās telpas kareivjiem, pārtikas un munīcijas noliktavas, kā arī saimniecības telpas.
Ordeņpils celta no vietējiem laukakmeņiem, ķieģeļiem un kaļķu javas, kā taisnstūra formas nocietinājums ar četriem korpusiem ap iekšējo pagalmu, 15.gs. tā papildināta ar diviem nocietinājuma torņiem. Iekļūt pils pagalmā varēja caur pusapaļo torni, pa vārtiem ar paceļamajām dzelzs restēm. Pils ārpusē bruģēts ceļs veda uz Ērģemes upīti, pār kuru likts paceļamais tilts. Pili sargāja ar ūdeni pildīti grāvji, Ērģemes upīte un tās uzpludinājums.
Ērģemes pils celta kā Livoijas ordeņa Cēsu komturejas palīgpils un bija tieši pakļauta ordeņa mestriem. Mestri to izmantoja kā noliktavu, atbalsta punktu un naktsmītni.
Ērģemes pilsdrupu skats no dienvidu puses.
Zīmējis M.Horebs (M. Horeb),1805.g.
(No grāmatas Broce J.K. Zīmējumi un apraksti,
4.sēj.Rīga,2007.)
Postošo 16.-18. gs. karu laikā Ērģemes viduslaiku pils vairākas reizes nonākusi gan poļu, gan zviedru pārvaldībā.
Ērģemes pilsdrupas skats no ziemeļaustrumu puses.
Zīmējis Vilhelms Tušs (Willhelm Tusch), ap 1827.g.
(No grāmatas Pauluči F. Livonijas piļu attēli no
marķīza Pauluči albuma. Rīga, 2008.)
Līdz 1853. gadam Ērģemes viduslaiku pils teritorijā atradās pagasta labības magazīna.
1925. gada 27. martā, pamatojoties uz Latvijas Republikas Pieminekļu aizsardzības likumu, Pieminekļu valde nolēma Ērģemes ordeņa pilsdrupas ierakstīt valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā ar Nr. 77.
20. gs. pilsdrupās ierīkoja brīvdabas estrādi un līdz pat 21. gs. sākumam to izmantoja koncertu, brīvdabas izrāžu, zaļumbaļļu un citu kultūras pasākumu, kā arī sporta sacensību rīkošanai.
Ērģemes pilsdrupu
izkārtojuma un situācijas plāns.
Zīmējis Vilhelms Tušs (Wilhelm Tusch), ap 1827.g.
(No grāmatas Pauluči F. Livonijas piļu attēli
no marķīza Pauluči albuma, Rīga, 2008.)
Ērģemes pilsdrupas ir valsts nozīmes vēstures un arheoloģijas piemineklis. Adrese: Ērģeme, Ērģemes pagasts, Valkas novads.
Pateicoties Valkas novada domes, biedrības "Ērģemes bruņinieku pils" ieguldītajiem līdzekļiem un piesaistītajam līdzfinansējumam notiek pilsdrupu arheoloģiskās, arhitektoniskās izpētes, restaurācijas un teritorijas sakārtošanas darbi. Regulāri tiek veikti arheoloģiskie izrakumi.