03.07.2020
Vai Valkas dalīšanā vainīgs tikai “vīrs ar pīpes kātu” S.Dž.Talents?

Pirms 100 gadiem – 1920.gada 1.jūlijā – nosakot Latvijas–Igaunijas valsts robežu, pasludināja šķīrēju tiesneša spriedumu Valkas jautājumā. Valku sadalīja. Spriedums iznācis tāds, kādu to negaidīja nedz latviešu tauta un sabiedrība, nedz valdība. Latvijas puse šo spriedumu neuzskatīja par taisnīgu – faktiski visa Valkas pilsēta palika Igaunijai.

Šādā Valkas sadalīšanā tiek vainots 1920.gada martā izveidotās robežas starptautiskās šķīrējtiesas priekšsēdētājs Britu impērijas armijas virsnieks un militārais ierēdnis Stīvens Džordžs Talents (Sir Stephen George Tallents; 1884–1958).

Tomēr vai tik viennozīmīgi varam vainot vienīgi viņu? Protams, te nepieciešama dziļa un vispusīga vēsturnieku analīze. Šajā rakstā vēlos pievērst uzmanību arī citiem cilvēkiem, kas bija iesaistīti šī jautājuma risināšanā.

 

Ne visi šai notikumā pievērš pienācīgu uzmanību tādam personāžam, kā Valkas jautājumā izveidotās starptautiskās šķīrējtiesas loceklim pulkvedim Henrijam Rovenam-Robinsonam (colonel Henry Rowan-Robinson; 1873–1947). Viņš bija tas šķīrējtiesas loceklis, kurš ilgāku laiku dzīvoja uz vietas Valkā. H.Robinsona spriedumu ņēma vērā šīs tiesas priekšsēdētājs Stīvens Džordžs Talents. 1920.gada 1.jūlija Rezolūcijā Nr.1 S.Dž. Talents, pamatojot savu spriedumu, cita starpā minēja: ”Man izliekas par vajadzīgu atzīmēt, ka pulkvedis Robinsons, kā apakškomisijas priekšsēdētājs, kuram bijuse izdevība sīki iepazīties uz vietas ar šo jautājumu, piekrīt šim lēmumam.

Vēl S.Dž.Talenta attaisnojumam var minēt šādu faktu. 1920.gada 30.jūnija vakarā plkst. 17:45 pēc robežas komisijas sēdes slēgšanas viņš aicināja Latvijas un Igaunijas robežkomisiju priekšstāvjus Voldemāru Zāmuēlu /1872-1948/ un Ado Birku /1883-1942/ pašiem savā starpā vēlreiz izrunāt un vienoties. Tomēr izlīgums netika panākts. Līdz ar to tiesas priekšsēdētājs Stīvens Džordžs Talents 1.jūlijā pasludināja savu spriedumu.

 

Saistībā ar Valkas dalīšanu rodas arī jautājums, vai mēs paši – latvieši – esam bijuši pietiekami uzstājīgi un diplomātiski savās prasībās? Atmiņas par to, kā notika Valkas sadalīšana, uzrakstījis lauksaimnieks Lugažu “Jaunruķeļu” saimnieks sabiedriskais darbinieks Jānis Pavlovičs /1879-1977/. Viņš bija izveidotās robežas apakškomisijas loceklis no latviešu puses kopā ar zvērinātu advokātu Voldemāru Zāmuēlu, Dr. Jāni Lībieti, skolotāju Kārli Gulbi u.c.

 

Fragments no J.Pavloviča atmiņām: “/../ Kad savāca datus par Valkas pilsētas zemes īpašniekiem, izrādījās, ka latviešiem piederēja vairāk zemes nekā igauņiem. Balstoties uz šiem datiem, un vispār ievērojot, ka Valka no seniem laikiem ir latviešu pilsēta, bet igauņu vairākums ir nesenie ienācēji; tāpat ievērojot, ka Valka ir latviska apriņķa pilsēta, daļa no latviešu komisijas locekļiem noteikti uzstājās, ka vajadzētu pastāvēt uz to, lai visu Valku piešķirtu Latvijai apmēram līdz Tambaru krogam.

            Tādam uzskatam pretojās Dr. Lībietis, kurš bija Valkas apakškomisijas priekšsēdētājs. Viņš esot pārliecināts, ka nevajagot pārspīlēt latviešu prasības, - tas atstāšot uz angļu komisiju sliktu iespaidu. Tādēļ viņš domājot, ka no Valkas vajadzētu prasīt tikai pilsētas veco daļu, apmēram līdz siena tirgum, kur varētu nokārtot arī pašu robežu.

            Dr. Lībietim atgādināja, ka no angļu komisijas puses ir aizrādījumi, ka nevajag būt pārāk atturīgiem ar prasībām, jo tad viņiem rodoties lielākas grūtības, lai šķirtu strīdīgo gabalu uz pusēm. Šie aizrādījumi tomēr nespēja Dr. Lībieti pārliecināt.

            Laikam arī latviešu galvenā komisija bija piekritusi Dr. Lībieša uzskatiem un izšķirošā apspriedē prasīja robežu tikai līdz siena tirgum. Angļiem neradās lielas grūtības piešķirt igauņiem visu Valku. Par to igauņi bija uzstājušies līdz pēdējam brīdim. Un tā mums atstāja tikai mazumiņu no vecās Valkas un tad vēl visu Lugažu galu. Par robežu noteica slaveno Varžupīti, kuras platums nekur nepārsniedz pusotra metra. /../”

J.Pavloviča atmiņu “Kā ar igauņiem Valku dalīja” pilns publicējums ir lasāms laikrakstā “Ziemeļlatvija” 1999.gada Nr.121.–136.

 

Par Valkas dalīšanu klīst stāsts par to, ka Stīvens Džordžs Talents ar pīpes kātu Valkas kartē norādījis Latvijas–Igaunijas valsts robežu. Šā gada rudenī Valgas Muzejs (Igaunija) ieplānojis tradicionālo vēstures konferenci veltīt Valkas sadalīšanai. Izvērtējot 100 gadus senos Valkai liktenīgos notikumus varbūt gūsim jaunas atziņas?

 

 

Robežas starptautiskās šķīrējtiesas priekšsēdētājs

Britu impērijas armijas virsnieks un militārais ierēdnis

Stīvens Džordžs Talents

(Sir Stephen George Tallents; 1884–1958).

Valkas novadpētniecības muzeja krājums

 

 

Informāciju sagatavoja Ligita Drubiņa,

Valkas novadpētniecības muzeja

izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.