1918.gada 27.oktobrī Valkas Viesīgā biedrība savās telpās Maskavas ielā Nr.10 noorganizēja Labrenča tirgu*.

Biedrībai bija doma atjaunot “veco labo laiku tirgus ainu, kad vēl visur valdīja pārticība un omulība”. Mērķis bija atlikumu no visa izrīkojuma ziedot Latviešu Pagaidu Nacionālajam teātrim.

Jāpiezīmē, ka Valka šai laikā joprojām atradās 8.vācu armijas kontrolētajā zonā.

Tirgus atklāšana notika plkst. 14:00. “Tirgus kņadai” beidzoties, plkst. 20:00 notika teātra izrāde „Potašs un Perlamutrs”, uz “Titānika” bojā gājušā autora Montegi Glass komēdija vairākos cēlienos režisora Kristapa Koškina vadībā. Noslēgumā bija „Labrenča balle” ar “visādiem uzjautrinājumiem” līdz pulksten 4 no rīta. Biļetes derēja kā nakts atļaujas, jo 8.vācu armija bija noteikusi komandantstundas, kad cilvēki vēlās vakara un nakts stundās nedrīkstēja atrasties uz ielas ārpus savas dzīvesvietas.

Tirgū bija, kā tolaik teica, vairākas nodaļas. Piemēram, pārtikas, kur “dabūjamas arī tādas lietas, kuras mums tagad pa lielākai daļai pieietamas tikai pa dzirdēšanai”; daiļliteratūras – “viss tas, ko sirds un jūtas kāro”; sīku preču – “visādas ikdienišķā dzīvē nepieciešamas mantas” u.c. Bija arī tādi tolaik ierastie tirgus “atribūti” kā kumēdiņi, leijerkastnieks, ermoniķu spēlētājs, kā arī laba orķestra mūzika.

Savukārt loterijā, kuras biļetes cena bija viena marka, varēja iegūt dažādus vinnestus, piemēram, trusīšus. Tirgus laikā neizņemtos laimestus varēja dabūt līdz 5.novembrim. Līdz noteiktajam laikam nesaņemtos vinnestus uzskatīja par nākošas loterijas īpašumu.

Labrenča tirgum bagātīgas dāvanas deva Valkas veikalnieki un apkārtnes lauksaimnieki. To atbalstīja arī Centrālā Savienība „Konzums”, „Līduma” Izdevēju Sabiedrība un Valmieras mākslinieku grupa.

Rezultātā Valkas Viesīgās Biedrības rīkotais Labrenča tirgus “kopā ar dāvinājumiem devis 7,903 markas 82 feniņus skaidra atlikuma par labu Latviešu Pagaidu Nacionālam teātrim.”

* Laikrakstā “Līdums” 1918.gada 28.augustā publicēja Edvarda Virzas dzejoli “Labrenču tirgus”. Labrenča diena ir 10.augustā. Šķiet, ka Valkas Latviešu Viesīgā biedrība iedvesmojās no dzejoļa un 27.oktobrī sarīkoja Labrenča tirgu.

Šis E.Virzas dzejolis iekļauts krājumā “Dievišķīgās rotaļas”, kas 1919.gadā izdots Valkā Jāņa Rauskas izdevniecībā. Dzejolim dots nosaukums “Gada tirgus” un tas krietni rediģēts.

Šeit ievietots dzejoļa sākotnējais variants.

Labrenču tirgus.

Iz vietām attālām un vietām tuvām,

Iz Cēsīm, Valmieras un mājām, kas starp druvām,

Un mežiem cauru gadu netraucēti dus.

Ir vedis Labrencis šos lielos ļaužpulkus,

Kas zirgiem, kliedzieniem un pelnīšanas alku.

Un vīriem, sievām, bērniem piepildīja Valku.

Kur vien tik nesniedzās šai ņudzeklī tev skats:

Pie galvas galva un pie rata rats

Kā jūras viļņu nerimstošā čala

Še plūda, pieauga un kustējās bez gala.

Ko ražo Vidzeme – še atrodams bij viss:

Te lūk, ir vadmala, to šurpu atvedis

Bij manīgs piebaldzēns iz savām kalnu ārēm.

Te rati zābakiem stāv pilni līdz pat skārēm.

Te pudos vaj ar mārciņās stāv griezts

Kā rudens saule dzeltens vizuļojošs sviests.

Tur čigāni, kas rīkojas pa tirgiem

Ar iemainītiem un ar zagtiem zirgiem.

Pār lūpām uzslavas un paļas tiem.

Te pirmie āboli un tur pa toveriem

Guļ cieši kopā galvas sabāzuši

No taukiem pārplūduši Skalbēm mīļie zuši.

Lūk, sieri smaržīgie un brūno desu riņķi.

Uz kārtīm uzkārti stāv nokūpuši šķiņķi

Un teļu, kā ar` cūku viduči un ribas,

Ko slavēt, uzstatīt un ēst un baudīt gribas.

Tas viss dod veselīgas, nevainīgas preces.

Vēl augsti teikt es vēlos mūsu laucinieces,

To stāvus spēcīgos un nodegušās sejas

Un rokas, zilās acis, kurās spogulējas

Viss mūsu zemes daiļums mīlīgais:

Tās kalni, meži, upes, ezeri un gaiss.

Un ietverts mūsu mākslā, visiem mūžiem spītēs

Tas skaistums, kas ir apslēpts lauku Afrodītēs.

Man tīkas zemnieki un viņu rudens tirgi.

Cik jautri nakti nes tos sprauslojoši zirgi,

Kad zvaigznes sen jau mirdzē tumšā gaisa jumā,

Uz mājām, aizmigušām druvu mierīgumā !

Publikācijai izmantots sabiedrisks, politisks un literārs dienas laikraksts ”Līdums”, kuru no 1915.gada 24.augusta līdz 1918.gada 1.decembrim izdeva Valkā.

Skats no Jāņa baznīcas. Valka (tagad Valga, Igaunijā), apt. 1906.gads.

Attēla labajā pusē ar “X” atzīmētas Valkas Viesīgās biedrības ēkas Maskavas ielā Nr.10 (tagad Valgā, Kesk iela; nami nav saglabājušies).

Pagalma ēkā 1918.gadā no aprīļa līdz decembrim notika Latviešu Pagaidu Nacionālā teātra izrādes.

Valkas novadpētniecības muzeja krājums