12.11.2019
Lāčplēša Kara ordenis

   Šogad 11.novembrī aprit 100.gadi kopš dibināts augstākais Latvijas militārais apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis. To dibināja par godu bermontiešu sakaušanai Daugavas krastos un Rīgas atbrīvošanai. Lāčplēša Kara ordenis kļuva arī par pirmo Latvijas valsts apbalvojumu. Tiesa gan, 1919. gada 11. novembris ir ordeņa simboliskais dibināšanas datums, jo ordeņa statūtus Latvijas Satversmes sapulce apstiprināja 1920. gada 18. septembrī.

 

   Pirmie ordeņi 1920.gada 13.augustā ar Ministru kabineta lēmumu tika piešķirti septiņiem augstākajiem Latvijas armijas komandieriem. Valkas novadnieks, armijas virspavēlnieka štāba priekšnieks, ģenerālis Pēteris Radziņš tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiras Nr.1., kā arī ar LKO II šķiras Nr.5.

 

   

 

   Lāčplēša Kara ordenim bija trīs šķiras, t.i., pakāpes. Apbalvošanu sāka ar ordeņa zemāko, III šķiru, un augstāko, II un I pakāpi varēja piešķirt tikai pēc tam.

 

   Sākot ar 1922.gada novembri, apbalvotajiem izsniedza mākslinieka R.Zariņa veidotu diplomu ar īsu varoņdarba aprakstu un Lāčplēša Kara ordeņa apliecību zilā krāsā.

 

   Valkas novadpētniecības muzeja krājumā glabājas Kara flotilijas komandiera, kapteiņa- leitnanta Eduarda Vernera Puķīša Lāčplēša Kara ordeņa III šķiras diploms Nr.281. oriģināls, izsniegts 1921.gada 30.septembrī.

 

Eduards Verners Puķītis dzimis 1889.gada 27.augustā Mazsalacā jūrnieka ģimenē.

 

    

 

   Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 4.februārī Tallinā, palīdzējis Ziemeļlatvijas brigādes organizēšanā. 1.Valmieras un 2.Cēsu kājnieku pulku rindās kā rotas komandieris piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā, vēlāk kaujās pret landesvēru un dzelzsdivīziju pie Cēsīm un Raunas, pēc tam pie Rīgas, kur ieradies ar nelielu partizānu grupu jau 4.jūlijā.

   1919.gada 25.jūnijā kaujā pie Plānupes Eduards Verners Puķītis ar savu rotu devās ienaidnieka aizmugurē, ielenca Plānupes muižu un straujā triecienā ieguva ložmetēju, tā dodams mūsējiem iespēju tālākam uzbrukumam. 1919.gada 15.oktobrī Eduards Verners Puķītis zem niknas apšaudes personiski izsēdināja pirmo desantu Daugavgrīvas cietoksnī, tā lielā mērā veicinādams cietokšņa un Bolderājas ieņemšanu.

   Miris 1971.gadā Rīgā. Apbedīts Rīgā, Torņakalna kapos.

 

 

 

Valkas novadpētniecības muzeja krājums

Izmantotā literatūra: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, R:Jāņa sēta, Latvijas valsts vēstures arhīvs, 1995., 420.lpp.

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.