Pirms 100 gadiem ap Lieldienu laiku situācija valstī bija sekojoša: Vidzemi, tāpat kā Latgali un Igauniju, 1918.gada februārī bija okupējuši vācieši; Krievijā notika Latviešu strēlnieku pulku izformēšana.
Valkā pēc lielinieku aiziešanas vēl aprīļa sākumā nebija atjaunojies pasta darbs. Toties dažās sfērās dzīve ritēja it kā normālās sliedēs. Centrālā Savienība “Konzums” iedzīvotājiem piedāvāja Rantes burkānu sēklas “vairumā un mazumā bez ierobežojumiem”. Tās varēja iegādāties noliktavā, kas atradās Valkā Maskavas ielā 14 (ēka nav saglabājusies, tagad vieta Valgā Kesk ielā). Pacientus pieņēma ārsti, piemēram, speciālists ķirurģijā un iekšējās slimībās Dr. A.Rubins, speciālists iekšējās un nervu slimībās Dr. Luksenburgs un Dr. Jānis Lībietis /1885-1946/. Sludinājumi vēstīja, ka vajadzīgs klavieru spēlētājs “priekš kinematogrāfa «Rekords»” Puškina ielā Nr.4 (tagad Valgā Kungla iela)”.
Karalaika nestabilo situāciju izmantoja savā labā arī negodīgi cilvēki. Dienas laikraksts “Līdums” 1918.gada 3.aprīlī publicēja ziņu, ka Valkas tirgus laukumā (tagad Valgā tirgus laukums) “divi jauni cilvēki staigāja gar iebraucējiem lauciniekiem, prasīdami pēc „Kerenska"* naudas 20 un 40 rubļu gabaliem. Minētās naudas vietā viņi piedāvāja veco krievu naudu, maksādami par „Kerenska" naudu no sākuma tikai pusi, vēlāk gan solīdami vairāk. ”Pircēji” nozuda. Lauciniekiem der būt uzmanīgiem pret šādiem spekulantiem, kuri ar „Kerenska” naudu dzen “veikalu”. Naudai ir zināms kurss un pie tā jāturas.” Šeit jāpiemin, ka 1918.gada 3.martā noslēgtais Brestas miera līgums deva cerības izdevīgā brīdī okupētos apgabalus pievienot Vācijai, tāpēc Austrumu aizdevu kase Kauņā 1918.gada aprīlī saņēma uzdevumu izlaist jauna parauga naudaszīmes ar marku nomināliem, dēvētas par Ostmarkām; ar tekstu vācu, poļu, lietuviešu un latviešu valodā. Par naudas zīmju viltošanu paredzēja spaidu darbus līdz 8 gadiem. Vidzemē galvenais maksāšanas līdzeklis tomēr palika cara rubļi.
Kā vēstīja “Līdums” 1918.gada pirmajās Lieldienās svētku dievkalpojumā Valkas sv. Jāņa baznīca (tagad Valgā) bija pilna ar dievlūdzējiem. Dievkalpojumu vadīja mācītājs Jūlijs Kupčs /1882—1962/. Tajā piedalījās arī vācu karspēka orķestris. Noslēgumā orķestra un baznīcas ērģeļu pavadījumā dievlūdzēji “pacilātā sajūsmā” izpildījuši “Ak tu, priecīga, ak tu, svētīga”.
Otrajās Lieldienās Latviešu Pagaidu nacionālais teātris Valkā izrādīja Rūdolfa Blaumaņa lugu “Indrāni”. Visas biļetes bijušas izpārdotas. Recenzija par izrādi publicēta 1918.gada 3.aprīlī laikrakstā “Līdums”. To rakstījusi dzejnieka, politiķa Kārļa Skalbes /1879-1945/ sieva Lizete Skalbe /1886-1972/. “Šī latviski – klasiskā bēdu luga ir neizsmeļams latviešu valodas daiļuma avots. Cēlie latviskie raksturi viņā piemērs uz latvisku dvēseles skaidrību. Izrādes sarīkotājiem pilnā mērā pieder publikas pateicība, ja arī ārējais ietērps pie tagadējiem apstākļiem varēja būt tikai trūcīgs un arī daža laba loma un viņas tēlotājs nesaskanēja viens ar otru tā, kā to varētu vēlēties.” Recenzente slavēja aktiera Jāņa Simsona /1887-1939/ veikumu Indrānu tēva lomā. Par aktrises Tijas Bangas /1882-1957/ sniegumu L.Skalbe rakstīja: “Tijas Bangas niknā un strādīgā lauku saimniece Ieva tomēr nespēja pacelties līdz Indrānu tēvam kā līdzīgi spēcīgs, kaut gan pretējs raksturs.” Raksta nobeigumā viņa izteica cerību, ka turpmāk jaunā trupa turpinās publikai piedāvāt latviešu autoru lugas. Skatītājos bijuši arī vācu karavīri, kurus gan piesaistījusi saviesīgā daļa, kas paredzēta pēc izrādes.
Vācu karavīru klātbūtne Valkā un arī laikraksti neļāva iedīvotājiem aizmirst, ka tomēr ir kara laika apstākļi. Piemēram, “Līdums” informēja, ka sākot ar 4.aprīli “katru dienu notiks, vecos krievu šaušanas laukumos uz ziemeļrietumiem no Valkas–Valmieras dzelzceļa līnijas, šaušana ar pilniem lādiņiem. Uz ceļiem, pa kuriem nedrīkst iet pa šaušanas laiku, tiks izliktas biedināšanas zīmes.”
* Aleksandrs Kerenskis /1881-1970/ Krievijas Republikas pastāvēšanas laikā 1917.gadā bija Krievijas Pagaidu valdības premjerministrs līdz lielinieku apvērsumam oktobrī.
Izmantots sabiedrisks, politisks un literārs dienas laikraksts ”Līdums”, kuru no 1915.gada 24.augusta līdz 1918.gada 1.decembrim izdeva Valkā.
20 rubļi. Krievijas Pagaidu valdības kases zīme (tā sauktā Kerenka). Apgrozībā izlaista 1917.gadā.
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
1 marka. Aizdevu kases zīme Vācijas okupētiem apgabaliem (tā sauktā Ostmarka). Apgrozībā izlaista 1918.gada aprīlī
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
Materiālu sagatavoja Ligita Drubiņa,
Valkas novadpētniecības muzeja speciāliste
