10.03.2020
1930.gadi. 1.daļa: Valkā muzeju ierīko aizsargu organizācija

1920.gados radušos domu par savu muzeju valcēnieši neatmeta un turpināja darbu. Valkas pilsētas valde 1930.gada 5.septembrī Oskaram Bušam* un Jānim Jaunzemam** izdeva apliecības, ka “apliecības uzrādītājs ir Valkas pilsētas muzeja darbinieks, kamdēļ, visas personas un iestādes tiek lūgtas sekmēt viņa darbību”. Muzeja organizēšanas darbā aktīvi iesaistījās arī skolotājs Jānis Vinters***. Tomēr muzeja iekārtošana Valkā un tā atvēršana publiskai apskatei vainagojās ar sekmēm kad iesaistījās 7. Valkas aizsargu pulks.

 

1935.gada 7.jūlijā 7. Valkas aizsargu pulka komandieris Kārlis Briedis /1892-?/ deva rīkojumu uzsākt muzeja organizēšanas darbu. Tika izsludināta vēsturisku un etnogrāfisku priekšmetu vākšana, bet telpu, kur novietot savāktos priekšmetus, vēl nebija. Pilsētas pašvaldība muzeja ierīkošanai no Valsts zemju fonda 1925.gadā piešķirtās telpas – bijušo Cimzes semināru**** – izmantoja citām vajadzībām. Tādēļ pilsētas valde 1935.gada decembrī muzejam piešķīra 3 istabas Rīgas ielā Nr.5 – bijušā Coru krogā*****. Pašvaldība tur ierīkoja elektrību un deva bez maksas telpas, kā arī to apgaismošanu un apsildīšanu.

Aizsargi muzejam izvirzīja uzdevumu – priekšstatu veidā saglabāt atmiņu par vēsturiskiem notikumiem, lai, mācoties no pagātnes, dzīvē varētu sasniegt lielāku pilnību. To realizēt bija uzdots muzeja pārzinim Jānim Jaunzemam.

 

Visa Valkas apriņķa sabiedrība par muzeja organizēšanas darbiem izrādīja lielu interesi. Jau pēc nepilna gada – 1936.gadā – muzejs bija savācis dāvinājumu ceļā tik daudz priekšmetu, ka varēja sākt domāt par to grupēšanu un eksponēšanu. Sabiedrība atbalstīja arī pašu muzeja iekārtošanas procesu. Pirmo vitrīnu iegādi finansēja pulks, bet līdzekļu trūkuma dēļ aizsargi šai vajadzībai vairāk naudas atvēlēt nevarēja. Kā pirmie, palīdzīgu roku sniedza vietējie amatnieki ar galdnieku Pēteri Prūsi /1873-1953/ priekšgalā. Viņi dāvināja muzejam vienu divpusīgu un vienu vienpusīgu vitrīnu skapi, kopvērtībā par apt. Ls 250. Šis cēlais solis pamudināja arī citus nākt talkā, kad muzejs 1937.gada aprīlī uzsāka vākt ziedojumus muzeja iekārtošanai.

 

Telpu jautājumu labvēlīgi atrisināja 1937.gada pavasarī. Pilsētas pašvaldība Cimzes ēkā izmitināto Veselības kopšanas punktu pārvietoja uz citu vietu un nodeva muzeja rīcībā 18 telpas bijušajā Cimzes semināra ēkā. Muzeja iekārtošanā sākās jauns darbības posms. Ja līdz tam galveno vērību piegrieza tikai priekšmetu vākšanai, tad ar to brīdi muzejs uzsāka atsevišķu nodaļu iekārtošanu.

 

Pirmās izstādes tapa ar sabiedrības atbalstu: Ziemeļlatvijas atbrīvošanas stūrīti iekārtoja Latvijas atbrīvotāju biedrība «Ziemeļnieki», bet Jāņa Cimzes stūrīti – Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas absolventu biedrība.

1937.gada sākumā atsevišķā telpā iekārtoja muzeja lauksaimniecības nodaļu, ceļot godā latviešu zemnieku un viņa darbu. Lai savāktu attiecīgos eksponātus, pulks izplatīja uzsaukumu lauksaimniekiem nodot muzejam retākās zemnieku darba lietas. Novada zemnieki bijuši necerēti atsaucīgi un Valkas aizsargu pulks 1937.gada februārī jau varēja lepoties ar Latvijā pirmo muzeju, kas veltīts zemniecībai. Jūnija sākumā sabiedrību informēja, ka ceturtdienās plkst. 17-19 interesenti var iepazīties ar Valkas muzeja iekārtošanas gaitu.

 

1938.gada decembrī Latvijas Kultūras fonds piešķīra 3000 Ls Valkas aizsargu pulka muzeja uzturēšanai un ierīkošanai. Tas jau bija nopietns pamats beidzot muzeja iekārtošanu novest līdz loģiskam rezultātam.

 

7. Valkas aizsargu pulka muzeja oficiālo atklāšanu sākotnēji paredzēja rīkot 1939.gada 19.martā – aizsargu organizācijas 20 gadu svētku dienā. Tā kā kavējās ēkas remonts, oficiālās atklāšanas svinības pārcēla. Tomēr tām bija jānotiek līdz bijušā skolotāju semināra 100-gades svinībām, kas bija paredzētas 10.novembrī.

 

1939.gada 2.septembrī aizsargu pulka muzeja atklāšanas pasākumā piedalījās Latvijas aizsargu organizācijas vadība ar ģenerāli Kārli Praulu /1895-1941/ priekšgalā, kā arī Valkas apriņķa iestāžu un organizāciju pārstāvji.

7. Valkas aizsargu pulka muzejā bija izveidotas 8 nodaļas: zemnieku, numismātikas, Valkas pilsētas, J.Cimzes, latviešu strēlnieku, Ziemeļlatvijas atbrīvošanas, policijas, aizsargu.

            Šķita, ka izdarīts liels paliekošs darbs, ko vēl ilgi novērtēs nākamās paaudzes. Tomēr valsts varu maiņa un 2. pasaules karš ieviesa izmaiņas...

 

Paskaidrojumi:

*  Oskars Bušs /1888-1951/ – 1920.-1930.gados aktīvs Valkas muzeja iekārtotājs, Valkas pilsētas policijas kārtībnieks.

**Jānis Jaunzems /1899-1976/ –7.Valkas aizsargu pulka muzeja pārzinis 1935.-1941.g., Tūristu aģents Valkā 1935.- ~1940.g., Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ierēdnis, sabiedriskais darbinieks.

*** Jānis Vinters /1901-1990/ – (kopš 1940.gada uzv. Ziema;) pedagogs, sabiedriskais darbinieks, piedalījās Valkas muzeja organizēšanā 1930.gados.

**** bijušais Cimzes seminārs – Vidzemes draudzes skolu skolotāju seminārs; Valkā Rīgas iela Nr.64 tagad Valkas novadpētniecības muzejs.

***** bijušais Coru krogs – arī Sooru; Valkā Rīgas iela Nr.5, vēsturiskā ēka nav saglabājusies.

 

 

 7. Valkas aizsargu pulka muzeja pārzinis Jānis Jaunzems ar meitu Veltu (prec. Kalējs) pie muzeja.

 Valka, ~1939.gads.

    Valkas novadpētniecības muzeja krājums

 

Izmantotie avoti:

O.Buša dienasgrāmata. Vācija, 1950.gads.

LVVA Fonds 3808.

Preses izdevumi: “Ziemeļlatvija”, “Latvijas Kareivis”, “Aizsargs”, “Brīvā Zeme”, “Rīts”, “Smiltenes Ziņas”.

 Paldies Līgai Siliņai Rūjienā!

 

 

Informāciju sagatavoja Ligita Drubiņa,

Valkas novadpētniecības muzeja

izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.