Laikraksts “Līdums” 1918.gada gada 16.novembrī vēstīja: “Satversmes sapulces sasaukšana. Vācu zaldātu padomes Latvijā paziņo, ka viņām ar krievu lielniecismu nav nekā kopēja, ka viņas pret visām vietējām tautībām ieturēs labas attiecības. Čehu republikas proklamēšana. Latviešu Zemnieku Savienības paplašinātā valdes un padomes sēde, atjaunojot pārtraukto partijas darbību, atklāta vakar [15.novembrī] pulksten 12 dienā Valkā. /../.”
Situācija Rīgā 1918.gada novembra dienās bija sarežģīta. Rīgā literātu un brīvo profesiju aprindas cīnījās savā starpā, kurai no tām būs svarīgāka loma jaunajā valstī. Lai stabilizētu stāvokli, Valkā uz apspriedi sanāca Zemnieku Savienības valdes locekļi.
1918.gada 15.novembrī Valkā Viesīgās biedrības namā Maskavas ielā 10 notika Latviešu Zemnieku Savienības (LZS) Centrālās padomes apspriede, kas nolēma proklamēt Latviju kā neatkarīgu demokrātisku republiku. Konference nedalīti izteicās par tūlītēju Latvijas nodibināšanos un nozīmēja savus pārstāvjus jaunajai Tautas padomei. Kārlis Ulmanis LZS 15.novembra apspriedi raksturoja šādi: „Tā bija sēde, kurā man vajadzēja ierasties un uzstādīt jautājumu, vai laucinieki, zemnieki vēlas savu valsts patstāvību, neatkarību, jeb viņi vēlas kalpot tālāk citiem. Visiem 18.novembra priekšdarbiem Rīgā vajadzēja atvest piekrītošu atbildi no laukiem. Un šajā sanāksmē Valkā atskanēja atbilde: „Jā, mūs nekas nevar sabaidīt, mēs vēlamies, lai latviešu tauta tiktu pie patstāvības, lai mēs dabūtu savu valsti, savu neatkarību”.
Ar izvēlētajiem Vidzemes zemniecības pārstāvjiem K.Ulmanis atgriezās Rīgā un Rīgas nesamierināmajiem runātājiem lika saprast, kādi ir īstā Latvijas spēka avota - lauku - uzskati šajā brīdī, kad kavēties nav laika.
Pēc trīs dienām - 1918.gada 18.novembrī - Rīgā, tagadējā Nacionālajā teātrī Tautas padome svinīgi pasludināja Latvijas Republiku – patstāvīgu un neatkarīgu valsti, apvienotu etnogrāfiskajās robežās (Kurzeme, Vidzeme un Latgale).
Gan LZS Centrālās padomes apspriedē Valkā, gan Latvijas Valsts pasludināšanas aktā 18.novembrī Rīgā piedalījās arī Kārķu pagasta lauksaimnieks, LZS biedrs Jānis Ampermanis*.
1918.gada 15.novembris bija vēsturiska diena Latvijas zemniekam. Viņš pierādīja, ka pareizi prot novērtēt politisko momentu un zina, ko prasa Latvijas intereses.
* Jānis Ampermanis (1889.–1942.) - dzimis Kārķu pagasta "Irbītēs" zemnieku ģimenē. Mācījās Valka pilsētas skolā, piedalījās Pirmajā pasaules karā latviešu strēlnieku pulkos.
Pēc Februāŗa revolūcija 1917.g. piedalījās Latviešu Zemnieku savienības dibināšanā Valkā 1917.gada 12.maijā. 1918.gada 17.novembrī ievēlēts par Tautas padomes deputātu, piedalījās Latvijas valsts palsudināšānas aktā 18.novembrī. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919.gadā karoja O.Kalpaka bataljona atsevišķās studenti rotas sastāvā.
Pēc I Pasaules kara beigām J.Ampermanis bija Kārķu pagasta padomes un valdes priekšsēdētājs, 7. Valkas aizsargu pulka 3. rotas komandieris. Latvijas Zemnieku kredītbankas un a/s "Ķieģelnieks" padomes loceklis. 1941.gada 14.jūnija deportācijas laikā apcietināts un aizvests uz PSRS, kur viņu nošāva 1942.gada 27.jūnijā kādā no Gulaga soda nometnēm. Pēc citiem datiem 1942.gada 26.februārī miris Sevurallagā, Sverdlovskas apgabalā.
Publikācijai izmantots sabiedrisks, politisks un literārs dienas laikraksts ”Līdums”, kuru no 1915.gada 24.augusta līdz 1918.gada 1.decembrim izdeva Valkā, laikraksts “Brīvā zeme”, kā arī Valkas novadpētniecības muzeja ceļvedis izstādei „Par Latviju” (1999.g.).
Priekšplānā Valkas Viesīgās biedrības nams Maskavas iela Nr.10. Valka, apt. 1925.gads.
Tagad vieta Valgā Kesk ielā; nams nav saglabājies.
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
