Iecere Valkā dibināt muzeju bija jau 1920.gadu sākumā. “Jau no 1923.gada pastāv nodoms Valkā nodibināt muzeju” – tā apgalvoja Valkas pilsētas galva D.Abuls savā vēstulē Kultūras fonda domei.

1924.gada jūlijā Valkas pilsētas dome ziņoja Izglītības ministrijai, ka domā atklāt pilsētas muzeju. Tā paša gada decembrī tā prasīja Jelgavas pilsētas valdei muzeja darbības noteikumus. Valcēnieši iecerēja vākt un iegādāt latvju mākslas darbus un etnogrāfiskus (vēsturiskus) priekšmetus. Aktīvs muzeja ieceres atbalstītājs bija Valkas pilsētas policijas jaunākais kārtībnieks Oskars Bušs /1888.-1951./

Valkas pilsētas policijas kārtībnieks Oskars Bušs (1888-1951).

Foto V.Suškevičs, Valka, apt. 1930.gadu sākums.

O.Bušs savā dienasgrāmatā rakstīja: “Krievijā, Pēterburgas laikā (ap 1912.g.), daudzos muzejus apmeklēdams, biju ļoti ieinteresēts arī šinī lietā un sāku meklēt un mudināt piekritējus, vākt materiālus un dibināt Valkā vēsturisku muzeju. Runāju ar Pilsētas valdi, kuŗa šo ideju solīja atbalstīt un izdeva man apliecību, kā jaundibināmā muzeja darbiniekam ar aicinājumu personām un iestādēm sniegt palīdzību. Pirmā laikā, t.i. 1924.g. nebija nekādu priekšmetu, ne telpu.”

1925.gadā Valsts zemju fonds Valkas pilsētas pašvaldībai nodevis bijušā Cimzes semināra ēku un attiecīgu gruntsgabalu ar noteikumu, ka šajā ēkā jāierīko muzejs.

Tomēr šajā desmitgadē Valkā muzeju tā arī neizdevās atvērt – galvenokārt nepieciešamo līdzekļu trūkuma dēļ.

Izmantotie avoti:

LVVA 3808.fonds, 1.apr.

Laikraksts “Ziemellatvija”, 1939.g.

O.Buša dienasgrāmata. Vācija, 1950.gads.

Informāciju sagatavoja Ligita Drubiņa,

Valkas novadpētniecības muzeja

izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja