Valkas pilsētas centrā – skvērā starp Rīgas–Dārziņa–Semināra ielām, atrodas rakstnieka un militārā darbinieka Roberta Eidemaņa (1895–1937) krūšutēls, kuru atklāja 1967. gada 20. oktobrī.

Krūšutēls atrodas iepretī bijušajai Valsts reālskolai. Tā autore ir tēlniece Marta Lange (1903–1985).

Roberts Eidemanis laika posmā no 1908. – 1914. gadam mācījās Valkas reālskolā. Pēc tās absolvēšanas rudenī viņš iestājās Pēterburgas Mežu institūtā.

Kopš 1914. gada Roberta Eidemaņa dzīve ritēja ārpus Latvijas. 1916. gadā R. Eidemani iesauca cariskās Krievijas armijā, un no šī laika viņš savu dzīvi saistīja ar militāro jomu. Tomēr R. Eidemanis rakstīja arī dzeju, prozu, lugas, ko esot darījis latviešu valodā. Viņš darbojies Maskavā latviešu kultūras un izglītības biedrībā "Prometejs".

Literārās intereses Robertam Eidemanim radušās agri, jo vecāki daudz lasījuši un mudinājuši savus deviņus bērnus pievērsties izcilu rakstnieku darbiem.

Jau trīspadsmit gadu vecumā Roberta literārie vingrinājumi parādījās periodikā. 1908. gadā laikraksta "Latvija" literārajā pielikumā publicēts dzejolis "Kaisli skūpstot vējiņš mazs...":

Kaisli skūpstot vējiņš mazs

Ābelītes tver,

Un tās baltās pārsliņas

Lēni zemē ber...

Bet tu sapņus auzdama

Sēdi klusi, klusi –

Nepamani it nemaz,

Ka jau apsnigusi...

[1908.g.]

1910. gadā, kad Robertam Eidemanim apritēja piecpadsmitais gads, iznāca viņa pirmais dzejoļu krājums ”Straumē”. Tas izdots Valkā, Jāņa Rauskas apgādībā.

Pēc pāris gadiem – 1912. gadā – klajā nāca R. Eidemaņa otrais dzejoļu krājums “Uz saules taka”, kuru izdeva apgāds “Varavīksna”.

R. Eidemaņa pirmo lugu “Kalnāju dzimta” – drāma 4 cēlienos 6 ainās – 1913. gadā izdeva Valkā, arī Jāņa Rauskas apgādībā. (Tā pieejama Valkas novada Centrālajā bibliotēkā.)

Protams, šajā laika periodā tapušie Roberta Eidemaņa literārie darbi mākslinieciskā ziņā bija vēl negatavi.

Roberta Eidemaņa ģimene

Roberts Jānis [Johannes] Eidemanis dzimis 1895. gada 9. maijā Lejasciemā, kur viņa tēvs Pēteris Eidemanis (1861-1907) kopš 1886. gada strādāja par draudzes skolotāju un ērģelnieku, kā arī bija kora diriģents Lejasciema Labdarības biedrībā (vāciski Wohltätigkeits Vereins).

Pēteris Eidemanis 1878.–1882. gadā mācījās Valkā Vidzemes draudzes skolu skolotāju seminārā. Pēc tā absolvēšanas līdz 1886. gadam Roberta Eidemaņa tēvs strādāja Ērģemes draudzē – sākumā kā palīgskolotājs, pēc tam - draudzes skolotājs un ērģelnieks.

Ar savu sievu, tolaik vēl ģimnāzisti Olgu Krilovu (1896-1985), Roberts Eidemanis iepazinās 1913. gadā Valkā. Laulībā dzima dēli Gunārs (vēlāk Gunnars; 1929-2005) un Arnolds (1933-1938).

Roberta Eidemaņa ģimene. Gruzija, aptuveni 1934. gads.

No kreisās puses: 1. sieva Olga (1896-1985), 2. dēls Arnolds (1933-1938),

3. dēls Gunārs (vēlāk Gunnars; 1929-2005), 4. Roberts Eidemanis (1895–1937).

Valkas novadpētniecības muzeja krājums

Roberta Eidemaņa dzīve noslēdzās traģiski – viņš, kā vairāki tūkstoši Krievijas latvieši, kļuva par upuri tā dēvētajām Staļina represijām. 1937. gadā R. Eidemani arestēja, spīdzinot piespieda atzīt savu dalību militāri – fašistiskā sazvērestībā un latviešu pagrīdes organizācijā. 1937. gada 11. jūnijā speciālā PSRS Augstākās tiesas sēdē viņam piesprieda nāves sodu un 12. jūnijā nošāva.

Represijām tika pakļauta arī Roberta Eidemaņa ģimene un draugi. Sieva Olga tika ieslodzīta nometnē. Dēlus ievietoja bērnu namā, kur jaunākais dēls Arnolds nomira 5 gadu vecumā.

Roberts Eidemanis(1895–1937). 1936. gads

Valkas novadpētniecības muzeja krājums

Roberts Eidemanis šobrīd kļuvis par “neērto latvieti” – galvenokārt savas militārās karjeras dēļ, kas 20. gadsimta 20.-30. gados veidojās un ritēja ārpus Latvijas. Bet viņš kļuva par upuri, tajā sistēmā, kuras labā strādāja.

Savukārt latviešu literatūras pētnieki mūsdienās izsaka versiju, ka R. Eidemanis, pie citādiem likteņa pavērsieniem, iespējams būtu kļuvis par vienu no latviešu literatūras klasiķiem. Viņa romānu "Ielenktie" (1925.g.) uzskata par latviešu avangarda prozas paraugu.

Joprojām saistībā ar šo tēmu – latvieši Krievijā 20. gadsimta 20.-30. gados – Latvijā runājam maz un ir daudz jautājumu...

Papildus informāciju par Robertu Eidemani var iegūt:

neertie-latviesi-ltv-dokumentala-filma

https://www.literatura.lv/personas/roberts-eidemanis

Valkas novada centrālajā bibliotēkā

Informāciju sagatavoja:

Ligita Drubiņa,

Valkas novadpētniecības muzeja

izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja