Vasarsvētki 1918.gadā bija 19. un 20.maijā. Tobrīd (kopš 1918.gada 22.februāra) Valka atradās vācu okupācijas zonā – 8.armijas darbības teritorijā. Lai gan aktīva karadarbība te nenotika, pilsētā par kara laiku vēstīja vācu karavīru klātbūtne, bija problēmas ar pārtikas apgādi, pastāvēja komandantstunda, iebraucējiem bija jāpiesakās policijā u.c. Laikraksti informēja par situāciju frontē. Tai skaitā politiskais, sabiedriskais un literārais dienas laikraksts “Līdums”, kurš izmantots šai publikācijā.
Dzīvi Valkā noteica 8.vācu armijas virspavēlniecība. Ārēji viss ritēja it kā normālu gaitu – izdeva laikrakstus un žurnālus, darbojās skolas, dibinājās jaunas biedrības, notika teātra izrādes u.c. Valkā Pleskavas ielā Nr.1, kur kādreiz atradās nodegusī pareizticīgo baznīca (vieta tagad Valgā: skvērs Kesk, Kuperjanova un Vabaduse ielu krustojumā), bijušajā mācītāja mājā atvēra vācu zaldātu namu. To ierīkoja vācu zaldātu un dzelzceļnieku namu komisija austrumu un dienvidu frontē. Šādu namu uzdevums bija rūpēties par to, lai vācu karavīriem būtu vieta gan sabiedriskās dzīves norisēm, gan klusai atpūtai, piemēram, vēstuļu rakstīšanai.
Bija izsludināts, ka līdz 15.jūnijam varēs samainīt cara naudas rubļus pret markām. Maiņas kurss bija 1,25 markas par rubli.
Apvienojoties sabiedrībai “Konzums” un Centrālai Patērētāju biedrībai 12.maijā izveidoja Centrālo Savienību “Konzums”.
Dienas laikraksts “Līdums” sekoja aprīlī atklātā Latviešu Pagaidu Nacionālā teātra organizēšanās gaitai un izteica cerību: “Ja tikai ārēji šķēršļi netraucēs turpmāko darbību, droši vien teātrs izaugs par īstu nacionālu teātri.” Teātris darbojās telpās Maskavas ielā Nr.10 (tagad Valgā Kesk iela, ēka nav saglabājusies), kuras tas īrēja no Valkas Viesīgās biedrības. Pirmajos Vasarsvētkos, 19.maijā, te izrādīja R.Blaumaņa 5 cēlienu traģēdiju “Pazudušais dēls”. No Rīgas ieradās aktieru papildinājums – Mirdza Šmithene, Olga Āriņa, Rodrigo Kalniņš. Izrādes režisors bija Vilis Bergmanis. Jaunas dekorācijas izgatavoja Pauls Kundziņš. Kara apstākļos bieži vien vienu un to pašu dekorāciju izmantoja vairākām izrādēm. Zāle uz “Pazudušo dēlu” bijusi “pilna līdz pēdējai iespējai”. Otrā Vasarsvētku dienā 20.maijā notika lugas „Ļaunais gars" izrādes atkārtojums, tikai pie citāda lomu sadalījuma. Atkārtotā izrāde bijusi daudz dzīvīgāka par pirmo.
22.maijā Valkas Latviešu sieviešu biedrība atklāja bērnu rotaļu laukumu. Paredzēja, ka bērni tiks nodarbināti pēc vācu pedagoga Frīdriha Frēbeļa metodes, kuras pamatā ir pasaules izzināšana, praktiski darbojoties, kad audzēkņiem tiek dota daudz lielāka patstāvība, līdz ar to - iespēja mācīties no savām kļūdām. Laikraksts “Līdums” sludināja: “Maksa par piedalīšanos mēnesī: biedreņu bērniem – 5 rubļ.; nebiedreņu bērniem – 10 rubļ. Mazturīgu vecāku bērni tiks pieņemti par brīvu.”
Vācu 8.armijas virspavēlniecība noteica Vasarsvētku brīvdienas skolās: “mācības pārtraucamas sestdien, 18.maijā, un atjaunojamas trešdien, 22.maijā.”
Paskarte "Priecīgus Vasaras Svētkus! ".
Izdota 20.gadsimta sākumā
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
