Valka joprojām ir vācu okupācijas zonā. Norit it kā mierīga ikdienas dzīve, tomēr iedzīvotājiem jāievēro ierobežojumi. Piemēram, nakts stundās uz ielas drīkst atrasties tikai ar īpašām atļaujām. 26.jūnijā Valkas pilsētas priekšnieks majors Levins izdod rīkojumu, ka “visiem, kuri pēc kara izbeigšanas atgriezušies atpakaļ uz Valku, jāpieteicas līdz 6.jūlijam policijas valdē.” Par šī paziņojuma neievērošanu paredzēts sods.
1918.gada 28.jūnijā Valkā notiek apspriede par Valkas priekšpilsētu daļu – Lugažu laukuma (tagad Valkas pilsētas centrs) un Purakiles (igauniski Purakülla – tagad teritorija pierobežā Valgā starp Tartu un Vīlandes ielām) apvienošanu vienā administratīvā vienībā. Apspriedē piedalījās šo Valkas pilsētas nomaļu namsaimnieku priekšstāvji. Kā minēto nomaļu iecirkņa priekšnieks iecelts Bruno Zīlītis.
Laikraksts “Līdums” min sapulcējušos viedokli šai jautājumā: “No Lugažu laukuma namsaimnieku puses tika celti pret šādu apvienību iebildumi un aizrādīts, ka Purakiles teritorija, kura atrodas starp Tērbatas un Vīlandes ceļiem, nesaiet kopā ar Lugažu laukumu un ka arī citi saimnieciska rakstura iemesli nerunā par labu šādai administratīvai apvienībai. Apspriedē ievēlēja komisiju, kura lai šo lietu skatītu cauri, uzstādītu budžetu un t. t. Komisijā ievēlēja: Grosvaldu, Kornetu, Tiltiņu, Penci un Sarkano.”
29.jūnijā Valkā “Sädes” zālē (tagad Valgā, Vabaduse iela 8) notiek Jaunā Rīgas latviešu teātra un “Komēdijas” viesizrāde ar R.Valtera jaunatnes drāmu 3 cēlienos “Tornī”. Izrādi vada Voldemārs Ābrams*. Pēc teātra izrādes sekoja dejas.
Laikrakstā “Līdums” par to ir visai nesaudzīga Pāvila Rozīša** recenzija. Kā zināms, Valkā atrodas Latviešu Pagaidu nacionālais teātris. Par to, kādēļ tomēr abi Rīgas teātri ieradās Valkā P.Rozītim ir viedoklis: “Sak, jums tur ir Pagaidu nacionālais teātrs, kurš izrāda tikai oriģināllugas, es [domāts V.Ābrams] braukšu ar tulkojumu un izkonkurēšu jūs...”. Par izrādi recenzents raksta: “...izrāde visā kopībā atstāja neiepriecinošu iespaidu! /../ Ja šī izrāde būtu uzskatāma kā diletantu [pašdarbnieku] darbs, tad viņu varētu uzskatīt par diezgan izdevušos. Bet izrādes dalībnieki taču pretendē uz Jaunā Rīgas teātra un “Komēdijas” aktieru vārdu un tas ir bēdīgi! Uz laukiem un mazpilsētās var rasties ļoti greizs spriedums par Rīgas teātriem un viņu aktieru spējām. Daži lauku diletanti var teikt, viņi Rīdzeniekus sit pušu.”
*Voldemārs Ābrams /1891-1956/ pirmā pasaules kara gados pustukšā Rīgā 1916. – 1917.g. kopā ar Kr.Koškinu uzturēja teātri “Komēdija” (Lāčplēša ielā 25), kas bija privāts pasākums.
** Rakstnieks, žurnālists un tulkotājs, romānu "Ceplis" un "Valmieras puikas" autors Pāvils Rozītis /1889-1937/ pēc atgriešanās no Baku 1918.gadā neilgu laiku dzīvoja un strādāja Valkā.
Publikācijai izmantots politiskais, sabiedriskais un literārais dienas laikraksts “Līdums”.
Skats uz Rīgas un Raiņa ielas krustojumu no Lugažu draudzes baznīcas torņa. Valka, aptuveni 1920.gads.
Foto Antons Rudīts.
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
