11.11.2018
1918.gads. Mārtiņa dienas svinības.

Eiropā turpinājās I pasaules karš. Laikraksta “Līdums” 8.novembra numurā publicēts: “Savā 5.gadā karš redzami tuvojas beigām, bet beigas paredzamas daudz citādākas, nekā kara dalībnieki sākumā to varēja iedomāties. Toreiz stāvēja viena otrai pretim divas naidīgu valstu koalīcijas, kuras katra cerēja gūt uzvaru tāpat kā pagātnes karos. Bet jau tagad redzamās kara sekas māca, ka karš 20. gadu simtenī nav pielīdzināms pagātnes kariem. /../ Karš atriebj zemi – tas sakāms beidzot, zīmējoties arī uz visām mierīgu iedzīvotāju likstām pa kara laiku, kuras kļūst arvienu asākas. Ja tagad nikna spāniešu slimība – gripa- pārstaigā visas zemes, prasīdama daudz upuru, tad arī tā ir kara atriebība. /../ Mieru tautām, mieru cilvēcei – tas ir tas, kas tagadējā brīdī visvairāk vajadzīgs.

 

1918.gada 10.novembrī Valkā uz Mārtiņa dienas svinībām aicināja Valkas Latviešu Sieviešu biedrība. Pasākums notika Valkas Viesīgās biedrības telpās Maskavas ielā Nr.10 (tagad Valga, Kesk iela; nami nav saglabājušies). Ieejas maksa bija šāda: uz svētkiem dienā 1 marka, uz teātri 2 – 5 markas, uz Lielo Mārtiņa balli 2 markas. Skaidro atlikumu no izrīkojuma ziedoja Valkas Latviešu Sieviešu biedrības uzturētājam bērnudārzam.

 

Svētku programmā bija tradicionālās zoss ēšana, dažādas laimes spēles, loterija un “citi raibumi, kādus neredzēja ne Pļaujas svētkos, ne Labrenča tirgū”. Svētkus atklāja un par labu garastāvokli rūpējās vietējais pūtēju orķestris. Ieradās arī mārtiņbērni.

 

Vakarā plkst. 20:00 vietējie spēki izrādīja Jūlija Pētersona komēdiju “Seklā, pelēcīgā ikdienība”. Režisors bija J. Dukāts. Teātra biļetes iepriekš varēja iegādāties Lārman jaunkundzes veikalā*.

 

Noslēgumā bija liela Mārtiņa balle "ar vienlīdzīgām tiesībām  visām tautībām un visiem kungiem, un dāmām”. Svinības beidzās plkst. 4:00 no rīta.

 

Mārtiņa dienas svinību reklāmas plakātus gatavoja un dažas teltis uzstādīja jaunais latviešu mākslinieks Romans Sutta**. Pēc pasākuma laikrakstā “Līdums” bija publicēta diezgan kritiska Arvīda Plotnieka recenzija. Savu rakstu viņš iesāka ar vārdiem: “Sieviešu biedrības sarīkotā Mārtiņa dienā publikai bija jūtams kaut kas svešs glezniecības pasaulē - Romāna Suttas gleznotie plakāti.” A.Plotnieks atzīmēja to, ka latviešu glezniecība gan vēl ir jauna un ka latviešiem tuvāka ir reālistiska māksla, tādēļ abstraktā māksla tai ir sveša: “Romāns Sutta latviešu glezniecībā grib ienest suprematismu un kubismu. Jaunstrāvas mākslās ir daudz un dažādas, un tāpēc arī nebūtu vēlams, ja latviešu jaunstrāvas mākslinieki pieslietos krieviskam vai franciskam, bet gan lai paši radītu savu, jaunu mākslas pasauli, kurai nebūtu nekādu tuvu sakaru ar cittautu mākslu. No Romāna Sutta kā jaunstrāvnieka glezniecībā ir sagaidāms kaut kas cēlāks, jo katrs viņa pindzeles vilciens izteic gleznotāja idejisko enerģiju.”

 

 

* Lārmane Ida – viņai piederēja galantērijas preču veikals (Modewaren Handlung) Rīgas ielā Nr.4 (tagad Valgā Riia tn.)

 

** Gleznotājs, grafiķis, dizainers, interjerists, scenogrāfs, pedagogs Romans Suta (1896-1944) Valkā pavadījis bērnību. Te R.Sutas tēvam piederējis lampu veikals. Ar ģimeni R.Suta šeit atradies arī 1917.gada decembrī. Toreiz viņš kopā ar pārstāvjiem no Latvju Kareivju Nacionālās Savienības  A.Kroderu, K.Skalbi J.Akurāteru, A.Austriņu, Ā.Ersu, J. Rozi, A.Plesneru, Ed.Virzu un jaunajiem gleznotājiem V.Toni, N.Strunki, K.Johansonu, J.Kazaku kādā naktī piedalījās protesta akcijā pret Iskolatu (Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja - saīsinājums no krievu valodas). Viņi Valkā pie Iskolata durvīm piesita lapiņu ar E.Virzas dzejoli.

 

Publikācijai izmantots galvenokārt sabiedrisks, politisks un literārs dienas laikraksts ”Līdums”, kuru no 1915.gada 24.augusta līdz 1918.gada 1.decembrim izdeva Valkā.

 

Maskavas iela. Valka, apt. 1916.gads. Tagad Valgā (Igaunija) Kesk tn. un Päŗnu pst. stūris.

Valkas novadpētniecības muzeja krājums

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.