1949.gada 25.marta masveida deportāciju laikā padomju vara no Latvijas teritorijas uz Sibīriju izveda vairāk nekā 42 tūkstošus iedzīvotāju. No Valkas novada izsūtīja 650 cilvēkus.
1941., 1949.gadā izsūtīto un arī pēc Otrā pasaules kara tiesāto un cietušo Valkas un apkārtnes iedzīvotāju atmiņu stāstus var lasīt T.Elziņas un A.Priedītes 2016.gadā izdotajā grāmatā “Gail ogles atmiņu pavardā”.
Valkas novadpētniecības muzeja krājumā glabājas priekšmeti, kuri stāsta par cilvēku dzīvi Sibīrijā. Ēveles tautastērps, ar pērlītēm izšūta kleita, ziemas mētelis un fotogrāfijas atklāj Jendes ģimenes locekles – Mirdzas Cekules (1923-2018, dzim. Jende) dzīves brīžus Sibīrijā.
Mirdzu kopā ar ģimenes locekļiem izsūtīja 1949.gada 25.martā no Kārķu pagasta „Bāliņiem” uz Tomskas apgabala Asinas rajonu. 25.marts Mirdzai palika spilgti atmiņā un tas atspoguļots grāmatā „Gail ogles atmiņu pavardā”: “25.martā pusdienas laikā iebrauca izvedēji. Visiem lika iet istabā. Mājās bijām es, tēvs Rihards Jende, māte Marija Jende, brālis Jānis un vecāmāte Matilde Žagota. Izvedēji atļāva paņemt visu ko no drēbēm. Tēvam atļāva aiziet uz klēti, paņemt vienu gabalu gaļas, /../kilogramu sviesta un kukulīti maizes. Visu likām maisā. Ko varēja uzvilkt, vilkām mugurā. Es uzvilku kleitu, tai virsū svārkus un vēl vācu laikā šūtu ziemas mēteli. Ar diviem zirgiem mūs aizveda līdz lielceļam, tad tālāk uz Kārķiem. “Cīrulīšos” mūs visus saveda kopā. 25.martā bija šķīdonis, sniegs tikko sāka kust, līdz Ērģemei mūs veda ar zirgiem. No Ērģemes uz Lugažu staciju braucām ar mašīnu”.
Mirdzas Cekules (dzim.Jende), no mājām līdzi paņemtais, ziemas mētelis. Šūts 1940.gadu sāk.
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
Izsūtījumā Mirdza strādāja Baturinas kuģu būvētavā - „Manu darbu sauca kanopačiks (latv.-pakulu drīvētājs). Mēs ar Ilgu Gredzenu drīvējām ciet šķirbas, šķirbās sitām trīs veida pakulas, no tievākām uz resnākām. Pakulas pašām bija jāsapin, žāvētavā izžāvējām, satinām lielā kamolā, tad gājām pie baržas. Viena no mums ar metru garu āmuru sita, otra turēja kaltu. Ja šķirbas bija lielākas, bija vieglāk. Ja arī šķirba bija šaura, vienalga vajadzēja iesist visus trīs veidu pakulas. Pirms baržas laida ūdenī, tās pārbaudīja. Ielēja tajā ūdeni, un, ja ūdens pilēja laukā, tad šķirbas bija jāpārsit. Maksāja par padarīto darbu, izmērīja, cik lielu gabalu mēs esam nositušas, un maksāja divas reizes mēnesī – avansu un algu”.
1.fotogrāfija - Izsūtītās Ilga Gredzena un Mirdza Cekule (dzim.Jende, no labās) drīvē baržu Tomskas apg. Asinas raj. Baturinas kuģu būvētavā. 1953.g.8.jūnijā
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
2.fotogrāfija - Izsūtītās Ilga Gredzena un Mirdza Cekule (dzim.Jende, no labās) vij virves baržas drīvēšanai Tomskas apg. Asinas raj. Baturinas kuģu būvētavā. 1952.g.22.septembris
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
Sibīrijā, ballē, Mirdza iepazinās ar savu vīru – Arnoldu Cekulu (1932-2006). 1955.gada 4.novembrī Baturinā viņi sareģistrējās, kāzas svinēja 6.novembrī. Mirdza kāzās bija ģērbusies tautastērpā. 1940.gadā Mirdza pabeidza Valsts Rankas mājturības skolu. Skolas noslēgumā vajadzēja šūt tautastērpu, togad Rankas skolā no Kārķiem mācījās divas meitenes. Otra darināja Kārķu tērpu, tāpēc Mirdza izvēlējās Ēveles tautastērpu. Kājās Mirdzai bija iesvētīšanu dienas apavi. Otrajā kāzu dienā Mirdza bija ģērbusies melnā kleitā, kura šūta vācu laikā. Kleitas dekoru – pērlīšu joslas, Mirdza piešuva Sibīrijā. Stikla pērlītes ar gaiši zilu vidiņu Mirdzas māsa bija paņēmusi līdzi no Latvijas. Tautastērpu, kleitu un kāzu kurpes Mirdza 1949.gadā aizveda līdzi uz Sibīriju un 1956.gadā atgriežoties mājās, tās atveda atpakaļ.
Mirdzas Jendes un Arnolda Cekula kāzas Tomskas apg. Baturinā 1955.g.6.novembrī
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
Ēveles tautastērps - darināts 1940.g., darinājusi Mirdza Jende (prec.Cekule) Kārķu pagastā
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
Kleita - šūta 1940.gadu 1.pusē. Kleitu paņēma līdzi izsūtījumā
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
Informāciju sagatavoja:
Valkas novadpētniecības muzeja
galvenā krājuma glabātāja
Viktorija Maļukova
