09.02.2018
Izstāde, kas veltīta Igaunijas valsts 100-gadei

Līdz 31.martam  Valkas novadpētniecības muzejā apskatāma izstāde “Saaudumi...”, kas veltīta Igaunijas valsts simtgadei. Tā stāsta par kādu kuplu cilti, kuras saknes ir Igaunijas pierobežā – Valkā/Valgā un tās apkārtnē.

 

Pierobežām raksturīgi, ka dzimtās “saaužas” dažādu tautību cilvēki. Līdz 20.gadsimta 30.gadiem Valkā un tās tuvumā dzīvojošie latvieši un igauņi bieži vien saprecējās. Vienā gadījumā dzimta turpinājās kā latvieši, bet citā – kā igauņi. Pirmajās paaudzēs jauktajās ģimenēs ikdienā bieži lietotas abas valodas.

 

Bijusī modes dizainere Edīte Briede izpētījusi savus senčus vairākās paaudzēs un izstādē būs viņas stāsts. E.Briedes (dz. 1933.g.) dzimtā pa mātes līniju ienāca igauņi. Edītes mātes tēvs bija latvietis – Spricis Sūna, bet mātes mamma igauniete Minna Cirka (Tsirk). Abas viņu meitas - Marija (Edītes mamma) un Elvīra - kļuva latvietes. Vecākā meita Elvīra apprecējās ar igauni Jānu Kazaku (Jaan Kasak), bet jaunākā, Edītes mamma Marija /1907-2003/ – ar latvieti Lugažu pagasta “Vēverzemnieku” mantinieku Kārli Briedi /1902-1990/.

Edītes Briedes mamma Marija mācības uzsāka latviešu skolā, bet turpināja igauņu skolā. Viņas meitas Silvija un Edīte auga divu valodu vidē. Bērnībā viņas vienlīdz labi prata kā latviešu, tā igauņu valodu. Ģimenē iegūtā igauņu valoda vēlākajā darbā un dzīvē noderēja gan Edītei, gan Silvijai. Jo īpaši tā bija noderīga vēlākai valodniecei, filoloģijas zinātņu kandidātei Silvijai (precēta Raģe; 1928-1976).

Šajā ciltī ir vēl citas dzimtas, kuru ģimenēs “saaudās“ latvieši un igauņi. Piemēram, Edītes mammas māsīca latviete Elizabete Lūcis apprecējās ar igauni Pauli Tammeveski /1898-1982/ – ievērojamu igauņu trimdas komponistu.

 

Edīte Briede savas dzimtas koku veidojusi kā apli – skatījumā it kā no augšas. Tie, kas pēta un veido savas dzimtas, izstādē varēs smelties idejas.

Izstādē “Saaudumi...” eksponēti Edītes Briedes dēla tekstilmākslinieka Jāņa Bankoviča darbi. Viņa dzimšanas datos rakstīts, ka viņš ir dzimis 1966.gadā Valgā. Vai igauniskās saknes izpaužas viņa daiļradē? Par to varēsiet spriest aplūkojot viņa darbus.

 

Dzīve līdzinās raibam audumam – spilgti iezīmējas atsevišķi raksti, bet, papētot tuvāk, atklājas, ka visi pavedieni cits ar citu saistās...

 

Izstāde apskatāma:               līdz 31.martam

pirmdienās – piektdienās        plkst. 10:00 – 17:00;

sestdienās                                plkst. 10:00 – 16:00

Muzeja darbalaiks Lieldienās:

29.martā plkst.10:00-16:00

30.martā slēgts

31.martā plkst.10:00-16:00

1.,2.aprīlī slēgts

Ieejas maksa izstādē: 0,75 €;

pensionāriem, studentiem, skolēniem 0,30

Valkas novada skolēniem ieeja bez maksas

 

 

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.