Krājums

Valkas novadpētniecības muzejs krājumu komplektē, glabā un eksponē šodienas sabiedrībai. Krājums veido pētniecības avotu kopumu nākamajām paaudzēm.

Valkas novadpētniecības muzeja krājums veidojies kopš 1970. gada. Tas aptver bijušo Valkas rajona teritoriju laika posmā no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kā arī dažādus notikumus un novadniekus Latvijā un pasaulē. Muzeja krājums ir vispusīgs un bagāts, veidots tā, lai varētu pētīt vietējo iedzīvotāju dzīvi un darbu, kultūrvēsturiskos, politiskos, saimnieciskos u. c. notikumus, lai varētu iekārtot ekspozīcijas un izstādes, organizēt tematiskos pasākumus un muzejpedagoģiskās programmas.

Muzeja krājumu veido pamatkrājums un palīgkrājums. Uz 2012. gada 1. janvāri krājumā iekļautas 45 257 vienības, tai skaitā, pamatkrājumā – 30 212, palīgrājumā – 12 972.

Muzeja krājums veidojies tā darbības 39 gados un kopumā atbilst muzeja misijai, ir vispusīgs un bagāts. Krājums aptver Valku un bijušo Valkas rajona teritoriju laika posmā no 12. gs. līdz mūsdienām, kā arī dažādus ar Valkas novadu un novadniekiem saistītus notikumus un darbības Latvijā un pasaulē. Apmēram 95% krājuma priekšmetu attiecas uz 19. un 20. gadsimtu.

Muzeja krājuma komplektēšanas galvenos principus noteikuši:

Muzeja dibināšanas mērķis – pētīt Valkas rajona vēsturi dažādos laika posmos;
Muzeja atrašanās vieta – bijušā Jāņa Cimzes vadītā Vidzemes draudzes skolu skolotāju semināra ēkā;
1970. – 1980.gadu politiskās prasības;
Muzeja darbinieku specializācija;
Pētnieku pieprasījums;
Mākslas priekšmetu kolekcija sākta veidot 1980.gadu sākumā, lai saglabātu mākslinieku – novadnieku darbus un veidotu viņu dabu izstādes.

Krājuma komplektēšana

1. Galvenās muzeja krājuma komplektēšanas tēmas

1.1. Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs un tā audzēkņu kultūrizglītojošā darbība 19. gs. b. – 20. gs. sāk.

Muzejs atrodas bijušā Jāņa Cimzes vadītajā Vidzemes draudzes skolu skolotāju semināra ēkā, tāpēc muzejā apkopo visas vēsturiskās liecības par Jāni Cimzi un viņa audzēkņiem. Turpina krājumā iekļaut fotogrāfijas, dokumentus, iespieddarbus un citus priekšmetus par skolotāju semināru un tā audzēkņu darbību. Tēmai ir vairākas apakš tēmas, viena no tām „Latviešu kora kultūra Vidzemē. Vēsture un attīstība.” – rezultāts – izstāde 2014.gadā, atzīmējot Jāņa Cimzes 200 gadu jubileju.

1.2. Valkas pilsētas vēsture 18. gs. – 21. gs.

Valka – 19.gs. 2.pusē latviešu un igauņu izglītības centrs, pirmā pasaules kara laikā Latvijas politiskās un sabiedriskās dzīves centrs.Pilsētas dalīšana, robežbarjeru un atkal nojaukšana, padarījusi Valkas vēsturi interesantu un savdabīgu. Valkas vēstures atspoguļošanai, krājumā iekļauj lietiskos priekšmetus, dokumentus, iespieddarbus, fotogrāfijas, foto atklātnītes un citas materiālās un nemateriālās kultūras liecības.

1.3. Neatkarības atjaunošana. Trešā atmoda

1988.gadā Latvijā sākās Trešā atmoda un valsts neatkarības atjaunošana, kas radīja pārmaiņas politiskajā, saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē Valkas novadā, tāpat kā visā Latvijā. Krājumā iekļauj fotogrāfijas, dokumentus, iespieddarbus, lietiskos un citus priekšmetus, kas sniedz priekšstatu un raksturo vēsturiskās pārmaiņas Valkas novadā.

1.4. Ievērojamu novadnieku dzīve un darbība

Valkas novadā dzimuši, darbojušies un dzīvo vairāki izcili mākslinieki, literāti, mūziķi un citu nozaru pārstāvji, kuru devums ir nozīmīgs ne tikai novadā, bet arī Latvijā un pasaulē. Tēmas raksturošanai krājumā iekļauj novadnieku radītos darbus, fotogrāfijas , dokumentus, lietiskos un citus priekšmetus, kas atspoguļo novadnieku dzīvi un darbību.

2. Krājuma ģeogrāfiskie un hronoloģiskie ietvari

Krājuma ģeogrāfiskos ietvarus veido Valka un bijušā Valkas rajona teritorija, kā arī dažādas ar Valkas novadu un novadniekiem saistītas vietas, notikumi un darbības Latvijā un pasaulē, atsevišķu cilvēku un dzimtu likteņi dažādu vēsturisko notikumu kontekstā.

Krājumā hronoloģiskie ietvari aptver laika posmu kopš Valkas novads ir cilvēku apdzīvots līdz mūsdienām.

RESTAURĒTAS MĀKSLINIECES MILDAS BĪRĪTES GLEZNAS

Šajā vasarā muzejs ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas projektu konkursa „Par valsts finansējumu Nacionālā muzeju krājuma uzturēšanai un izmantošanai pašvaldību, autonomajos un privātajos muzejos un privātajās kolekcijās” finansiālu atbalstu realizēja projektu „Mākslinieces Mildas Bīrītes gleznu pieejamības nodrošināšana”. Projekta realizācijas rezultātā restaurēta 51 Mildas Bīrītes glezna.

Milda Bīrīte dzimusi Valkā 1909.gada 23.janvārī. 1927.gadā beigusi Valkas Jāņa Cimzes Valsts ģimnāziju.

Mācījusies Ļeņingradas (tagad Sanktpēterburgas) Inženierekonomikas institūtā, tā teorētisko kursu beigusi 1934.gadā.

Pēc 2.pasaules kara atgriezusies Latvijā un iestājusies Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā. 1949.gadā beigusi Mākslas akadēmijas Ģederta Eliasa vadīto stājglezniecības darbnīcu.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1959.gada. No 1949.gada piedalījusies izstādēs Latvijā un Padomju Savienībā.

Strādājusi kombinātā „Māksla” un pedagoģisko darbu Rīgā.

Mirusi 1988.gada 7.aprīlī.

Mildas Bīrītes gleznotās ainavas, ziedi, klusās dabas un marīnas ir spēcīgās dabas un zemes krāsās, bagātas faktūras ziņā, portreti nedaudz smagnēji, tie atklāj un raksturo padomju laika noskaņu un tipāžus.

Darbi gleznoti 1950.-1960.gados eļļas tehnikā uz kartona, ar pastozo triepienu, liela daļa tieši ar špakteļlāspiņu, veidojot ļoti biezu krāsas slāni.

Gleznas muzejam uzdāvināja mākslinieces māsa Alma Reke. Krājumā tās nonāca bez rāmjiem, deformējušās, plīsumiem, stūru atslāņojumiem, noplēstiem stūriem, naglu caurumiem un citiem bojājumiem.

Lai darbi atgūtu savu sākotnējo māksliniecisko vērtību un varētu eksponēt, tos bija nepieciešams restaurēt. Gleznas restaurēja valcēniete, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas Restaurācijas apakšnodaļas studente Ieva Kampe. Viņa visām gleznām veica dezinfekciju, atputekļošanu, tīrīšanu, aizdarināja naglu caurumus, likvidēja deformāciju, pietonēja un lakoja zudumus. Pārējie restaurācijas procesi darbiem bija atšķirīgi: kartona atslāņojuma un plīsumu salīmēšana, kartona zudumu pieaudzēšana, nolūzušo fragmentu pielīmēšana un citi.

Pēc gleznu restaurācijas Ieva Kampe stāstīja: „Man projekts ļoti patika. Sākumā biju noraizējusies, kā veiksies, jo bija daži restaurācijas procesi, kurus viena pati nebiju veikusi, taču pasniedzēja, restauratore – vecmeistare Gunita Čakare mani iedrošināja. Gleznu restaurācijai gatavojos ļoti nopietni – lasīju citu restauratoru dokumentāciju, sapirku visus instrumentus. Pirmajā dienā, kā gleznas saņēmu, tā tūlīt visas nofotografēju, lai ātrāk varētu sākt stādāt. Ļoti gribējās zināt kā gleznas draudzēsies ar manām izvēlētajam restaurācijas metodēm. Viss izdevās kā iecerēts.

Es pati arī gleznoju. Tā kā darba apjoms bija liels, tā laikā varēju izpētīt kā attīstījies un veidojies Mildas Bīrītes rokraksts. Māksliniece savu rokrakstu izkopusi pakāpeniski, sākumā apguvusi akadēmiskās zināšanas, kompozīcijas ir klasiskas, vēlāk tās ir savā stilā daudz brīvākas”.

Vējavas “Skrandu” saimniecības ēkas, pirms restaurācijas