1917.gada 7.augustā (pēc vecā stila 25.jūlijā) Valkas pilsētas domes sēdē ievēlēja jauno pilsētas galvu un valdes sastāvu.

            1917.gada vasarā Vidzemē notika pašvaldību vēlēšanas. Kāds bija politiskais fons Valkā tajā brīdī, kad notika vēlēšanas? 1917.gada februārī Krievijā uzvarēja revolūcija un cara varas vietā izveidojās Pagaidu valdība, kura mēģināja realizēt valsts pārvaldīšanu pēc demokrātiskiem principiem. Avīžu virsraksti vēstīja: “Kerenskis paliek valdības priekšgalā”; “Valdības krīze izbeigta”. Krievijas tautām, tai skaitā latviešiem, iestājās brīvāka dzīve. Sākās īsts runu un sapulču laikmets. Arī Valkā pavasarī notika vairāki plaši strādnieku, tautas un kareivju mītiņi un demonstrācijas. Daudz pieminēja karu – bija sācies I pasaules kara ceturtais gads. Valkā notika divi kongresi - Latviešu Zemnieku savienības un Latviešu zemnieku deputātu.

            Vēlēšanu diena Valkā bija 29.(16.) jūlijs. Ar ko tad vēlēšanas Valkā atšķīrās no vēlēšanām jebkurā citā Vidzemes pilsētā? Citur vēlēšanu cīņa bija tikai starp politiskām partijām un grupām. Savukārt Valkā, vēlētājiem galvenais bija nacionālais jautājums, tādēļ vēlēšanu cīņa – daudz grūtāka un sarežģītāka. Nacionālā cīņa starp latviešiem un igauņiem Valkā bijusi vienmēr. Tolaik sprieda tā: cik domnieku vietas dabūs viena vai otra no minētām tautībām, tam var būt zināmā mērā izšķiroša nozīme, pie kā Valka turpmāk piederēs – pie Latvijas vai pie Igaunijas.

            Valkā vēlēšanās piedalījās pieci kandidātu saraksti, jeb, kā tolaik teica, listes. Liste Nr.1 sevi dēvēja par vienīgo latviešu un īsteno valcēniešu listi, un sastāvēja no dažādu sabiedrības šķiru pārstāvjiem – no namsaimnieka līdz vienkāršam strādniekam. Liste Nr.2 bija igauņu liste, Nr.3 – sociālistiskā bloka, jeb mazinieku, un liste Nr.4. – lielinieku. Abas pēdējās arī sevi pozicionēja, kā latviešu listes, lai gan priekšvēlēšanu kampaņā tās uzskatīja par “viltus latviešu un valcēniešu” kandidātu sarakstiem, kuras tikai sašķels latviešu vēlētāju balsis. Listē Nr.5 bija pārstāvēts krievu, poļu un lietuviešu bloks.

          Priekšvēlēšanu aģitācijā priekšplānā izvirzījās jautājums, kurā listē tad ir patiesie valcēnieši, un, kura ir īstā latviešu liste. Igauņu stāvoklis šinī cīņā bija drošs un skaidrs: visi igauņi kā viens balsos par savu nacionālo listi.

          Kāds bija nacionālais sastāvs Valkā uz vēlēšanu brīdi? 1917.gada maijā vēlētāju skaits pilsētā bija apmēram 8920. Tas pēc tautībām sadalījās šādi: latviešu – 3820, igauņu – 3180, krievu – 1126, poļu – 400, ebreju – 260, vāciešu – 94, leišu – 40.

        Jāņem vērā, ka pirms tam 16 gadus pilsētas valdē pārsvars bija igauņiem: viņu pārstāvis provizors J.Mertsons (J.Märtson) bija pilsētas galva 1901.-1917.g. Tomēr 1917.gada pašvaldību vēlēšanu rezultāts Valkā bija citāds.

        Uz Valkas pilsētas domes sēdi 1917.gada 7.augusta (25.jūlija) vakarā bija ieradušies 40 jaunievēlētie domnieki. No 40 domnieku vietām latvieši ieguva 17, igauņi – 16, cittautieši (krievi, poļi, ebreji) – 7 vietas. Sēdes sākumā igauņu līderis H.Hellats paziņoja, ka igauņi, prasa pilsētas galvu no savas listes, ja tas netiek izpildīts, viņi atsakās no katra pilsētas valdes amata. Pēc šā paziņojuma dome pārtrauca oficiālo sēdi. Notika “privāta” apspriešanās par kandidātiem, pēc kuras paziņoja, ka pilsētas galvu izvēlēs no 3.listes. 3.listes grupa par pilsētas galvas amata kandidātu uzstādīja skolotāju cand. oec. Kārli Ozoliņu un par domes priekšsēdētāju dzelzceļa inženieri J.Kiškinu. Tos pašus kandidātus uzstādīja arī pirmās listes grupa. Igauņi atturējās un kandidātu neizvirzīja.

        Vispirms notika apspriešana par pilsētas valdes locekļu skaitu un viņu algām. Pēc tam notika sēdes galvenais balsojums par pilsētas galvu. Listes Nr.1 un Nr.3 atkārtoja sava kandidāta Kārļa Ozoliņa vārdu. H.Hellats paziņoja, ka igauņi uzstāda Dr. A.Mettus`a kandidatūru. (Tādējādi igauņi paši nejauši pārtrauca savu atturēšanās taktiku). Tanī brīdī sēde saņēma rakstisku iesniegumu, ka krievu-leišu-poļu grupa atturēsies no balsošanas aiz tā iemesla, ka latvieši un igauņi iepriekšējās sarunās nav panākuši vienošanos par pilsētas galvu, kas šinī nopietnajā brīdī vajadzīgs.

        Balsošanas iznākums, kuru visi gaidīja ar apslēpu nemieru, bija: K.Ozoliņam nodotas 21 balss, Dr. A.Mettus`am – 15 balsis, atturējušies – 4. Pēc tam igauņu līderis H.Hellats atkal paziņoja, ka viņi no tālākas balsošanas atturēsies. Pārējos amatus sadalīja starp latviešiem un cittautiešiem. Par pilsētas galvas biedriem ievēlēja: ierēdni Hermani Pavloviču ar 24 balsīm, zobārstu Uriju Meru (ebreju) ar 20 balsīm. Par pilsētas valdes locekļiem ievēlēja advokātu J.Kļaviņu un skolotāju T.Dikmani.

Par vēlēšanu rezultātu Latviešu Zemnieku Savienības laikraksts “Līdums” rakstīja: “Uz īstā kaujas lauka mūsu nacionālie pulki ir godam pastāvējuši. Valka ir palikusi par latviešu pilsētu. Un tas šimbrīžam ir tas galvenais.”

Pirmais latvietis Valkas pilsētas galva 1917.g. VIII – 1918.g. II Kārlis Aleksandrs Ozoliņš /1882-1960/ absolvēja Valmieras skolotāju semināru (1901.g.), ieguva mājskolotāja tiesības matemātikā un dabas zinībās. Viņš 1901.-1912.g. strādāja Valmieras, Madlienas un Lugažu draudzes skolā. 1911.gadā izturēja gala pārbaudījumus Aleksandra II kadetu korpusā Pēterpilī (tag. S-Pēterburga). 1915.gadā absolvēja Maskavas komercinstitūtā pedagoģisko grupu, kur ieguva ekonomisko zinību kandidāta grādu. 1917.gadā vadīja arī tautskolu lietas Valkas apriņķī un bija apriņķa skolu pārstāvis guberņas Zemes padomes skolu nodaļā.

               1917.g. un 1918.g. Kārlis Ozoliņš ar pārtraukumiem pildīja Valkas pilsētas galvas pienākumus, piedzīvodams šajā laikā grūtības, kad lielinieki un vācu okupācijas vara gan likvidēja, gan atjaunoja pilsētas pašvaldību. Kopā ar advokātu V.Zāmuēli un igauņu pārstāvjiem viņš iesniedza pat vācu okupācijas varai memorandu par pilsētas pašvaldības tiesību restaurēšanu. Politisko sarežģījumu dēļ K.Ozoliņš bija spiests slepus atstāt Valku. Ar lielām grūtībām viņš nonāca Dienvidkrievijā, kur dzīvoja kā bēglis līdz 1920.gadam, kad atgriezās Latvijā.

            1920.gadā K.Ozoliņš bija Valkas apriņķa tautskolu inspektors kā arī dabas zinību un sabiedrisko zinātņu skolotājs Valkas pilsētas vidusskolā (1920.g.1 VIII -1.XII). Bijis Izglītības ministrijā: pamatskolu nodaļas priekšnieka biedrs (1920.-1922.g.), vidusskolu un arodskolu direktors (1922.-1924.g.), vidusskolu direktors (1924.-1928.g.) un Skolu departamenta direktors līdz (1939.g. 1.oktobrim). 1939.gadā pensionējās.

            K.Ozoliņš aktīvi darbojās vairākās sabiedriskās organizācijās. Viņa raksti iespiesti pedagoģiskajos žurnālos, dienas presē un atsevišķos izdevumos, piemēram, “Valkas-Valmieras skolotāju semināra vēsture.” (1936.g.). Viņam patika mūzika – piedalījies orķestros un vadījis korus.

                Kārlis Ozoliņš apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni: IV šķiru (1927.g.) un III šķiru (1929.g.); ar Atzinības krusta II šķiru (1938.g.); ar vairākiem ārzemju apbalvojumiem, piemēram, Čehoslovākijas “Baltās Lauvas” ordeni (1927.g.), Francijas goda leģiona kavaliera ordeni (1930.g.); ar Cēsu pulka skolnieku rotas, Tuberkulozes biedrības, skautu un citām Goda zīmēm.

     Kārlis Ozoliņš. Apt. 1930.-tie gadi

 Kārlis Ozoliņš ar kundzi Almu, dēliem Kārli un Dāvidu, un meitu Vitu.

 Fotogrāfs Kraucs. Avots: “Jaunā Nedēļa” 1928.g., Nr.17.